Ziņas

Tīklošanās ir jāuztver kā stratēģisks instruments karjeras un profesionālās izaugsmes veicināšanai, nevis kā stresa vai satraukuma avots. Intensīvā 2 stundu darbnīca palīdzēs mainīt skatījumu uz tīklošanos, mācot, kā pārvarēt bailes no sarunām ar nepazīstamiem cilvēkiem un gūt maksimālu ietekmi katrā mijiedarbībā.

Dalībnieki apgūs trīspakāpju metodoloģiju, kas palīdz pilnvērtīgi izmantot katru tīklošanās iespēju profesionāla izrāviena sasniegšanai:

Pirms pasākuma – nosaki mērķus un gaidas, izpēti sev nozīmīgākos dalībniekus un veido savu digitālo redzamību jau pirms ierašanās.
Pasākuma laikā – apgūsti praksē pārbaudītas taktikas, tostarp “60 sekunžu likumu”, kas palīdz ātri veidot kontaktus un novērtēt to potenciālu.
Pēc pasākuma – ieplāno laiku mērķtiecīgai kontaktu izmantošanai, lai jaunās pazīšanās pārvērstu reālās sadarbībās un iespējās.

Treneris: Voldemārs Brēdiķis – pieredzējis uzņēmējs un deep-tech mentors Rīgas Stradiņa universitātē. Viņa pieeja balstīta praktiskā pieredzē, kas gūta, piedaloties augsta līmeņa pasākumos – izstādēs, konferencēs, tirdzniecības misijās un starptautiskās vizītēs.

Vairāk informācijas un reģistrēšanās dalībai: https://biophot.lv/event/tiklosanas-introvertiem/

Latvijas pieredze tehnoloģiju pārnesē: “BioPhoT” platforma kā Baltijas reģiona piemērs

16. oktobrī Viļņā, Lietuvas Pētniecības padomē, notika Baltijas tehnoloģiju pārneses (Technology Transfer Office, TTO) tīkla konference 2025, kas pulcēja zināšanu un tehnoloģiju pārneses ekspertus no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Pasākums norisinājās kā daļa no Lietuvas Zinātnes foruma nedēļas (re)search 2025, piedāvājot platformu diskusijām par inovāciju ekosistēmu stiprināšanu, intelektuālā īpašuma pārvaldību un uzņēmējdarbības kultūras veicināšanu Baltijā.

Viens no konferences notikumiem bija paneļdiskusija par Tehnoloģiju pārneses biroju (TTO) lomu inovāciju ekosistēmas attīstībā, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes vadošais tehnoloģiju un inovāciju pārneses eksperts Jurijs Jastržemskis.

Baltijas TTO tīkla paneļdiskusijas dalībnieki dalījās ar labās prakses piemēriem un diskutēja par reģiona sadarbības potenciālu, lai veicinātu jaunuzņēmumu attīstību, uzņēmējdarbības vidi un starpvalstu inovāciju tīklu stiprināšanu.

Diskusijas laikā J. Jastržembskis uzsvēra “BioPhoT” platformas nozīmi kā pilotprogrammu Latvijā, kas veiksmīgi savieno zinātni ar uzņēmējdarbību, piedāvājot jaunas, efektīvas un proaktīvas tehnoloģiju pārneses iespējas. Šī iniciatīva apliecina, ka Latvijā jau tiek īstenoti konkrēti soļi zināšanu komercializācijas un inovāciju attīstības virzienā, veidojot spēcīgāku sadarbību starp pētniecības institūcijām un industriju. Plašāk par konferences norisi lasāms Lietuvas zinātnes foruma mājaslapā.

FOTO: Prezentācijas prasmju apmācības (15.-16.10.2025.)

Projekta prezentācija ir viena no galvenajām “BioPhoT” konkursa atlases prasībām, un labi sagatavota uzstāšanās var būtiski palielināt izredzes iegūt finansējumu.
Tāpēc šoruden platformas dalībniekiem bija iespēja piedalīties praktiskās prezentācijas prasmju apmācībās, ko vadīja pieredzējušais lektors Gleb Maltsev (Igaunija) — pasniedzējs, kurš ik gadu vērtē vairāk nekā 900 “pitch” prezentāciju un ir palīdzējis simtiem vadītāju, zinātnieku un uzņēmēju attīstīt pārliecinošas komunikācijas prasmes.

