Jūnija vidū vairāk nekā 20 platformas “BioPhoT” inovāciju komandas pirmo reizi vienotā Latvijas delegācijā piedalījās vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju notikumiem – Hello Tomorrow Global Summit Amsterdamā. Dalība forumā ļāva Latvijas pētniekiem nostiprināt starptautisko redzamību un veidot tiešus kontaktus ar investoriem, paātrinot inovāciju nonākšanu starptautiskā tirgū.
“BioPhoT” Inovāciju projektu atlases, ieviešanas, uzraudzības un ilgtspējas vadītājs Andris Baumanis uzsver, ka dalība šāda līmeņa pasākumā ir daudz vairāk nekā projektu demonstrēšana. Tā ir iespēja pārbaudīt Latvijas inovāciju konkurētspēju pasaules mērogā, veidot tiešus kontaktus ar investoriem un nozares līderiem, kā arī paātrināt zinātnisko izstrāžu ceļu uz tirgu. “Latvijas komandu spēja piesaistīt starptautisku uzmanību apliecina, ka radītie risinājumi var konkurēt ar pasaules spēcīgākajiem dziļo tehnoloģiju projektiem, vienlaikus demonstrējot investoriem un politikas veidotājiem zinātnes un inovāciju ieguldījumu potenciālu ekonomikas izaugsmē,” viņš secina.
Šādu starptautisku inovāciju forumu nozīme arvien vairāk iezīmējas kā komandas darbs starp pētniekiem, biznesa attīstītājiem un mentoriem, kuri kopīgi veido tiltu starp zinātni un tirgu. Dalība starptautiski nozīmīgos pasākumos parāda, ka pētniecības rezultātu komercializācija vairs nav tikai laboratorijas uzdevums – tā prasa aktīvu biznesa attīstības iesaisti, pieredzējušu mentoru atbalstu un spēju orientēties starptautiskā investīciju vidē. Tieši ciešā komandas sadarbība ļauj pētnieku idejām pārtapt strukturētos, investoriem saprotamos un tirgū dzīvotspējīgos risinājumos, pauž Baumanis.
Latvijas Universitātes tehnoloģiju un inovāciju pārneses vadošais eksperts Jurijs Jastržembskis norāda, ka viena no būtiskākajām Hello Tomorrow priekšrocībām ir tā starptautiskais mērogs: konferenci apmeklēja vairāk nekā 3000 dalībnieku no visas pasaules. Dalība forumā ļauj veidot attiecības ne tikai ar investoriem, bet arī ar universitātēm, tehnoloģiju pārneses organizācijām, inovāciju aģentūrām un citu valstu institūcijām. Šādi kontakti ir ilgtermiņa ieguldījums, kas nākotnē var kļūt par nozīmīgu atbalsta tīklu pētniecības projektu rezultātu komercializācijai un starptautiskai attīstībai. Īpaši nozīmīga ir foruma spēja pulcēt dalībniekus ārpus Eiropas, tostarp no Latīņamerikas valstīm, piemēram, Brazīlijas. Tas Latvijas inovāciju komandām nodrošina piekļuvi pilnīgi jaunām ekosistēmām un sadarbības iespējām, kuras nav pieejamas ierastajā Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības lokā.
Nozīmīgs ieguvums pētniekiem bija prezentēšanas pieredze starptautiskai auditorijai: forumā Latvijas pārstāvji klātesošos ar saviem risinājumiem iepazīstināja tematiskajās sesijās medicīnas tehnoloģiju, biomedicīnas un integrēto tehnoloģiju jomās, kā arī Expo zonā. Komandām bija jāspēj skaidri formulēt, kādu problēmu tās risina, kādu vērtību rada un kāpēc konkrētais risinājums ir nepieciešams. Šāda pieredze dod iespēju efektīvi komunicēt ar investoriem un potenciālajiem partneriem.
Eksperti uzsver, ka svarīga mācība ir nepieciešamība šādos pasākumos būt proaktīviem. Veiksmīga dalība nenotiek, pasīvi gaidot interesentus pie prezentāciju stenda. Tā prasa iniciatīvu, spēju uzsākt un uzturēt sarunas, uzrunāt potenciālos sadarbības partnerus un mērķtiecīgi izmantot katru kontaktu sava partneru tīkla paplašināšanai.
Rīgas Tehniskās universitātes “BioPhoT” virziena vadītāja Liene Ivanova uzsver pētniecības organizāciju nozīmi dziļo tehnoloģiju inovāciju attīstībā. Viņas ieskatā starptautiskās platformas vēlreiz apliecina, ka universitātes un zinātniskie institūti ir galvenais zinātņietilpīgu inovāciju avots. “Tieši tādēļ “BioPhoT” platforma ar astoņiem nacionālajiem partneriem un 66 projektu portfeli ir būtisks Latvijas inovāciju ekosistēmas attīstības dzinējspēks, kas mērķtiecīgi veido tiltu starp akadēmisko izcilību un globālo tirgu, palīdzot zinātnieku idejām kļūt par komercializējamiem produktiem,” viņa uzsver.
