Tradicionālās elektroniskās mikroshēmas strauji tuvojas savām fiziskajām robežām, taču Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) pētnieki jau strādā pie risinājuma. LTV sižetā izcelts zinātnieku darbs pie nākamās paaudzes fotoniskajām mikroshēmām – inovāciju, kas strauji iegūst plašu atpazīstamību, pateicoties tās potenciālam uzlabot datu apstrādi un pārraidi gan mūsdienu, gan nākotnes tehnoloģijās.
Ziņu sižetā LU CFI vadošais pētnieks un “BioPhoT” platformas “Phipic” projekta vadītājs Arturs Bundulis skaidro, kā pētnieku komanda standarta elektriskos signālus aizstāj ar gaismu, ļaujot pārraidīt datus vēl nepieredzētā ātrumā.
Integrējot mikroskopiskas optiskās šķiedras tieši uz mikroshēmas virsmas, pētnieki var izmantot dažādas gaismas krāsas kā paralēlas datu plūsmas. “Tev ir nevis viens elektriskais signāls, kas pārnes informāciju, bet tev ir visa varavīksne, kas var pārnest informāciju paralēli,” norāda Bundulis.
Nerunājot par datu apstrādes ātrumu un potenciālu ievērojami ātrākam internetam un straumēšanas pakalpojumiem, šai tehnoloģijai ir divas būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālo elektroniku:
- Atšķirībā no elektrisko signālu vieniniekiem un nullītēm, kurus ir viegli nolasīt, fizikas likumi liedz nokopēt informāciju, kas iekodēta fotona polarizācijā, tādējādi nodrošinot nākamā līmeņa kiberdrošību.
- Gaismas pārraide neizdala tik daudz siltuma, kāds rodas izmantojot elektrību, būtiski samazinot nepieciešamību pēc energoietilpīgām dzesēšanas sistēmām, piemēram, datu centros.
Pirmie šīs jaunās paaudzes mikroshēmu prototipi jau ir tapuši un šobrīd tiek testēti. “Principā mēs esam pionieri Eiropā un, varētu teikt, arī pasaulē, kas mēģina uzbūvēt šādas mikroshēmas,” uzsvēra Bundulis. Šai inovatīvajai un ekonomiski izdevīgajai tehnoloģijai kļūstot arvien aktuālākai, “Phipic” projekts turpina darbu, lai “gaismas datoru” nākotni padarītu par realitāti tepat Latvijā.