Apmācību laikā dalībnieki apguva, kā komunicēt sarežģītu zinātnisku informāciju 5 minūtēs, parādīt projekta vērtību skaitļos un efektīvi strukturēt savu “pitch”. Praktiskajā daļā katram bija iespēja sagatavot, vizualizēt un prezentēt savu ideju, saņemot profesionālu atgriezenisko saiti no pasniedzēja.

Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas departaments

“BioPhoT” piedāvā jaunu iniciatīvu zinātnes un industrijas sadarbībai

Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai jeb “BioPhoT” uzsākusi jaunu iniciatīvu — “BioPhoT” Industry Challenge, kas rada ikvienam pieejamu telpu, kur satiekas zinātne un industrija. Te uzņēmumiem ir unikāla iespēja iesniegt savus tehnoloģiskos izaicinājumus, ko pētnieku komandas var risināt, pielietojot zinātniskās kompetences un radot risinājumus ar tiešu ietekmi uz industrijas attīstību.

Industry Challenge jeb industrijas izaicinājumi aptver plašu un zinātņietilpīgu nozaru problēmu loku, kas ietekmē vairākus nozares spēlētājus un citas ieinteresētās puses. Tādējādi pētniekiem Industry Challenge ir iespēja veidot kontaktus ar konkrētiem uzņēmumiem, attīstīt prototipus, balstoties uz reālām industrijas vajadzībām.

Uzņēmumiem šī iniciatīva sniedz iespēju izcelt aktuālākos tehnoloģiskos izaicinājumus, atrast piemērotus zinātniskos partnerus un saņemt piekļuvi pētnieku kompetencei, neveicot tūlītējas investīcijas. Procesu vadīs “BioPhoT” mentori, veicinot atklātu un radošu dialogu starp zinātniekiem un potenciālajiem industrijas partneriem.

Pēc uzdevuma atrisināšanas intelektuālā īpašuma tiesības paliek pētniecības institūciju īpašumā, tomēr industrijas partneriem tiek nodrošināta iespēja iegādāties pārbaudītus rezultātus sev ērtā veidā – izmantojot licenci, patenta iegādi vai citus sadarbības mehānismus. Plašāka informācija un pieteikšanās pieejama platformas mājaslapā www.biophot.lv.

“Zinātniskie rezultāti iegūst tautsaimniecisku vērtību tad, kad tie palīdz risināt reālas problēmas, un ar šo instrumentumēs radām vidi, kur notiek dialogs starp zinātni un industriju par reāliem risinājumiem. Šī iniciatīva ir abpusēji izdevīgas sadarbības tilts starp zināšanām un vajadzībām. Tas ir instruments, kas pārvērš zināšanas rīcībā un idejas – tehnoloģijās ar reālu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību,” stāsta “BioPhoT” vadītājs Osvalds Pugovičs.

Jau šobrīd zinātniekiem pieejami ap 15 uzņēmumu piedāvātie izaicinājumi divās viedās specializācijas jomās, ko iesnieguši uzņēmumi, tostarp “Roche”, “Cellbox Labs”, “Veolia”, “ABB” un citi.

Biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju un farmācijas jomās nepieciešami inovatīvi risinājumi gan laboratorijas pētījumiem, gan pacientu aprūpei — sākot no tehnoloģijām, kas atvieglo izpēti, līdz viedām sistēmām, kas ar mākslīgā intelekta atbalstītas datu analīzes palīdzību efektivizē klīniskos pētījumus, ārstu darbu un pacientu pieredzi.

Fotonikas un viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu jomās ir aktuāla ilgtspējīgu būvmateriālu un pārklājumu attīstība, pārstrādājamu būvniecības un elektronikas risinājumu radīšana, energoefektivitātes paaugstināšana un interaktīvu sistēmu izstrāde prasmju attīstībai.

“BioPhoT” aicina uzņēmumus un pētniecības komandas izmantot šo iespēju, lai veicinātu praktisku pētniecību, tehnoloģiju attīstību un stiprinātu sadarbību starp zinātni un industriju.

