Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) 10. februārī prezentēti “BioPhoT” pētniecības platformas pirmā darbības gada rezultāti. Kopš platformas darbības sākuma divu uzsaukumu laikā saņemti 223 pētniecības un inovāciju projektu (PIP) pieteikumi, apliecinot izteiktu zinātnieku interesi par šo iniciatīvu. Līdz šim atbalstu saņēmuši jau 40 PIP.
Platformas vadītājs Osvalds Pugovičs LZA Senāta sēdē uzsvēra: ““BioPhoT” ir veikusi lielu darbu, lai palīdzētu zinātniskajai sabiedrībai padarīt savus rezultātus redzamus komercsektoram. Lai gan “BioPhoT” konsorciju veido deviņas vadošās pētniecības organizācijas, platforma ir atvērta visiem Latvijas zinātniekiem. Otrajā uzsaukumā būtiski paplašinājās pārstāvēto institūciju loks – līdztekus konsorcija partneriem piedalījās arī Daugavpils Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Ventspils Augstskola, Vidzemes Augstskola un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Tas apliecina platformas attīstību par visaptverošu nacionālās inovāciju ekosistēmas instrumentu.”
“BioPhoT” ir ilgtermiņa valsts pētījumu programmas projekts, kas izveidots ar Ministru kabineta rīkojumu kā stratēģisks instruments Latvijas viedās specializācijas jomās – biomedicīnā, medicīnas tehnoloģijās un farmācijā, kā arī fotonikā, viedajos materiālos, tehnoloģijās un inženiersistēmās. Platformas mērķis ir radīt ne tikai jaunas zināšanas, bet arī līdz 2032. gadam radīt vismaz 35 jaunas tehnoloģijas ar augstu komercializācijas potenciālu. Platforma nodrošina atbalstu tehnoloģiju attīstībai TRL 2–6 līmenī, mazinot plaisu starp agrīnu pētniecību un tirgum gataviem risinājumiem.
“BioPhoT” organizatoriskajā modelī izmantoti starptautiski pārbaudīti piemēri, tostarp Eiropas iniciatīva ENABLE ar vairāk nekā 100 miljonu eiro budžetu, kas demonstrē strukturētas projektu atlases un portfeļa pārvaldības nozīmi inovāciju attīstībā.
Projektu finansējums sasniedz līdz 200 000 eiro vienam projektam ar īstenošanas termiņu līdz 12 mēnešiem. Līdz 2026. gada beigām projektu īstenošanai paredzēti vairāk nekā 12 miljoni eiro, bet platformas attīstības aktivitātēm – 4,275 miljoni eiro.
Otrajā uzsaukumā būtiski pieaugusi iesniegto projektu kvalitāte. Ja pirmajā uzsaukumā vairāk nekā 80% no maksimālā vērtējuma saņēma 11% projektu, tad otrajā – jau gandrīz ceturtā daļa jeb 24%. Tas apliecina, ka uzlabojas Latvijas pētnieku prasmes identificēt risinājumu ar praktisku pielietojumu un veidot skaidru vērtības piedāvājumu industrijai.
Vienlaikus ziņojumā uzsvērts: lai pilnvērtīgi konkurētu investīciju un tehnoloģiju tirgū, nepieciešams stiprināt pētnieku prasmes produktu pozicionēšanā un risinājumu priekšrocību demonstrēšanā komercsektora vidē. Tuvākajā laikā paredzētas mērķētas apmācības un īstermiņa vizītes uzņēmumos.
“BioPhoT” izveidotā industrijas izaicinājumu jeb Industry Challenge datubāze ir unikāls sadarbības instruments Latvijas mērogā. Tajā uzņēmumi publicē konkrētas tehnoloģiskas problēmas, savukārt zinātnieki piedāvā risinājumus, balstoties uz savām kompetencēm.
Šobrīd publicēti 27 izaicinājumi. Starp uzņēmumiem – Cellbox Labs, Roche Latvia, Latvijas Mobilais Telefons, Kinetics Nail Systems, kā arī starptautiski partneri ABB, Medicover, GSK, Saint-Gobain, Skanska un citi. Platforma veicina gan jaunu pētniecības projektu veidošanu, gan tiešus līgumpētījumus ar industriju.
“BioPhoT” attīsta stratēģisku sadarbību ar tīklojumiem EIT Health, Hello Tomorrow un EUInnovate Together, nodrošinot Latvijas pētniekiem piekļuvi Eiropas inovāciju tīkliem un investīciju iespējām. Īpaši nozīmīga ir sadarbība ar Polijā uzsākto iniciatīvu EUInnovate Together, kas Latvijas zinātniekiem dod iespēju iesaistīties Eiropas ražojošo uzņēmumu zinātņietilpīgu problēmu risināšanā, vienlaikus stiprinot Latvijas pielietojamās zinātnes atpazīstamību Eiropas mērogā.
Otrā PIP konkursa rezultāti gaidāmi jau marta ieskaņā, kad finansējumu savu inovāciju attīstīšanai saņems vēl vismaz 25 zinātnieku komandas. Nākamais pētniecības un inovāciju projektu uzsaukums plānots 2026. gada augustā. “BioPhoT” turpina attīstīties kā ilgtermiņa mehānisms, kas samazina pētniecības riskus komercsektorā, veicina jaunuzņēmumu potenciālu un stiprina zinātnes komercializācijas kultūru Latvijā.
