Andris Anspoks, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors
Zinātne nevar palikt laboratoriju sienās. Ar izciliem sasniegumiem vien nepietiek, ja tie ir nepamanīti un nesadzirdēti. Mūsdienu zinātnei ir vajadzīga skaidra, pārliecinoša un ietekmīga komunikācija – tāda, kas spēj aizsniegt ne tikai kolēģus konferencēs, bet arī politiķus, uzņēmējus un katru sabiedrības locekli. Jo tikai tad, kad sabiedrība un lēmumu pieņēmēji patiesi izprot zinātnes ietekmi, iespējama tāda attīstība, kas nes reālas pārmaiņas Latvijai.
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) pēdējos 8 gados pieredzējis strauju izaugsmi – trīskāršots finanšu apgrozījums, pieckāršots starptautisko projektu piesaistītais finansējums un radušies pieci jaunuzņēmumi. Šodien LU CFI ir pasaules līmeņa zinātnes centrs ar modernu infrastruktūru un nacionālo nanotehnoloģiju centru. Mēs ne tikai radām jaunas zināšanas, kas ir visu jaunu ideju avots, bet esam attīstību virzošs sadarbības partneris virknei industriju visā pasaulē. Mēs radām jaunas tehnoloģijas un ar zinātnes spēku risinām globālus izaicinājumus jaunu materiālu, inovatīvu tehnoloģiju un pielietojumu jomās: elektronikai un fotonikai, enerģijas iegūšanai un uzkrāšanai, kā arī biomedicīnai. Tas viss kalpo, lai mums būtu, piemēram, labāki displeji, ātrāks internets, efektīvākas baterijas un labākas zāles.
Var rasties jautājums, kas ir fotonika, ar ko mūsu institūts tik daudz nodarbojas. Tas ir viss, kas ir saistīts ar gaismu. Gan tās radīšanu – no spīdošiem pikseļiem ekrānos līdz lāzeriem –, gan pārveidošanu, piemēram, neredzamo starojumu darot redzamu, gan detektēšanu – no pikseļa fotokamerā līdz detektoram medicīnas tomogrāfijā, vai arī gudrās lēcas, par kurām sapņo daudzi briļļu īpašnieki.
Tomēr viens ir skaidrs – zinātnei ar sasniegumiem nepietiek. Mēs paši, zinātnieki, nevaram vairs tikai nodoties darbam laboratorijā un komunicēt primāri pētniecības vidē. Sabiedrībai ir jāsaprot, ko mēs darām un kā tas ietekmē viņu dzīvi. Vēl būtiskāk – to ir jāsaprot arī uzņēmējiem un politikas veidotājiem. Viņiem ir jāzina par ko tiek lemts, piemēram, veidojot valsts budžetu. Kāpēc ir jāatbalsta fundamentālā zinātne? Jo tikai tur rodas lielas idejas! Tajā pašā laikā zinātniekus ir jāmāca sarunāties ar uzņēmējiem, un uzņēmējus jāmāca sarunāties ar zinātni, jo tas sekmē izaugsmi. Tāpēc mēs organizējam regulāras tikšanās ar industriju, veidojot savstarpēju sapratni, un meklējam izaicinājumus, kurus varam risināt ar savām idejām.
Tieši šādā dialogā ir veidojušies risinājumi, kas jau ir izgājuši pasaulē: ātrākais infrasarkanās gaismas sensors, kuru ražo Thorlabs Vācijā; mūsu pašu jaunuzņēmums CellBox Labs, kurš veido pilnīgi jaunu industriju Latvijā, mainot veidu, kā tiek izstrādātas jaunas zāles. Mūsu dziļās zināšanas spektroskopijā ļāva izveidot jaunu ierīci, kas spēj uzraudzīt ūdens kvalitāti zivju fermās, ūdens atsāļošanas iekārtās vai apkārtējā vidē. Mūsu institūtā izaugušie jaunuzņēmumi jau piesaista miljonus investīcijās un sadarbojas ar globāliem uzņēmumiem.
Arī izcilie Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi ir mūsu ilgtermiņa klienti. Minēšu pāris piemērus: Groglass, kas veido 2 x 3 metrus lielus neredzamus stiklus; Lightguide International un CeramOptec, kuri veido optiskās šķiedras produktus pielietojumiem rūpniecībā un medicīnā, piemēram, vēnu lāzeroperācijās; Baltic Scientific Instruments, kas izstrādā radiācijas detektorus un to sistēmas. Latvijā ir nopietna pasaules līmeņa industrija, kuras atbalsts ir mūsu misija. Visi šie minētie uzņēmumi ne tikai eksportē, bet ir pasaules tirgus līderi savā jomā.
Kad Latvijas Valsts prezidents apmeklē institūtu, tas ir daudz vairāk nekā kārtējā vizīte. Kad prezidents apskata “orgāns uz čipa” prototipu, ko radījuši Latvijas pētnieki, un dzird, kā šī tehnoloģija var palīdzēt ārstēt vēzi vai citas slimības, skaidrs vēstījums par zinātnes nozīmi var ceļot tālāk jau valdības un sabiedrības līmenī. Prezidenta klātbūtne šeit piešķir mūsu darbam leģitimitāti, redzamību un uzticamību, ne tikai zinātnes kopienā, bet arī uzņēmēju, investoru un plašākas sabiedrības acīs. Prezidents kā valsts augstākais pārstāvis ir arī uzticības garants – ja viņš redz vērtību zinātnē, tad to ierauga arī uzņēmējs, skolēns, skolotājs.
