O. Pugovičs: Kā Latvijai izauklēt savu zinātnes vienradzi?

Osvalds Pugovičs, biomedicīnas un fotonikas pētniecības platformas “BioPhoT” vadītājs

Latvijai ir ambīcijas kļūt par valsti, kurā zinātniskās idejas kļūst par pelnošiem pasaules līmeņa projektiem. To pierāda valsts atbalsta programma – biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma “BioPhoT” –, kuras attīstībā Ekonomikas ministrija divos gados ieguldījusi vairāk nekā 17 miljonus eiro. Platformas mērķis ir palīdzēt zinātniekiem pārvērst pētniecības rezultātus pelnošās tehnoloģijās. Tomēr, lai ideja pelnītu miljonus, panākumu formulā nepieciešams iekļaut sauju pacietības un šķipsniņu veiksmes.

Biznesa pasaulē par vienradžiem dēvē uzņēmumus, kuru tirgus vērtība sasniegusi vismaz vienu miljardu ASV dolāru. Aiz šādiem uzņēmumiem stāv gadiem ilga pētniecība, tehnoloģiju attīstība, investīcijas un cilvēku neatlaidība. Vienlīdz svarīga ir spēja pielāgoties un izmantot izdevības. Šobrīd lielāko investoru interesi un izaugsmes potenciālu uzrāda jaunuzņēmumi, kas darbojas mākslīgā intelekta, aizsardzības un drošības tehnoloģiju, enerģētikas un ilgtspējas, biotehnoloģiju, veselības tehnoloģiju un robotikas jomās.

Arī globāla mēroga krīze var kļūt par impulsu straujai inovāciju un uzņēmējdarbības izaugsmei. To spilgti apliecina Moderna piemērs – Covid-19 pandēmijas laikā pieprasījums pēc uzņēmuma izstrādātās vakcīnas veicināja tā apgrozījuma pieaugumu vairāk nekā 300 reižu divu gadu laikā – no aptuveni 60 miljoniem ASV dolāru 2019. gadā līdz 18,5 miljardiem 2021. gadā. Protams, šāds izrāviens ir neikdienišķs.

Inovācijām vajadzīgs laiks

Paskatīsimies uz Somijas uzņēmumu ICEYE. Tā pirmsākumi meklējami Aalto Universitātē, kur diviem studentiem radās ideja izveidot nelielus, bet jaudīgus radara satelītus Zemes novērošanai. Darbs pie tehnoloģijas sākās 2012. gadā, uzņēmums tika dibināts 2014. gadā, pirmais satelīts orbītā nonāca 2018. gadā, tomēr par vienradzi tas kļuva tikai pērn – 13 gadus kopš pirmā laboratorijas prototipa.

2025. gadā Somija pieņēma lēmumu iegādāties ICEYE satelītu sistēmu aizsardzības vajadzībām, investējot aptuveni 158 miljonus eiro. Arī Ukrainā šīs tehnoloģijas tiek izmantotas aizsardzības un situācijas monitoringa vajadzībām. Pieaugot militārajam apdraudējumam Eiropā, uzņēmums stiprina valsts drošību ar stratēģiski nozīmīgu tehnoloģiju.

Līdzīgi gājis Rumānijas uzņēmumam UiPath, kas līdz vienradža statusam nokļuva 2018. gadā – 13 gadus pēc dibināšanas. Uzņēmums radies 2005. gadā mazā dzīvoklī Bukarestes centra perifērijā, kad divu programmētāju komanda sāka izstrādāt programmatūru darba procesu automatizācijai. Vienkāršoti sakot, UiPath radīja digitālos robotus, kas spēj cilvēka vietā veikt atkārtotus biroja un administratīvos uzdevumus – apstrādāt rēķinus, aizpildīt dokumentus un apstrādāt klientu pieprasījumus. Vēlāk uzņēmums šo tehnoloģiju attīstīja, pievienojot mākslīgā intelekta risinājumus.

Kā valsts var palīdzēt?

Šie piemēri rāda, ka tehnoloģiju attīstība prasa laiku, un lieli ekonomiskie panākumi bieži vien ir daudzu gadu pētniecības un investīciju rezultāts, īpaši biomedicīnas jomā.

Tieši šajā posmā ir nepieciešama valsts iesaiste. Investori ne vienmēr ir gatavi finansēt tehnoloģiju, kas vēl atrodas laboratorijā. Savukārt zinātniekiem bieži vien trūkst līdzekļu, lai savu izgudrojumu pārvērstu komerciāli izmantojamā risinājumā. “BioPhoT” palīdz pārvarēt šo plaisu.

Protams, valsts finansējumam jābūt atbildīgam un iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kur paliek viņu nodokļos samaksātā nauda. Taču rezultāti jāvērtē atbilstoši inovācijas attīstības posmam. Vienā gadā tas var būt prototips, citā – tehnoloģijas validācija, vēl pēc dažiem gadiem – pirmais investors vai industriālais partneris. Šeit ir svarīga finansējuma nepārtrauktība. Mūsu iecere ir nodrošināt platformas darbību vismaz līdz 2032. gadam.

Zinātniekiem jāprot sevi reklamēt

Interesanti vērot, kā mainās zinātnieku loma uzņēmējdarbības vidē. Arvien biežāk viņi kļūst arī par savu ideju vēstnešiem un pārdevējiem – prezentē pētījumu rezultātus, uzrunā investorus, veido partnerības un meklē iespējas zinātniskās idejas pārvērst komerciāli veiksmīgos produktos. Šajā procesā nozīmīgs atbalsts ir “BioPhoT” mentoringa programma, kas palīdz pētniekiem attīstīt uzņēmējdarbības prasmes un labāk izprast ceļu no zinātniskas ieceres līdz tirgum.

Man tīk domāt, ka Latvijas nākotnes vienradzis šobrīd vēl ir kāda zinātnieka laboratorijā – idejas, prototipa vai pirmo eksperimentu stadijā. Mums viņiem jāpalīdz ar finansējumu, zināšanām, sadarbību un laiku. “BioPhoT” ir viens no soļiem šajā virzienā. Es ceru, ka pēc dažiem gadiem varēsim atskatīties uz šodien atbalstītajiem projektiem un ieraudzīt tajos uzņēmumus, kuru tehnoloģijas pazīst un izmanto tālu ārpus Latvijas.