No 7. līdz 9. jūlijam norisināsies starptautiskais RESIM 2026 simpozijs, kas pulcēs pētniekus biofizikas, mikrosistēmu un nākamās paaudzes biomedicīnas tehnoloģiju jomā.
RESIM 2026 fokusējas uz jaunu biomedicīnisko sistēmu attīstību un vienšūnu un šūnu kolektīvu fizisko inteliģenci, kā arī principiem, kas ļauj peldošām mikrodaļiņām un mazizmēra robotiem uztvert signālus, pieņemt lēmumus un darboties. Simpozijā tiks apspriestas tādas jomas kā:
Mehāniskā bioloģija un biosuspensiju reoloģija
Mikrofluīdikas un lab-on-a-chip platformas
Mikro un nanosensori, aktuatori
Aktīvā matērija un mikrorobotika
RESIM 2026 īpaši aicina piedalīties doktorantus, jaunos pētniekus un studentus – tā ir izcila iespēja prezentēt savus pētījumus, piedalīties darbnīcā, veidot starptautiskus kontaktus un diskutēt ar nozares līderiem.
Simpozijs notiks Latvijas Universitātes Zinātņu mājā. Pasākumu organizē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) sadarbībā ar projektiem BioMagnetLink un FeLow-D. Pasākuma programma, ielūgtie viesi un cita informācija pieejama RESIM 2026 mājaslapā.
Vārdu “inovācija” dzirdam arvien biežāk, taču ne katrs zinātnisks atklājums automātiski kļūst par inovāciju. Kāpēc šāda “statusa” iegūšanai ar pētījumu vien nepietiek un kādu lomu šajā procesā spēlē zinātne, raidījumā “Latvija zinātnē” skaidro biomedicīnas un fotonikas pētniecības platformas “BioPhoT” vadītājs Osvalds Pugovičs.
Latvijas zinātnes virzībā uz praktisko pielietojamību šobrīd vērojamas pozitīvas pārmaiņas, ko radījušas jaunas finansējuma iespējas, veicinot zinātnieku interesi par savu pētījumu praktisko pielietojumu. Vienlaikus, runājot par inovācijām, Pugovičs aicina neaizmirst pamatu – fundamentālo zinātni. Viņš uzsver, ka komercializācija zinātni neaizstāj, bet gan papildina: “Ja nebūs zinātniskās bāzes, mēs ātri izsmelsim esošo ideju potenciālu. Kāds no izgudrojumiem varbūt dzīvos, kāds no tiem varbūt būs derīgs, kāds – aizmirsts, bet mēs nespēsim radīt jaunas idejas.”
Pugovičs uzskata, ka pēdējos gados mainās arī pašu zinātnieku domāšana. Savā darba pieredzē, salīdzinot pētnieku pieeju divos pēdējā gada laikā notikušajos “BioPhoT” finansēšanas konkursos, viņš saskatījis būtisku izaugsmi tajā, kā pētnieki domā par savu ideju praktisko pielietojumu un inovāciju potenciālajiem gala lietotājiem. Pašlaik ar platformas atbalstu tiek īstenoti jau 66 Latvijas pētniecības un inovāciju projekti. Iecerēts, ka 2032. gadā teju puse no tiem būs sasnieguši pārliecinošu tehnoloģisko gatavību un radītās inovācijas būs pierādījušas sevi kontrolētos laboratorijas apstākļos vai jau prezentētas darbībā reālā vidē, un vismaz četras no tām – nonākušas komercializācijas fāzē.
Viens no centrālajiem sarunas jautājumiem ir pats inovācijas jēdziens. Pugovičs atzīst, ka šo vārdu dzird lietojam ļoti bieži, taču redzams, ka ne vienmēr ir skaidri saprotama tā nozīme. Inovācija nav pats pētījums, zinātniska publikācija vai patenta pieteikums, bet gan spēja zināšanas pārvērst risinājumā, kas lietotājiem spēj efektīvi aizstāt vai vismaz papildināt esošos produktus.
Viņa ieskatā to, vai pētījums ar laiku var pārtapt inovācijā, nosaka tieši saikne starp fundamentālo zinātni un praktisko pielietojumu, kur svarīgu lomu spēlē autora spēja pielāgot zinātnisko ideju praktiskās problēmas atrisināšanai.
“Pētījums ir vajadzīgs kā bāze. Ja iztrūkst šādas zinātniskās bāzes, tad vienīgā inovācija, ko mēs spētu radīt, piemēram, būtu pārkrāsot baltu krūzīti zaļā krāsā,” viņš skaidro.