Tādas vizītes ir kā megafons tam, ko zinātne paveic ikdienā – un tieši to mums vajag vairāk. Tas ir signāls, ka Latvija virzās uz ekonomiku, kas balstās uz inovāciju, kuras pamatā ir ilgtermiņa zinātnes attīstība. Jo tikai tāda valsts, neatkarīgi no tās prioritārajām nozarēm, būs konkurētspējīga globāli, neatkarīga savā izaugsmē un spēs attīstīt gandrīz jebkuru būtisku darbības jomu.
Zinātne – nevis slēgta laboratorija, bet atvērta platforma sabiedrībai
LU CFI attīstība nav nejaušība – tas ir mērķtiecīgs un sistēmisks darbs, kas balstīts uz zinātnieku degsmi, starptautisku sadarbību, kompetenci un drosmi vienmēr virzīties uz progresu. Mūsu attīstība balstās skaidrā vīzijā būt par inovācijās un pielietojumos balstītu pasaules mēroga pētniecības centru, tāpēc pēdējo gadu laikā esam radījuši pievilcīgu darba vidi, lai jaunie un topošie zinātnieki no Latvijas un labākajām ārvalstu augstskolām gribētu strādāt tieši šeit. Tā ir Latvijas zinātnes ekosistēmas transformācija praksē. Arī inovāciju attīstība ir sistemātisks process, kurā ar katru pētnieku grupu pārrunājam tās idejas, kurām ir praktisks pielietojums. Tad tās pārbaudām pret tirgus prasībām, un perspektīvākās virzām tālāk. Sadarbībā ir spēks – tā ir mūsu pārliecība, jo tikai apvienojot izcilākos prātus visā Eiropā mēs spējam atrisināt mūsdienu izaicinājumus. Būtisks partneris šajā procesā ir industrija, kas pārzina visu šo izaicinājumu praktiskās puses un reālās prasības.
Bet, lai šāda attīstība kļūtu par normu, ne tikai LU CFI, bet arī citos pētniecības centros Latvijā, nepieciešama sistemātiska politiskā uzmanība, zinātnes komunikācija kā prioritāte un ilgtermiņa investīciju programmas. Man ir patiess prieks, ka sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izveidota ilgtermiņa programma zinātnes rezultātu komercializācijai. Tikai sistemātisks darbs var radīt rezultātus. Visi piemēri, kurus minēju pirms tam nebūtu iespējami bez LIAA veidotās programmas, kas ļāva ideju attīstības procesu pabeigt līdz līmenim, kad to jau pārņem uzņēmumi vai investori. Ar zinātnes projektiem tas nav iespējams, jo tā vairs nav zinātne. Arī tagad mums ir šāda programma, kurā pēc manas iniciatīvas esam apvienojuši spēkus ar Organiskās sintēzes institūtu vienā platformā – BioPhoT. Tajā sadarbojas visas mūsu lielākās universitātes un institūti. Jau pirmie soļi rāda, ka mums Latvijā ir izcilas idejas. Tagad tikai jāturpina, jāveido stratēģiska partnerība ar Latvijas un Eiropas industriju un jāfokusējas uz idejām ar lielu ietekmi. Mūsu uzdevums ir šajā procesā iesaistīt Latvijas industriju ar visiem tās izaicinājumiem.
Ko mēs varam darīt šodien?
Latvijas zinātne jau ir pierādījusi savu vērtību. Tagad ir laiks to pamanīt, uzticēties un atbalstīt. Jo tikai tur, kur politika un sabiedrība nostājas zinātnes pusē, rodas patiesa izcilība – tāda, kas ne tikai maina valsts ekonomiku, bet arī uzlabo dzīves kvalitāti katram no mums. Un tā nav tikai programmatūra, lietotnes vai roboti, bet arī jauni materiāli, tehnoloģijas un ierīces. Tieši materiālos balstītajām inovācijām ir dziļāka ietekme uz ekonomiku, jo tai ir plašākas vērtību ķēdes.
Pēdējā laikā redzam intensīvus pasākumus aizsardzības industrijas attīstības jomā. Domāju, ka arī šeit BioPhoT ir laba platforma, lai attīstītu šai nozarei nepieciešamās kompetences un ģenerētu jaunas idejas. Aicinu arī Aizsardzības ministriju pievienoties un attīstīt šo virzienu. Bez ilgtermiņa programmām mums nebūs nopietnu produktu, kas veidoti uz mūsu idejām.
Politikai jāpozicionē zinātne kā attīstības dzinējspēks, nevis izdevumu slogs. Zinātne nav tikai akadēmiskas publikācijas – tā ir konkurētspējīga ekonomika, gudri cilvēki, gudra vide, ilgtspēja un sabiedrības veselība.
Par zinātni jārunā saprotami. Mums jāizstāsta, ko nozīmē “nanotehnoloģija” vai “fotonika” ikdienas dzīvē. Kā tas palīdz pacientam, uzņēmējam, skolēnam? Šādi mēs zinātnē iesaistām plašāku sabiedrību, sākot no jauniešu motivēšanas studēt fiziku, ķīmiju vai bioloģiju līdz uzticībai risinājumiem klimata, veselības vai inovāciju jomā.
Zinātne finansiāli jāatbalsta ilgtermiņā. Tie jaunatklājumi, ko baudām šodien, savus pirmsākumus kā jaunas zinātniskas idejas pieredzēja pirms desmit vai vairāk gadiem. Šī iemesla dēļ jāatceras par fundamentālo pētījumu svarīgumu – tieši tur dzimst idejas, kas maina pasauli. Tāpēc ir liela nozīme Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo projektu grantiem. Un ir jāturpina pilnā apmērā atbalstīt inovāciju attīstības programmu BioPhoT, kas apvieno visu Latvijas zinātnes ekosistēmu.
Avots: https://www.delfi.lv/898102/versijas/120075823/andris-anspoks-zinatne-latvija-aug-lai-aug-ari-sabiedribas-un-politiku-iesaiste
