Latvijai piemīt zinātniskā kompetence, ražošanas jaudas un nepieciešamā pieredze, lai veicinātu kritisko zāļu ražošanu Eiropā un mazinātu atkarību no aktīvo farmaceitisko vielu piegādēm no trešajām valstīm. Lai šo potenciālu izmantotu, ir svarīgi sadarboties. Šādu viedokli diskusijā “Stratēģiskā farmācija Latvijā: zinātne, ražošana un konkurētspēja” pauda Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta (NIRI) pārstāvji Dace Kārkle, NIRI direktora pienākumu izpildītāja, un Osvalds Pugovičs, biomedicīnas un fotonikas inovāciju platformas “BioPhoT” vadītājs un NIRI Teikas Zinātniskā centra direktora pienākumu izpildītājs.
“Dienas Bizness” organizētā konference “Pirmā aizsardzības līnija: veselības aprūpe un farmācija valsts noturībā” norisinājās Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, un tajā tika apspriesti jautājumi arī par kritisko medikamentu pieejamību krīzes situācijās.
Zinātne var palīdzēt uzlabot kritisko zāļu pieejamību
Dace Kārkle uzsvēra, ka, gatavojoties krīzes situācijām, zinātnes institūti var izstrādāt patentbrīvo medikamentu ražošanas tehnoloģijas un nodot tās vietējiem ražotājiem. Īpaši aktuāls šis jautājums ir laikā, kad Eiropā tiek meklēti risinājumi piegāžu ķēžu noturības stiprināšanai un aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas pārorientēšanai no Ķīnas uz Eiropu.
Viņa norādīja, ka Organiskās sintēzes institūts (OSI), kas ir NIRI priekštecis, savas darbības laikā ir izstrādājis vairāk nekā 100 patentbrīvo medikamentu ražošanas tehnoloģiju. Šī pieredze ir nozīmīgs pamats turpmākai sadarbībai ar farmācijas ražotājiem, īpaši attiecībā uz zālēm, kas iekļautas kritisko medikamentu sarakstā. Lielu daļu no šajā sarakstā iekļautajām zālēm veido patentbrīvie medikamenti.
Lai zinātniskās tehnoloģijas iespējami ātri nodotu farmaceitisko produktu ražotāju rīcībā, nepieciešama cieša sadarbība starp pētniekiem un uzņēmumiem, kas spēj ieviest izstrādātās tehnoloģijas praksē. “Latvijai ir viss nepieciešamais komplekts, lai ražošanu pārorientētu uz Eiropas Savienību (ES) un sniegtu savu ieguldījumu gan ES, gan Latvijas piegādes ķēžu noturības un kritisko zāļu nodrošinājuma stiprināšanā. Mums ir zinātne, kas spēj izstrādāt metodes, un ražotāji, kuriem ir jaudas, pieredze un spēja tās ieviest. Esam pietiekami mazi un veikli, lai būtu elastīgi, taču mums ir jāgrib sadarboties,” uzsvēra Dace Kārkle.
Viņa aicināja izmantot Eiropas Savienības piedāvātās iespējas, tostarp Kritisko zāļu akta stratēģiskos projektus un nākamā plānošanas perioda finansējuma instrumentus, lai attīstītu ražošanas kapacitāti un piesaistītu nepieciešamās investīcijas.
“BioPhoT” platforma ir iespēja apvienot zinātnes kompetences
Runājot par zinātnes lomu farmācijas nozares attīstībā, Osvalds Pugovičs uzsvēra starpdisciplināras sadarbības nozīmi. Eiropā arvien aktuālākas kļūst pētniecības platformas, kurās vairākas zinātniskās institūcijas apvieno savas zināšanas un kompetences kopīgu uzdevumu risināšanai. Latvijā šādu pieeju pārstāv “BioPhoT” platforma, kas darbojas jau gandrīz divus gadus.
Platforma piedāvā plašu pētniecības kompetenču klāstu un starpdisciplināru pieeju, taču tās attīstībai nepieciešama aktīvāka un atklātāka diskusija ar farmācijas industriju. Pašlaik platforma galvenokārt attīstās kā zinātnieku iniciatīva, tādēļ ciešāka sadarbība ar uzņēmumiem palīdzētu labāk identificēt nozares vajadzības un virzīt pētniecību uz nozarē pieprasītiem rezultātiem. Viņš norādīja arī uz iespējamu valsts lomu šīs sadarbības veicināšanā — mērķtiecīgi atbalsta instrumenti varētu rosināt zinātnes un industrijas sadarbību un paātrināt jaunu risinājumu ieviešanu.
Kā aizstāt kritiskās izejvielas?
Osvalds Pugovičs norādīja, ka zinātne var sniegt ieguldījumu ne tikai esošo ražošanas tehnoloģiju attīstībā, bet arī jaunu risinājumu radīšanā, kas ļautu mazināt atkarību no kritiskajām izejvielām, kuru piegādes var tikt traucētas. “Zinātnes pusē ir iespēja parādīt inovāciju potenciālu, izstrādājot vēl nebijušas zāļu ražošanas tehnoloģijas. Mūsu institūts to ir vairākkārt pierādījis. Tam nepieciešams laiks, tāpēc mēs nevaram pārāk kavēties,” viņš pauda.
Diskusijā izskanējušais apliecina, ka Latvijas iespējas stiprināt farmācijas ražošanu ir cieši saistītas ar spēju apvienot zinātnisko kompetenci, uzņēmumu ražošanas kapacitāti un mērķtiecīgu valsts atbalstu. Savlaicīga rīcība un ciešāka sadarbība var palīdzēt gan attīstīt jaunus ražošanas risinājumus, gan stiprināt Latvijas un Eiropas spēju nodrošināt pacientus ar kritiski nepieciešamajām zālēm.