“BioPhoT” platformas nozīmīgs uzdevums ir jauno pētnieku iesaiste pētniecības un inovāciju projektu īstenošanā. Pugovičs uzskata, ka studentiem ir svarīgi ieraudzīt ne tikai akadēmiskās karjeras iespējas, bet arī ceļu, kā savas zināšanas pārvērst praktiskos risinājumos. Tomēr ne visi izvēlēsies šo virzienu, un, viņaprāt, arī nevajag censties panākt situāciju, kurā visi zinātnieki kļūst par uzņēmējiem: “Mēs nekad nesasniegsim, un patiesībā arī nemaz nevajag sasniegt situāciju, ka visi zinātnieki nodarbosies ar komerciju. Nekādā gadījumā. Mums vienmēr būs vajadzīgi arī izcili akadēmiski zinātnieki, kuriem šī joma neinteresē,” viņš norāda. Taču šāda pieredze jaunajiem pētniekiem palīdz saprast, vai viņiem tuvāka ir akadēmiskā vide vai tomēr vilina arī vēlme savas zināšanas izmantot ārpus laboratorijas.
“BioPhoT” 1. jūlijā organizēja tiešsaistes semināru par EUREKA Network Eurostars programmu, pulcējot interesentus, kuri vēlējās uzzināt vairāk par starptautiskās pētniecības un inovāciju sadarbības iespējām.
Semināru vadīja Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības starptautisko programmu nodaļas vecākā eksperte Laura Kunga-Jēgere, sniedzot dalībniekiem ieskatu Eurostars programmas piedāvātajās iespējās, dalības nosacījumos, projektu konkursa norisē un starptautisku inovāciju projektu sagatavošanas praktiskajos aspektos.
Semināra laikā tika aplūkota Eurostars programma kā atbalsta instruments inovatīviem uzņēmumiem un pētniecības organizācijām, kas vēlas attīstīt starptautisku sadarbību pētniecības un inovāciju jomā. Dalībnieki ieguva aktuālu informāciju, kas palīdzēs sagatavoties nākamajam projektu konkursam, kura atklāšana paredzēta 2026. gada 9. jūlijā, bet projektu iesniegšana – līdz 2026. gada septembrim.
No 7. līdz 9. jūlijam RESIM 2026 starptautiskais simpozijs Rīgā pulcinās pētniekus, kas darbojas biofizikas, mikrofluidikas, mehāniskās bioloģijas, mikrorobotikas un jaunākās paaudzes biomedicīnas tehnoloģiju jomās.
BioPhoT CLOTcheck projekta (Nr. 2025/2-119) ietvaros prof. David N. Ku no Džordžijas Tehnoloģiju institūta (Georgia Tech) pievienosies simpozijam, lai uzstātos un vadītu diskusijas, kas veltītas CLOTcheck un e-CLOTcheck platformu izstrādes un komercializācijas paātrināšanai.
Pasākumā īpašs uzsvars tiek likts uz atbalstu doktorantiem un jaunajiem pētniekiem, piedāvājot viņiem unikālu platformu, lai prezentētu savu darbu, piedalītos darbnīcās un veidotu kontaktus ar pasaules vadošajiem ekspertiem.
Simpozijs notiks Latvijas Universitātes Zinātņu mājā. Pasākumu organizē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) sadarbībā ar projektiem BioMagnetLink un FeLow-D. Pasākuma programma, ielūgtie viesi un cita informācija pieejama RESIM 2026 mājaslapā.
Jūnija vidū vairāk nekā 20 platformas “BioPhoT” inovāciju komandas pirmo reizi vienotā Latvijas delegācijā piedalījās vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju notikumiem – Hello Tomorrow Global Summit Amsterdamā. Dalība forumā ļāva Latvijas pētniekiem nostiprināt starptautisko redzamību un veidot tiešus kontaktus ar investoriem, paātrinot inovāciju nonākšanu starptautiskā tirgū.
“BioPhoT” Inovāciju projektu atlases, ieviešanas, uzraudzības un ilgtspējas vadītājs Andris Baumanis uzsver, ka dalība šāda līmeņa pasākumā ir daudz vairāk nekā projektu demonstrēšana. Tā ir iespēja pārbaudīt Latvijas inovāciju konkurētspēju pasaules mērogā, veidot tiešus kontaktus ar investoriem un nozares līderiem, kā arī paātrināt zinātnisko izstrāžu ceļu uz tirgu. “Latvijas komandu spēja piesaistīt starptautisku uzmanību apliecina, ka radītie risinājumi var konkurēt ar pasaules spēcīgākajiem dziļo tehnoloģiju projektiem, vienlaikus demonstrējot investoriem un politikas veidotājiem zinātnes un inovāciju ieguldījumu potenciālu ekonomikas izaugsmē,” viņš secina.