Aicinām pieteikties mentora konsultācijai, lai validētu TRL 

Visiem pētniecības un inovāciju projektu (PIP) īstenotājiem, kas plāno piedalīties “BioPhoT” projektu konkursā, mentora konsultācija ir obligāta.

Mentora galvenais uzdevums PIP sagatavošanas fāzē ir apstiprināt sākotnējo tehnoloģijas gatavības līmeni (TRL). Šī TRL vērtība tiks fiksēta pieteikuma veidlapā un būs saistoša projekta īstenošanas fāzē, ja PIP saņems “BioPhoT” finansējumu.  

Saskaņā ar nolikumu, sākotnējais TRL nedrīkst būt zemāks par “2”.  

Lai pieteiktos pirmajai mentora konsultācijai iepazīties ar mentoru profiliem sadaļā “Zinātniekiem” -> “Mentori”, un sekot procesam: 

  1. Iepazīstieties ar KTH Innovation Readiness Level metodiku, īpašu uzmanību pievēršot TRL definīcijai. 
  1. Aizpildiet pieteikuma anketu, norādot TRL informāciju par savu inovāciju projektu. 
  1. Izvēlieties mentoru un rezervējiet laiku, rezervācijas laukā pievienojot saiti uz aizpildīto anketu (piemēram, SharePoint vai Google Drive).  

Svarīgi: plānojiet laiku savlaicīgi, lai nodrošinātu iespēju saņemt konsultāciju un TRL validāciju pirms projekta iesniegšanas termiņa! 

“BioPhoT” projekts: Bērza koksnes jaunās paaudzes risinājums kaulu fiksācijai – ilgtspējīgs ceļš no meža līdz funkcionāliem implantiem – “OsteoWood”

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) zinātnieku komanda strādā pie jaunas paaudzes risinājuma kaulu fiksācijai. Viņu pieeja apvieno ilgtspējīgu mežsaimniecību ar medicīnas inovācijām, veicinot zaļo tehnoloģiju attīstību un stiprinot Latvijas pozīcijas biotehnoloģiju un medicīnas materiālu tirgū. Rezultātā pacientiem piekļuve jaunam, nemetāliskam implantu materiālam, kas var nodrošināt labāku bioloģisko saderību un mazināt komplikāciju riskus salīdzinājumā ar tradicionālajiem implantiem.

“Starp koka šūnu uzbūvi un cilvēka šūnu uzbūvi ir pārsteidzoši daudz līdzību,” saka LVKĶI pētniece, projekta “OsteoWood” vadītāja Dr.chem. Laura Andže.

Koksne un cilvēka kauls abi ir dzīvi, elpojoši materiāli – tie reaģē uz slodzi, pielāgojas videi un uzkrāj pieredzi savā struktūrā. Koksnes šķiedru sistēma darbojas līdzīgi kā cilvēka kaulu audi – tā nodrošina šķidrumu plūsmu, barības vielu apriti un mehānisko izturību, saglabājot elastību. Gan koksnē, gan kaulos šī hierarhiskā uzbūve – no mikroskopiskām šūnām līdz makroskopiskiem veidojumiem – ir atbildīga par to izturību, plastiskumu un spēju dzīvot harmonijā ar apkārtējo vidi. Tieši šī līdzība starp koksni un cilvēka kaulu ir “OsteoWood”projekta iedvesmas avots.

Projekta “OsteoWood” mērķis ir izstrādāt un validēt inovatīvu bērza koksnes materiālu osteosintēzes implantiem, piedāvājot bioloģiski saderīgu alternatīvu pacientiem, kuriem tradicionālie metāla implanti (piemēram, titāna vai tērauda) nav piemēroti. Apmēram 2–5 % pacientu cieš no alerģiskām reakcijām vai metālu nepanesamības, un šis projekts piedāvā risinājumu tieši šādām situācijām.

“OsteoWood” komanda izstrādā daļēji delignificētus, blīvinātus un mehāniski izturīgus bērza koksnes paraugus, kas tiek impregnēti ar oligo-hitozānu, lai uzlabotu to bioloģisko saderību un formas stabilitāti. Materiāls tiks attīstīts līdz TRL3 līmenim, veicot mikroskopiskās struktūras analīzi, mehāniskos testus un šūnu saderības pārbaudes laboratorijas apstākļos.

