Zinātnieku nakts 2025 ietvaros Latvijas Universitātē (LU) un LU Cietvielu fizikas institūtā (CFI) īpaši izcēlās “BioPhoT” skatuves, kurās apmeklētājiem bija iespēja iepazīt daudzpusīgus un sabiedriski nozīmīgus inovāciju projektus, kurus īsteno Latvijas zinātnieki “BioPhoT” platformas ietvaros. Pētnieki atklāja, kā zinātne var kļūt par dzinējspēku jaunu tehnoloģiju radīšanā ar reālu pielietojumu medicīnā, rūpniecībā, vides aizsardzībā un sabiedrības labklājībā.
Zinātnieku nakts 2025 programmā LU Akadēmiskajā centrā tika prezentēti septiņi LU zinātnieku projekti ar augstu komercializācijas potenciālu. Pētnieki uzrunāja klausītājus ar radošu, uzskatāmu un saprotamu pieeju sarežģītu tehnoloģisku risinājumu pasniegšanā.
Fiziķis Toms Beinerts pārsteidza auditoriju, demonstrējot, kā rotējošs magnēts spēj radīt tik augstu temperatūru, ka uzkarsētā čuguna pannā var izcept olu. Šis risinājums varētu tikt veiksmīgi izmantots metālapstrādes nozarē čuguna formu uzkarsēšanas procesos, samazinot enerģijas patēriņu līdz pat 30%.
LU asociētais profesors Artis Kinēns prezentēja projektu par viedo sensoru, kas ļautu precīzi noteikt jūras velšu produktu svaigumu un būtiski mazināt pārtikas izšķērdēšanu – jo, laikus neatklājot bojāšanos, šobrīd pasaulē aptuveni trešdaļa jūras velšu tiek izmestas.
Jana Andžāne no LU Ķīmiskās fizikas institūta iepazīstināja ar lokanu termoelektrisko ģeneratoru izstrādi, kas izmanto cilvēka ķermeņa siltumu, lai ražotu elektrību viedierīcēm – pulsometriem, viedpulksteņiem un sensoriem. Šādi ģeneratori varētu aizstāt daļu litija bateriju un samazināt elektroatkritumu apjomu.
LU profesors Jānis Spīgulis prezentēja inovatīvu endoskopijas risinājumu agrīnai vēža diagnostikai, savukārt pētnieks Aleksejs Ļihačovs iepazīstināja ar tehnoloģiju, kas ļauj ātri noteikt antibakteriālo rezistenci – dzīvībai svarīgu faktoru, īpaši smagos infekciju gadījumos, kā, piemēram, sepses ārstēšanā. Līga Kunrade no LU Farmācijas zinātņu nodaļas stāstīja par inovatīvu risinājumu malārijas noteikšanai lauka apstākļos – ātru testu, kas ļauj identificēt konkrēto malārijas izraisītāju un nekavējoties uzsākt efektīvu terapiju.
Pētnieks Mārtiņš Borodušķis iepazīstināja ar projektu uzlabotiem hemostatiskiem materiāliem brūču ārstēšanai, kuru agrīnie prototipi jau pārbaudīti reālos kaujas apstākļos Ukrainā. Projekta komanda strādā pie nākamās paaudzes risinājuma ar hitozāna matricu un elektrovērpšanas tehnoloģiju.
Vakara gaitā LU Zinātņu mājā valdīja rosība arī pie īpaši ģimenēm un bērniem paredzētajām STEM galda spēlēm. Gan jaunākie apmeklētāji, gan viņu vecāki ar aizrautību piedalījās viktorīnas spēlē “STEM UP!”, kurā jautājumu izstrādē un pārbaudē bija iesaistīti arī LU pētnieki, tā padarot spēli ne tikai izklaidējošu, bet arī izglītojošu. Līdzās tai varēja izmēģināt arī pavisam jaunu galda spēli “Exoplanet Escape”, kas ļāva bērniem un pieaugušajiem kopīgi pildīt misijas, pārvarēt dažādus izaicinājumus un vienlaikus iepazīt STEM jomu profesijas. Lielā apmeklētāju interese apliecināja, ka zinātni iespējams pasniegt arī kā saistošu un aizraujošu pieredzi visai ģimenei.