Šādu starptautisku inovāciju forumu nozīme arvien vairāk iezīmējas kā komandas darbs starp pētniekiem, biznesa attīstītājiem un mentoriem, kuri kopīgi veido tiltu starp zinātni un tirgu. Dalība starptautiski nozīmīgos pasākumos parāda, ka pētniecības rezultātu komercializācija vairs nav tikai laboratorijas uzdevums – tā prasa aktīvu biznesa attīstības iesaisti, pieredzējušu mentoru atbalstu un spēju orientēties starptautiskā investīciju vidē. Tieši ciešā komandas sadarbība ļauj pētnieku idejām pārtapt strukturētos, investoriem saprotamos un tirgū dzīvotspējīgos risinājumos, pauž Baumanis.
Latvijas Universitātes tehnoloģiju un inovāciju pārneses vadošais eksperts Jurijs Jastržembskis norāda, ka viena no būtiskākajām Hello Tomorrow priekšrocībām ir tā starptautiskais mērogs: konferenci apmeklēja vairāk nekā 3000 dalībnieku no visas pasaules. Dalība forumā ļauj veidot attiecības ne tikai ar investoriem, bet arī ar universitātēm, tehnoloģiju pārneses organizācijām, inovāciju aģentūrām un citu valstu institūcijām. Šādi kontakti ir ilgtermiņa ieguldījums, kas nākotnē var kļūt par nozīmīgu atbalsta tīklu pētniecības projektu rezultātu komercializācijai un starptautiskai attīstībai. Īpaši nozīmīga ir foruma spēja pulcēt dalībniekus ārpus Eiropas, tostarp no Latīņamerikas valstīm, piemēram, Brazīlijas. Tas Latvijas inovāciju komandām nodrošina piekļuvi pilnīgi jaunām ekosistēmām un sadarbības iespējām, kuras nav pieejamas ierastajā Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības lokā.
Nozīmīgs ieguvums pētniekiem bija prezentēšanas pieredze starptautiskai auditorijai: forumā Latvijas pārstāvji klātesošos ar saviem risinājumiem iepazīstināja tematiskajās sesijās medicīnas tehnoloģiju, biomedicīnas un integrēto tehnoloģiju jomās, kā arī Expo zonā. Komandām bija jāspēj skaidri formulēt, kādu problēmu tās risina, kādu vērtību rada un kāpēc konkrētais risinājums ir nepieciešams. Šāda pieredze dod iespēju efektīvi komunicēt ar investoriem un potenciālajiem partneriem.
Eksperti uzsver, ka svarīga mācība ir nepieciešamība šādos pasākumos būt proaktīviem. Veiksmīga dalība nenotiek, pasīvi gaidot interesentus pie prezentāciju stenda. Tā prasa iniciatīvu, spēju uzsākt un uzturēt sarunas, uzrunāt potenciālos sadarbības partnerus un mērķtiecīgi izmantot katru kontaktu sava partneru tīkla paplašināšanai.
Rīgas Tehniskās universitātes “BioPhoT” virziena vadītāja Liene Ivanova uzsver pētniecības organizāciju nozīmi dziļo tehnoloģiju inovāciju attīstībā. Viņas ieskatā starptautiskās platformas vēlreiz apliecina, ka universitātes un zinātniskie institūti ir galvenais zinātņietilpīgu inovāciju avots. “Tieši tādēļ “BioPhoT” platforma ar astoņiem nacionālajiem partneriem un 66 projektu portfeli ir būtisks Latvijas inovāciju ekosistēmas attīstības dzinējspēks, kas mērķtiecīgi veido tiltu starp akadēmisko izcilību un globālo tirgu, palīdzot zinātnieku idejām kļūt par komercializējamiem produktiem,” viņa uzsver.
Par īpaši vērtīgu ieguvumu forumā kļuva investoru un tirgus perspektīvas iepazīšana. LU Cietvielu fizikas institūta inovāciju eksperte, “BioPhoT” mentore Kaija Kurme-Jansone uzsver, ka daudziem zinātniekiem tā bija pirmā pieredze reālā startup vidē, kur idejas tiek vērtētas pēc to tirgus potenciāla, nevis tikai zinātniskās kvalitātes. Komandas saņēma tiešu un atklātu atgriezenisko saiti no investoriem, kuri vērtē projektu mērogojamību, ietekmi un komerciālo potenciālu. Tas ļāva pētniekiem validēt savas idejas ārpus laboratorijas un iegūt būtisku izpratni par prasībām, kas nepieciešamas veiksmīgai tehnoloģiju komercializācijai.
