Vārdu “inovācija” dzirdam arvien biežāk, taču ne katrs zinātnisks atklājums automātiski kļūst par inovāciju. Kāpēc šāda “statusa” iegūšanai ar pētījumu vien nepietiek un kādu lomu šajā procesā spēlē zinātne, raidījumā “Latvija zinātnē” skaidro biomedicīnas un fotonikas pētniecības platformas “BioPhoT” vadītājs Osvalds Pugovičs.
Latvijas zinātnes virzībā uz praktisko pielietojamību šobrīd vērojamas pozitīvas pārmaiņas, ko radījušas jaunas finansējuma iespējas, veicinot zinātnieku interesi par savu pētījumu praktisko pielietojumu. Vienlaikus, runājot par inovācijām, Pugovičs aicina neaizmirst pamatu – fundamentālo zinātni. Viņš uzsver, ka komercializācija zinātni neaizstāj, bet gan papildina: “Ja nebūs zinātniskās bāzes, mēs ātri izsmelsim esošo ideju potenciālu. Kāds no izgudrojumiem varbūt dzīvos, kāds no tiem varbūt būs derīgs, kāds – aizmirsts, bet mēs nespēsim radīt jaunas idejas.”
Pugovičs uzskata, ka pēdējos gados mainās arī pašu zinātnieku domāšana. Savā darba pieredzē, salīdzinot pētnieku pieeju divos pēdējā gada laikā notikušajos “BioPhoT” finansēšanas konkursos, viņš saskatījis būtisku izaugsmi tajā, kā pētnieki domā par savu ideju praktisko pielietojumu un inovāciju potenciālajiem gala lietotājiem. Pašlaik ar platformas atbalstu tiek īstenoti jau 66 Latvijas pētniecības un inovāciju projekti. Iecerēts, ka 2032. gadā teju puse no tiem būs sasnieguši pārliecinošu tehnoloģisko gatavību un radītās inovācijas būs pierādījušas sevi kontrolētos laboratorijas apstākļos vai jau prezentētas darbībā reālā vidē, un vismaz četras no tām – nonākušas komercializācijas fāzē.
Viens no centrālajiem sarunas jautājumiem ir pats inovācijas jēdziens. Pugovičs atzīst, ka šo vārdu dzird lietojam ļoti bieži, taču redzams, ka ne vienmēr ir skaidri saprotama tā nozīme. Inovācija nav pats pētījums, zinātniska publikācija vai patenta pieteikums, bet gan spēja zināšanas pārvērst risinājumā, kas lietotājiem spēj efektīvi aizstāt vai vismaz papildināt esošos produktus.
Viņa ieskatā to, vai pētījums ar laiku var pārtapt inovācijā, nosaka tieši saikne starp fundamentālo zinātni un praktisko pielietojumu, kur svarīgu lomu spēlē autora spēja pielāgot zinātnisko ideju praktiskās problēmas atrisināšanai.
“Pētījums ir vajadzīgs kā bāze. Ja iztrūkst šādas zinātniskās bāzes, tad vienīgā inovācija, ko mēs spētu radīt, piemēram, būtu pārkrāsot baltu krūzīti zaļā krāsā,” viņš skaidro.
“BioPhoT” platformas nozīmīgs uzdevums ir jauno pētnieku iesaiste pētniecības un inovāciju projektu īstenošanā. Pugovičs uzskata, ka studentiem ir svarīgi ieraudzīt ne tikai akadēmiskās karjeras iespējas, bet arī ceļu, kā savas zināšanas pārvērst praktiskos risinājumos. Tomēr ne visi izvēlēsies šo virzienu, un, viņaprāt, arī nevajag censties panākt situāciju, kurā visi zinātnieki kļūst par uzņēmējiem: “Mēs nekad nesasniegsim, un patiesībā arī nemaz nevajag sasniegt situāciju, ka visi zinātnieki nodarbosies ar komerciju. Nekādā gadījumā. Mums vienmēr būs vajadzīgi arī izcili akadēmiski zinātnieki, kuriem šī joma neinteresē,” viņš norāda. Taču šāda pieredze jaunajiem pētniekiem palīdz saprast, vai viņiem tuvāka ir akadēmiskā vide vai tomēr vilina arī vēlme savas zināšanas izmantot ārpus laboratorijas.
