Apraksts
Aizkuņģa dziedzera duktālā adenokarcinoma (ADDA) ir viena no nāvējošākajām ļaundabīgajām slimībām. Eiropā ik gadu tiek diagnosticēti ~140 000 jaunu gadījumu un piecu gadu dzīvildze ir <10 %. Ķīmijterapija, piemēram, mFOLFIRINOX pagarina dzīvildzi, taču bieži izraisa toksicitāti un terapijas pārtraukšanu (līdz pat 35% gadījumu). Trūkst biomarķieru, kas ļautu paredzēt efektivitāti. Tas izraisa pārmērīgu ārstēšanu, ekonomisku slogu un ierobežotu klīnisko lēmumu pieņemšanas precizitāti. Mikrofluīdikas zāļu testēšanas rīki tiek izmantoti <0,5 % precīzās onkoloģijas gadījumu, un aizkuņģa dziedzera gadījumā, aprūpē tiem nav rutīnas pielietojuma.
Projekta mērķis ir attīstīt vaskularizētu ADDA mikrofluīdikas čipu funkcionālajai precīzajai medicīnai. Tehnoloģija apvieno perfuzētu endotēlija barjeru, fizioloģiski nozīmīgu vides stingrību (3-9 kPa) un reāllaika mērījumus (TEER, LDH, O₂), modelējot audzēja–asinsvadu mijiedarbību un klīniski nozīmīgu zāļu darbību.
Projekta uzdevumi ir uzlabot bioloģisko precizitāti, izvēlēties optimālu endotēlija avotu, noteikt asinsvadu bojājuma sliekšņus terapijas laikā, analizēt audzēja apakštipu terapijas atbildes un izveidot atbilstošu biznesa stratēģiju platformas attīstībai. Astoņu mēnešu laikā tiks izstrādāti protokoli, validēta asinsvadu integritāte un integrēta farmakokinētiskā analīze, iegūstot TRL4 prototipu. Ilgtermiņā paredzēts attīstīt šo platformu kā pakalpojumu, kas uzlabos terapijas izvēli un samazinās toksicitāti.
Sasniedzamie rezultāti
Izstrādāt mikrofluīdikas tehnoloģiju, kas paredzēta aizkuņģa dziedzera vēža zāļu jutības testēšanai, lai efektīvi novērtētu dažādu terapiju iedarbību un veicinātu personalizētas ārstēšanas pieeju attīstību
Ieguvums
Izmantojot šo pieeju, laboratorijā būtu iespējams paralēli pārbaudīt vairākas zāļu vielas un novērtēt, kuras no tām konkrētam pacientam varētu būt visefektīvākās. Tas varētu palīdzēt izvēlēties piemērotāku terapiju, potenciāli palielinot ārstēšanas efektivitāti, samazinot nevajadzīgu zāļu lietošanu un uzlabojot pacientu dzīves kvalitāti. Ilgtermiņā šāda pieeja varētu veicināt arī efektīvāku veselības aprūpes resursu izmantošanu un atbalstīt precīzāku ārstēšanas stratēģiju attīstību onkoloģijā.