“BioPhoT” pirmajā uzsaukumā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieku komandas saņēmušas kopumā 1,8 milj. eiro deviņu zinātnisko rezultātu un tehnoloģiju pārvēršanai praktiskos biomedicīnas, fotonikas, ilgtspējīgas ķīmijas un viedās inženierijas risinājumos virzīšanai tirgū.
Katra projekta attīstīšanai piešķirts 200 tūkst. eiro finansējums, kas ļaus mērķtiecīgi celt tehnoloģijas gatavības līmeni vismaz par vienu pakāpi. Tas ir tiešs ieguldījums produktivitātē un zinātņietilpīgu jaunuzņēmumu radīšanā, kā arī lielākā Latvijas ekonomikas noturībā un konkurētspējā globālajā tīklā.
Finansējuma mērķis nav tikai tehnoloģiju attīstīšana laboratorijā – tas kalpo par tiltu uz praktisku pielietojumu: pilotprojektu īstenošanu industrijā, intelektuālā īpašuma aizsardzību, komercializācijas stratēģiju izstrādi un starptautisko sadarbību.
“Nākamais uzdevums ir fokusēti palīdzēt komandām pāriet no laboratorijas vides uz tehnoloģiju validāciju reālos apstākļos, stiprināt sadarbību ar industriju un mērķtiecīgi celt inovāciju tehnoloģisko gatavību – no koncepta līdz praktiski izmantojamam risinājumam. Tas nozīmē prototipu izveidi, risinājumu testēšanu ārpus laboratorijām, patentpieteikumu sagatavošanu, komandu papildināšanu ar biznesa kompetencēm, praktiskus soļus tirgus izpētē un starptautiskās sadarbības veicināšanu,” akcentē “BioPhoT” mentoru tīkla koordinators Andris Baumanis.
Biomateriāli infekciju kontrolei un ātrai kaulaudu reģenerācijai – “BIOCORE”
Infekcijas un lēna kaulaudu atjaunošanās ir nopietna problēma medicīnā, īpaši pēc traumām vai operācijām. Esošie materiāli nereti nespēj vienlaicīgi kavēt infekciju un stimulēt kaula reģenerāciju. Projektā tiek izstrādāti nākamās paaudzes biomateriāli ar antibakteriālām īpašībām, kas vienlaikus veicina kaulaudu dzīšanu, nodrošinot sabiedrībai pieeju drošākām, efektīvākām ārstēšanas metodēm ceļā uz ātrāku atveseļošanos.
Projekta komandu vada RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Biomateriālu un bioinženierijas institūta profesore Dagnija Loča.
Izturīga EMI aizsardzība augstas integritātes kiberdrošības risinājumiem
Elektromagnētiskie traucējumi var radīt datu zudumu un bojāt iekārtas. Šobrīd trūkst efektīvu, ilgtspējīgu aizsargmateriālu, kas pret to pasargātu. Projektā tiek izstrādāts jauns pārklājums, kas aizsargā ierīces no elektromagnētiskiem traucējumiem, nodrošinot to stabilu un drošu darbību. Rezultātā tiks iegūti uzticamāki kiberdrošības risinājumi.
Projekta komandu vada RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors Sergejs Gaidukovs.
Jaunākās paaudzes asins savākšanas stobriņš kaulu reģenerācijas procedūrām
Kaulu reģenerācijas procedūrām ir nepieciešami augstas kvalitātes biomateriāli, kurus operāciju laikā papildina ar asins komponenšu piejaukumu. Esošie asins savākšanas rīki bieži ierobežo rezultātu kvalitāti. Projektā zinātnieki rada jaunu stobriņu, kas uzlabo biomateriāla un asins komponenšu sagatavošanu un izmantošanu. Tas ļaus veikt drošākas un precīzākas procedūras, samazinot komplikāciju risku.
Projekta komandu vada RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Biomateriālu un bioinženierijas institūta vadošā pētniece Arita Dubņika.