Tikpat saistoša programma norisinājās arī LU Cietvielu fizikas institūtā, kur “BioPhoT” skatuvē tika prezentēti četri daudzsološi projekti.
Anatolijs Šarakovskis, LU CFI Spektroskopijas laboratorijas vadītājs, stāstīja par optiskās šķiedras temperatūras sensoru, kas darbojas paplašinātā temperatūras diapazonā un piemērojams apstākļos, kur tradicionālās mērīšanas metodes nav efektīvas, piemēram, indukcijas plītīs, augstsprieguma transformatoros vai sprādzienbīstamās vidēs.
Arturs Bundulis, vadošais pētnieks Organisko materiālu laboratorijā, iepazīstināja ar polimēru heterogēnas integrācijas iespējām neorganiskās integrētās fotonikas shēmās, lai ierasto elektronisko mikroshēmu vietā varētu piedāvāt lētāku, energoefektīvāku variantu.
Rihards Ruska, LU CFI zinātniskais asistents, prezentēja projektu par bioaktīviem luminiscējošiem pārklājumiem ar antimikrobiālu iedarbību, kas nākotnē varētu tikt izmantoti veselības aprūpē vai pārtikas iepakojumos, lai pasargātu produktus, mājokļus un cilvēku veselību no pelējuma.
Savukārt Sergejs Fomins, Redzes uztveres laboratorijas vadītājs, pastāstīja par pārvietojamu infrasarkanās spektroskopijas zemūdens sensoru, kas spēj noteikt PFAS un mikroplastmasas piesārņojumu dažādās ūdens vidēs – problēmu, kas kļūst arvien aktuālāka visā pasaulē.
Prezentācijām sekoja paneļdiskusija, kurā piedalījās projektu autori un “BioPhoT” platformas mentors Ģirts Ozoliņš, LU CFI vecākais eksperts tehnoloģiju komercializācijas un inovāciju jautājumos. Viņš klātesošos iepazīstināja ar “BioPhoT” platformas misiju – atbalstīt zinātnes ideju pārvēršanu praktiskos risinājumos un komercializējamās tehnoloģijās.
Diskusijas laikā pētnieki īsumā atgādināja par savu pētījumu būtību un iezīmēja to potenciālo ietekmi uz sabiedrību, savukārt turpmākajā sarunā dalījās savā zinātnieka karjeras ceļā – motivācijā, izaicinājumos un iespējās, ko sniedz darbs zinātnē, lai publikā sēdošie jaunie prāti gūtu labāku ieskatu potenciālajās nākotnes karjerās.
Vēl LU CFI viesi varēja baudīt uguns šovu, izaicināt sevi lāzeru labirintā un izlaušanās istabā, kā arī varēja vērot un izmēģināt dažādus eksperimentus ar gaismu, temperatūru un jaunākajām tehnoloģijām, kas attīstītas institūtā, piemēram, mikrofluīdikas čipiem un sensoriem, kas reaģē uz pieskārienu. Vakara gaitā viesi izrādīja interesi arī par citiem zinātnieku stāstiem – gan par noteiktām zinātnes tēmām (mikro un nano pasaule, gaismas tehnoloģijas), gan pieļautajām kļūmēm zinātnieka karjerā, kas sniegušas vērtīgas mācības.
Zinātnieku nakts 2025 skaidri parādīja, ka Latvijas zinātnieki ne tikai strādā pie augsta līmeņa pētniecības, bet arī aktīvi domā par sabiedrisko nozīmīgumu un praktisko pielietojamību. “BioPhoT” skatuvju programma kļuva par spilgtu piemēru tam, kā zinātne var iedvesmot, izglītot un virzīt inovācijas, vienlaikus rosinot sabiedrībā interesi par tehnoloģiju attīstību un zinātnieka profesiju.
