Latvijā ir gan izcilas idejas, gan spēcīgi zinātnieki – tā ir iespēja šo potenciālu pārvērst tehnoloģijās, produktos un eksportspējīgos risinājumos. Lai to panāktu, nepieciešama ciešāka un praktiskāka sadarbība starp zinātni un industriju. To apliecināja arī 24. septembrī notikušais Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) un biomedicīnas un fotonikas inovāciju platformas “BioPhoT” pasākums “Industrijas diena & Sensing the Future”.
Pasākumā pētnieki, tehnoloģiju izstrādātāji un uzņēmēji ne tikai iepazina jaunās tehnoloģijas, bet arī diskutēja par to praktisko pielietojumu un komercializācijas iespējām. Galvenais speciālistu secinājums – lai Latvijā radīto inovāciju potenciāls tiktu izmantots pilnvērtīgi, nepieciešamas ne tikai investīcijas, bet arī spēcīga ekosistēma un sadarbība.
“Tādi valsts atbalsta instrumenti kā “BioPhoT” savieno uzņēmēju vajadzības ar pētnieku kompetenci un veido ekosistēmu, un būtu svarīgi kā biomedicīnas un fotonikas, tā arī citās jomās,” saka LU CFI vecākā eksperte Daiga Eiduka. Eiropas Komisijas European Innovation Scoreboard 2025 Latviju ierindo 25. vietā starp 27 ES valstīm, kopējam inovāciju sniegumam sasniedzot 56,7% no ES vidējā. Latvijas uzņēmumu pētniecības un attīstības (Research and Development jeb R&D) izdevumi veido tikai 17,9% no ES vidējā, bet inovāciju pārdošanas apjoms – 43,6%.
Vienlaikus uzņēmēji paši atzīst sadarbības ar zinātni nozīmi. Rīgas Tehniskās universitātes jaunākajā Zināšanu pārneses barometrā 83% uzņēmumu norādījuši, ka uzņēmumu un zinātnisko institūciju sadarbība var būtiski veicināt Latvijas konkurētspēju un izaugsmi. Taču 63% par būtiskāko sadarbības šķērsli min informācijas trūkumu par iespējām šādi sadarboties.
“Šie dati rāda, ka izaicinājums nav tikai finansējuma apjomā. Uzņēmumam var būt konkrēts tehnoloģisks izaicinājums, bet ne vienmēr ir skaidrs, kur meklēt nepieciešamās zināšanas un partnerus. Savukārt pētniekam var būt perspektīva tehnoloģija, taču trūkst iespēju to pārbaudīt reālā industriālā vidē un attīstīt līdz tirgum. Tāpēc sadarbība jāveido jau tehnoloģijas attīstības sākumā, kad ir daudz lielāka iespēja, ka zinātniska ideja pārtaps praktiskā risinājumā, produktā un ekonomiskā vērtībā,” iezīmē Eiduka.
Mazinot plaisu starp zinātniekiem un uzņēmējiem, pasākumā “Industrijas diena & Sensing the Future” uzņēmēji varēja apmeklēt LU CFI laboratorijas un iepazīt pētnieku izstrādātās tehnoloģijas viedo logu, funkcionālo pārklājumu, sensoru, biomedicīnas, enerģijas ieguves, aditīvās ražošanas un ūdens attīrīšanas jomās.
Latvijas Universitātē sarunas tika turpinātas par enerģētikas, komunikāciju un progresīvās ražošanas tehnoloģijām. Īpaši nozīmīgs bija industrijas pārstāvju sniegtais Latvijas zinātnieku izstrādāto tehnoloģiju izvērtējums un īpaša prezentāciju sesija, kas radīja iespēju īsā laikā atrast potenciālus sadarbības partnerus.
Iesaistīto zinātnieku un uzņēmēju pieredze parāda, ka industrijas iesaistei jānotiek jau tehnoloģijas attīstības sākumā, nevis tikai tad, kad pētnieks ir radījis jau gatavu risinājumu. Uzņēmums var palīdzēt definēt reālu tirgus vajadzību un tehniskās prasības, savukārt zinātnieks var radīt tam atbilstošu risinājumu. Tas palielina iespēju, ka pētniecības rezultāts kļūs ne tikai par zinātnisku sasniegumu, bet arī par praktiski izmantojamu produktu vai tehnoloģiju.
Šāda pieeja ir arī biomedicīnas un fotonikas inovāciju platformas “BioPhoT” iniciatīvas “Industry Challenge” pamatā: uzņēmumi tajā vēršas ar saviem tehnoloģiskajiem izaicinājumiem, bet platforma palīdz ar pētnieku komandas un tehniskās infrastruktūras piesaisti mērķtiecīgu risinājumu radīšanai. “BioPhoT” palīdz veidot tiltu no pētniecības līdz komercializācijai, atbalstot tehnoloģiju attīstību, validāciju, komercializācijas stratēģijas izstrādi, intelektuālā īpašuma jautājumu risināšanu un industrijas partneru piesaisti.
“Lai jauna tehnoloģija nonāktu līdz tirgum, ar labu zinātnisku rezultātu vien nepietiek. Nepieciešams laiks, kompetence un mērķēts atbalsts, lai to pārbaudītu, attīstītu, atrastu tai piemērotu pielietojumu un partnerus. Tieši šajā posmā redzam savu lomu – palīdzēt pētniekiem un uzņēmējiem atrast kopīgu valodu un kopīgi virzīties no perspektīvas idejas uz risinājumu, kuram ir reāls tirgus potenciāls,” norāda “BioPhoT” vadītājs Osvalds Pugovičs.
Kopš 2025. gada “BioPhoT” ietvaros tiek attīstīti 66 Latvijas inovāciju projekti, kuros ieguldīti 12,7 miljoni eiro. Platformas nozīme ir īpaši būtiska inovācijas “nāves ielejā” jeb posmā, kad perspektīva tehnoloģija vēl nav pietiekami nobriedusi, lai pati piesaistītu tirgus finansējumu, bet tai jau nepieciešams nākamais solis ceļā uz komercializāciju.