Tehnoloģija nolietotu riepu gumijas pārveidošanai par viedu piedevu asfaltbetona pārstrādes uzlabošanai – “RE-TECH-ROAD”
Riepu pārstrādē dominē risinājumi ar zemu pievienoto vērtību, turklāt daļa prakses rada papildu vides riskus. Projekts piedāvā jaunu pieeju — reaktīvās ekstrūzijas tehnoloģiju vieda, multifunkcionāla modifikatora radīšanai. Tā pievienošana ceļu būves materiāliem, atjaunos novecojušo bitumenu, uzlabos pašdziedēšanos un veicinās riepu un asfaltbetona reciklēšanu, tā radot izturīgākus un ilgtspējīgākus ceļus.
Projekta komandu vada RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Būvniecības inženierzinātņu institūta asociētais profesors Viktors Haritonovs.
Inovatīvas izlietnes dezinfekcijas ierīces izstrāde pret AMR mikroorganismiem – “B-Shield”
Antibiotiku rezistence ir globāla problēma, kuras dēļ izplatās bīstami mikroorganismi, īpaši slimnīcās. Tradicionālie dezinfekcijas risinājumi ne vienmēr nodrošina pietiekamu aizsardzību. Projekts izstrādā ierīci, kas integrējama izlietnēs un automātiski iznīcina mikroorganismus, tā samazinot infekciju izplatības riskus un uzlabojot sabiedrības veselību.
Projekta komandu vada RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošā pētniece Brigita Dejus.
Uz optiskās filtrēšanas balstīts šķiedras Brega režģa sensora mērpārveidotājs
Inženierbūvēm un iekārtām nepieciešama precīza slodžu un deformāciju uzraudzība, bet esošie risinājumi mēdz būt dārgi un apjomīgi. Pētnieki piedāvā kompaktu un pieejamu optisko pārveidotāju, kas nodrošina augstas precizitātes mērījumus. Ieguvums — drošākas ēkas, uzticamāka tehnika un plašāka sensortehnoloģiju pieejamība.
Projekta komandu vada RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģiju un enerģētikas fakultātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta vadošais pētnieks Andis Supe.
Virtuālās testēšanas laboratorijas koka materiāliem un konstrukcijām izveide – “VIWO-LAB”
Reālie testi koka konstrukcijām ir dārgi un laikietilpīgi, tādēļ pētnieki projektā veido digitālu testēšanas vidi, kurā iespējams modelēt un pārbaudīt risinājumus pirms būvniecības. Tas saīsina ceļu pretim drošiem, resursu ziņā efektīviem un ilgtspējīgiem projektiem.
Projekta komandu vada RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Būvniecības inženierzinātņu institūta vadošais pētnieks Jānis Šliseris.
Klīniski nozīmīgu biomarķieru noteikšana un uzraudzība izmantojot sviedru analīzes – “SwyCard”
Tradicionālie testi – īpaši jaundzimušajiem – ir invazīvi un rada papildu riskus. Pētnieki attīsta neinvazīvu diagnostikas platformu, kas nosaka klīniskos biomarķierus sviedros, ļaujot sekot veselības stāvoklim reāllaikā un savlaicīgi pamanīt problēmas.
Projekta komandu vada RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Biomateriālu un bioinženierijas institūta vadošais pētnieks Kristaps Kļaviņš.
CO₂ filtrs no pārstrādātiem būvniecības atkritumiem
Pētnieki piedāvā risinājumu diviem vides izaicinājumiem – CO₂ emisijām un būvniecības atkritumiem. Projektā tiek izstrādāts filtrs, kas spēj uztvert CO₂, izmantojot pārstrādātus būvniecības materiālus. Risinājums mazina klimata ietekmi un piešķir atkritumiem jaunu vērtību.
Projekta komandu vada RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Ilgtspējīgo būvmateriālu un inženiersistēmu institūta vadošais pētnieks Māris Šinka.