Šis nišas biomateriālu risinājums līdz šim pasaulē nav plaši attīstīts, un tā potenciāls ir vērsts uz nākotnes eksporta un medicīnas inovāciju virzienu, kas balstīts Latvijā pieejamos atjaunojamos resursos un augsta līmeņa koksnes ķīmijas kompetencē.

Projektu īsteno LVKĶI, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Organiskās Sintēzes institūta (OSI) pētnieku komanda: Laura Andže, Vadims Ņefjodovs, Mārtiņš Andžs, Juris Zoldners, Sigvards Krongorns, Ulla Milbreta, Antons Sizovs un Mārīte Škute.

“BioPhoT” 2. uzsaukuma infodiena ar Latvijas Zinātnes padomi un Aizsardzības ministriju

30. oktobrī Latvijas Organiskās sintēzes institūtā norisināsies “BioPhoT” Pētniecības un inovāciju projektu 2. uzsaukuma infodiena ar Latvijas Zinātnes padomi un Aizsardzības ministriju.

Pasākums notiks no plkst. 15.00 līdz 16.30 institūta Lielajā konferenču zālē (Aizkraukles iela 21, 4. stāvs), un būs iespēja piedalīties arī tiešsaistē.

Infodienas laikā dalībnieki tiks iepazīstināti ar aktuālajiem “BioPhoT” Pētniecības un inovāciju projektu 2. uzsaukuma nosacījumiem un pieteikumu sagatavošanas kārtību Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā (NZDIS). Tāpat paredzēts Aizsardzības ministrijas Inovāciju un pētniecības politikas nodaļas vecākā eksperta Jāņa Erno stāstījums par duāla pielietojuma tehnoloģijām – to būtību, izstrādi un komercializācijas iespējām.

Pasākuma programma sāksies ar dalībnieku ierašanos un pusdienu kafiju plkst. 14.30, kam sekos informatīvas prezentācijas un noslēgumā – neformāla diskusija ar pēcpusdienas kafiju.

Dalībnieki ir aicināti reģistrēties pasākumam iepriekš, aizpildot pieteikuma formu: https://luma.com/9dmypvvb

2026. gada jūnijā NIRI pārņems BioPhoT koordināciju

14. oktobrī Latvijas Ministru kabinets pieņēmis lēmumu, ka 2026. gada 31. maijā, apvienojot divus vadošos Latvijas zinātnes institūtus – Latvijas Organiskās sintēzes institūtu (OSI) un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru (BMC) darbu sāks Eiropas mēroga dzīvības un dabas zinātņu centrs – Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI).

Līdz ar to NIRI 2026. gada jūnijā pārņems ilgtermiņa valsts pētījumu programmas projekta BioPhoT koordinēšanu. Līdz apvienošanās brīdim BioPhoT platformas koordinēšanu turpinās OSI.

“NIRI stiprinās saites starp BioPhoT partneriem un nākotnē sola vēl lielāku starpdisciplināru pētniecības projektu pieteikumu pieplūdumu BioPhoT konkursu uzsaukumos,” pārliecināts BioPhoT platformas vadītājs Osvalds Pugovičs.

NIRI veiks pētījumus jaunu zāļu, ārstēšanas un diagnostikas metožu izstrādē ar virsuzdevumu – meklēt risinājumus, kas palīdz cilvēkiem dzīvot veselīgāk un ilgāk.

Pētniecības un inovāciju projektus varēs pieteikt arī doktoranti un doktora zinātniskā grāda pretendenti

Ministru kabinets 14. oktobrī apstiprināja grozījumus MK 2018. gada 4. septembra noteikumos Nr. 560 “Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība”. Jaunie grozījumi paredz, ka “BioPhoT” pētniecības un inovāciju projektu (PIP) vadītāji varēs būt arī doktoranti vai doktora zinātniskā grāda pretendenti.

Šīs izmaiņas ievērojami paplašina potenciālo atbalsta saņēmēju loku un veicina jaunāku pētnieku iesaisti vadošos projektos, kas, paredzams, veicinās jaunu ideju un inovāciju pieplūdumu “BioPhoT” programmā. Pašreizējais “BioPhoT” konkursa nolikums nav pretrunā ar šīm izmaiņām, tādēļ grozījumi dokumentācijā netiks veikti.