Pēc smaga spēka treniņa muskuļi liek par sevi manīt, taču pulsometrs var paziņot, ka slodze bijusi viegla un organisms jau gatavs nākamajam treniņam. “Radio SWH TV” raidījumā “Latvija zinātnē”, kas top sadarbībā ar “Rietumu Banku”, Latvijas Universitātes (LU) pētniece un sporta zinātnes pārstāve Zane Ruža stāsta par iespējām precīzāk novērtēt muskuļu slodzi un nogurumu, kā arī par pētījumu, kurā ar dažādiem mērījumiem tiek vērtēta jauno sportistu fiziskā sagatavotība un treniņu slodze.
“Spēka treniņos ar sirdsdarbības datiem vien nepietiek, tas var nebūt labākais indikators, kas pateiks, cik smaga bijusi slodze. Lai arī nākamajā dienā muskuļus noteikti varēs sajust, bet pulsometrs teiks, ka nekāds smagais treniņš nav bijis un var turpināt arī daudz intensīvāk. Taču tas patiesībā tā nav,” skaidro Ruža.
Valkājamo sporta tehnoloģiju ierobežojumus pētniece kopā ar kolēģiem aizsākusi pētīt pateicoties LU fonda finansējumam “”MikroTik” projektu konkursa dabaszinātņu, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā” ietvaros. Šobrīd pētījums par neiromuskulārās slodzes monitorēšanu sasniedzis jau tādu stadiju, ka tas veiksmīgi startē biomedicīnas un fotonikas inovāciju platformā “BioPhoT”. Tiek strādāts, lai ideju attīstītu līdz tās pārvēršanai reālā produktā – algoritma integrācijas jau esošajos sporta pulksteņos, lai līdzās ierastajiem treniņu datiem tie spētu sniegt informāciju arī par muskuļu slodzi un nogurumu.
“Mēs gribam veidot algoritmu, kas pēc dažādiem kustības paātrinājuma datiem varētu pateikt arī, kā strādā muskuļi,” stāsta Zane Ruža, Latvijas Universitātes (LU) pētniece un sporta zinātnes pārstāve.
Lai saprastu, kā nogurums izmaina cilvēka kustības, pētījuma dalībnieki vingrinājumus veic līdz brīdim, kad noguruma dēļ vingrinājumu vairs nav iespējams pilnvērtīgi turpināt. “Cilvēks atnāk, un mēs viņam lūdzam veikt vingrinājumus, līdz viņš aiziet līdz atteicei. Tādā veidā gribam saprast, kā izskatās viņa kustību raksts dažādās nogurumu pakāpēs,” stāsta Ruža. Savāktie dati pēc tam nonāk pie kolēģiem, kuri strādā pie algoritma.
“Ar kustību datiem vien, iespējams, nepietiks. Tagad šajā pašā neiromuskulārajā projektā mēs sākam skatīties arī uz bioķīmiskajiem paraugiem, jo saprotu, ka ar vienu kustības rakstu un paātrinājuma datiem kaut kādās situācijās varētu arī nepietikt,” skaidro Ruža.
Ideja par savu risinājumu radusies, pētniekiem izmēģinot dažādus sensorus un secinot, ka tirgū trūkst piemērota veida, kā ilgtermiņā novērtēt tieši spēka treniņa radīto slodzi un nogurumu.
“Tirgū nevarēja atrast nevienu labu veidu, kā spēka treniņu intensitāti varētu kvantificēt un identificēt nogurumu, ko radījis tieši spēka treniņš, lai mēs ilgtermiņā varētu tam sekot līdzi,” stāsta pētniece: “Tad radās doma – varbūt sākam veidot savu produktu, savu algoritmu.”
Paralēli Ruža pēta arī jauno sportistu fizisko sagatavotību un treniņu slodzi. Pašlaik pētnieku uzmanības centrā ir jaunie basketbolisti, kuru treniņu procesu ar dažādu mērījumu palīdzību cenšas izvērtēt pēc iespējas daudzpusīgāk.
“Mēs liekam pulsometru jostās, kur iestrādāts akselerometrs. Saņemot datus par kustību un sirdsdarbības intensitāti, kopā ar fiziskās sagatavotības un basketbola treneriem tos izmantojam, lai meklētu iespējas atbilstošāk pielāgot treniņu procesu un mazināt pārslodzes risku,” stāsta Ruža.
Ar to mērījumi nebeidzas. Tiek izmantotas arī spēka platformas, uz kurām sportisti veic lēcienus, kā arī maksimālā spēka novērtēšana. Pētniece uzsver – ja treniņu pieeju grib veidot patiešām individuāli, īpaši sportistiem ar mērķi uzlabot sniegumu, jāizmanto dažādi mērījumi un iegūtā informācija jāskata kopā.
“BioPhoT” platformā pētniekam jādomā ne tikai par to, kā savu risinājumu padarīt arvien precīzāku. Ruža strādā arī ar mentoru un biznesa attīstītāju, tāpēc rodas cits, zinātniekam ne vienmēr ierasts jautājums. “Mēs domājam, kā kaut ko varētu izveidot precīzāku, lai produkts kļūtu kvalitatīvāks, bet nākamais jautājums ir – vai tas būs vajadzīgs nozarei?” saka Ruža.
Šo skatījumu palīdzējušas attīstīt LU Inovāciju un akcelerācijas centra atbalsts, gan dalība “Latvia-Cambridge Venture Camp” – pētniekiem jādomā ne tikai par idejas zinātnisko pusi, bet arī par to, vai risinājums ir vajadzīgs un vai tam būtu potenciāls plašākā tirgū.
Pagaidām pētnieki vēl ir ceļā uz šo mērķi. Taču iecere ir skaidra – panākt, lai nākotnē tehnoloģijas par treniņu spētu pastāstīt vairāk nekā tikai to, cik strauji tā laikā pukstējusi sirds.
Radio SWH TV raidījums “Latvija zinātnē” iepazīstina ar Latvijas zinātniekiem, pētniekiem un inovatoriem, kuru idejas un sasniegumi veido nākotnes tehnoloģijas un risinājumus, vienlaikus atklājot zinātni kā aizraujošu un cilvēcīgu procesu. Sarunas ar zinātniekiem top sadarbībā ar “Rietumu Banku” – izcilība nekad nav nejaušība. Zinātniekus atbalsta Latvijas Universitātes fonds.
Raidījums Radio SWH TV ēterā skatāms ceturtdienās plkst. 20.00, savukārt atkārtojums – svētdienās plkst. 15.00.