Par īpaši vērtīgu ieguvumu forumā kļuva investoru un tirgus perspektīvas iepazīšana. LU Cietvielu fizikas institūta inovāciju eksperte, “BioPhoT” mentore Kaija Kurme-Jansone uzsver, ka daudziem zinātniekiem tā bija pirmā pieredze reālā startup vidē, kur idejas tiek vērtētas pēc to tirgus potenciāla, nevis tikai zinātniskās kvalitātes. Komandas saņēma tiešu un atklātu atgriezenisko saiti no investoriem, kuri vērtē projektu mērogojamību, ietekmi un komerciālo potenciālu. Tas ļāva pētniekiem validēt savas idejas ārpus laboratorijas un iegūt būtisku izpratni par prasībām, kas nepieciešamas veiksmīgai tehnoloģiju komercializācijai.
Papildu vērtību Latvijas delegācijai sniedza dalība Nīderlandes inovāciju ekosistēmas iepazīšanas programmā un European Spin-off Forum pasākumos. LU CFI komercializācijas un inovāciju eksperts Jānis Latvels norāda, ka vizītes Eindhovenas inovāciju centros, universitātēs un industrijas organizācijās spilgti demonstrēja integrētas inovāciju ķēdes priekšrocības – no akadēmiskiem pētījumiem līdz industriālai ieviešanai un investīciju piesaistei. Īpaši nozīmīgs secinājums ir agrīnas industrijas un investoru iesaistes loma tehnoloģiju attīstībā.
European Spin-off Forum diskusijās iezīmējās Eiropas tendence veidot arvien standartizētākus, ātrākus un investoriem saprotamākus spin-off uzņēmumu attīstības modeļus. Tehnoloģiju pārneses organizācijas arvien biežāk kļūst par aktīviem uzņēmumu attīstības partneriem, nevis tikai administratīviem starpniekiem.
Dalību šāda mēroga starptautiskos inovāciju forumos kā būtisku soli ceļā no laboratorijas uz tirgu vērtē arī pētnieki. Kā uzsver Rīgas Tehniskās universitātes profesors Kristaps Kļaviņš, inovāciju reāla atbilstība tirgus vajadzībām, tieša investoru atgriezeniskā saite un starptautisku kontaktu veidošana ir kritiski svarīga to tālākai attīstībai.
Kļaviņa vadītais “BioPhoT” platformas projekts “SwyCard” šogad atlases procesā piedzīvoja īpaši asu konkurenci. Projektā tiek izstrādāta neinvazīva, nesāpīga diagnostikas platforma, kas izmanto bērnu sviedru analīzi būtisku klīnisko biomarķieru noteikšanai. Janvārī tas tika pieteikts Hello Tomorrow 2026 Deep Tech Pioneers Challenge, kurā no 4800 pieteikumiem tika izvēlēti 905 projekti dalībai Deep Tech Pioneers Exhibition. No tiem tikai 105 projekti izmantoja iespēju forumā piedalīties ar atsevišķu stendu, tostarp arī “SwyCard”.
Dalība izstādē apliecināja augstu interesi par projekta risinājumu. Projekta komanda aktīvi veidoja kontaktus ar investoriem un uzņēmumiem, kas jau izteikuši interesi par iespējamu pilotprojekta īstenošanu, un šobrīd tiek turpināta komunikācija par tālāko sadarbību.
Tāpat “SwyCard” komanda izveidoja kontaktus ar starptautisko inovāciju ekosistēmu pārstāvjiem, tostarp no Brazīlijas un Austrālijas, paplašinot projekta redzamību ārpus Eiropas tirgus, stāsta Kļaviņš. Šī pieredze vēlreiz apliecina, ka dalība globālos inovāciju forumos ļauj ne tikai prezentēt tehnoloģiju, bet arī tieši testēt tās tirgus potenciālu un veidot starptautiskus sadarbības kanālus.
Latvijas pozīcijas pasaules dziļo tehnoloģiju vidē apliecina arī Hello Tomorrow Global Deep Tech Pioneers Radar 2026 dati, kas Latviju ierindo starp pasaules līderēm pēc dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumu skaita uz vienu iedzīvotāju. Kā uzsver Andris Baumanis, nākamais izaicinājums ir šo potenciālu pārvērst starptautiski veiksmīgos uzņēmumos, investīcijās un eksportspējīgās tehnoloģijās. Tieši tādēļ dalība pasaules līmeņa platformās ir stratēģiski svarīgs instruments Latvijas inovāciju ekosistēmas izaugsmei un konkurētspējas stiprināšanai.
Vienoto Latvijas dziļo tehnoloģiju delegāciju dalībai Hello Tomorrow Global Summit 2026 11. un 12. jūnijā rīkoja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra (RITA) un ilgtermiņa valsts pētījumu izpētes programmas platforma “BioPhoT”. Delegācijas dalību atbalstīja un foruma apmeklētājus iepriecināja SIA “Skrīveru saldumi”.