Papildu vērtību Latvijas delegācijai sniedza dalība Nīderlandes inovāciju ekosistēmas iepazīšanas programmā un European Spin-off Forum pasākumos. LU CFI komercializācijas un inovāciju eksperts Jānis Latvels norāda, ka vizītes Eindhovenas inovāciju centros, universitātēs un industrijas organizācijās spilgti demonstrēja integrētas inovāciju ķēdes priekšrocības – no akadēmiskiem pētījumiem līdz industriālai ieviešanai un investīciju piesaistei. Īpaši nozīmīgs secinājums ir agrīnas industrijas un investoru iesaistes loma tehnoloģiju attīstībā.
European Spin-off Forum diskusijās iezīmējās Eiropas tendence veidot arvien standartizētākus, ātrākus un investoriem saprotamākus spin-off uzņēmumu attīstības modeļus. Tehnoloģiju pārneses organizācijas arvien biežāk kļūst par aktīviem uzņēmumu attīstības partneriem, nevis tikai administratīviem starpniekiem.
Dalību šāda mēroga starptautiskos inovāciju forumos kā būtisku soli ceļā no laboratorijas uz tirgu vērtē arī pētnieki. Kā uzsver Rīgas Tehniskās universitātes profesors Kristaps Kļaviņš, inovāciju reāla atbilstība tirgus vajadzībām, tieša investoru atgriezeniskā saite un starptautisku kontaktu veidošana ir kritiski svarīga to tālākai attīstībai.
Kļaviņa vadītais “BioPhoT” platformas projekts “SwyCard” šogad atlases procesā piedzīvoja īpaši asu konkurenci. Projektā tiek izstrādāta neinvazīva, nesāpīga diagnostikas platforma, kas izmanto bērnu sviedru analīzi būtisku klīnisko biomarķieru noteikšanai. Janvārī tas tika pieteikts Hello Tomorrow 2026 Deep Tech Pioneers Challenge, kurā no 4800 pieteikumiem tika izvēlēti 905 projekti dalībai Deep Tech Pioneers Exhibition. No tiem tikai 105 projekti izmantoja iespēju forumā piedalīties ar atsevišķu stendu, tostarp arī “SwyCard”.
Dalība izstādē apliecināja augstu interesi par projekta risinājumu. Projekta komanda aktīvi veidoja kontaktus ar investoriem un uzņēmumiem, kas jau izteikuši interesi par iespējamu pilotprojekta īstenošanu, un šobrīd tiek turpināta komunikācija par tālāko sadarbību.
Tāpat “SwyCard” komanda izveidoja kontaktus ar starptautisko inovāciju ekosistēmu pārstāvjiem, tostarp no Brazīlijas un Austrālijas, paplašinot projekta redzamību ārpus Eiropas tirgus, stāsta Kļaviņš. Šī pieredze vēlreiz apliecina, ka dalība globālos inovāciju forumos ļauj ne tikai prezentēt tehnoloģiju, bet arī tieši testēt tās tirgus potenciālu un veidot starptautiskus sadarbības kanālus.
Latvijas pozīcijas pasaules dziļo tehnoloģiju vidē apliecina arī Hello Tomorrow Global Deep Tech Pioneers Radar 2026 dati, kas Latviju ierindo starp pasaules līderēm pēc dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumu skaita uz vienu iedzīvotāju. Kā uzsver Andris Baumanis, nākamais izaicinājums ir šo potenciālu pārvērst starptautiski veiksmīgos uzņēmumos, investīcijās un eksportspējīgās tehnoloģijās. Tieši tādēļ dalība pasaules līmeņa platformās ir stratēģiski svarīgs instruments Latvijas inovāciju ekosistēmas izaugsmei un konkurētspējas stiprināšanai.
Vienoto Latvijas dziļo tehnoloģiju delegāciju dalībai Hello Tomorrow Global Summit 202611. un 12. jūnijā rīkoja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra (RITA) un ilgtermiņa valsts pētījumu izpētes programmas platforma “BioPhoT”. Delegācijas dalību atbalstīja un foruma apmeklētājus iepriecināja SIA “Skrīveru saldumi”.
Dažkārt lielākais šķērslis zinātnes sasniegumu ceļā no laboratorijas līdz tirgum nav nedz finansējuma trūkums, nedz nepilnīga tehnoloģija. Pētnieki bieži vēlas produktu pilnveidot līdz ideālam, pirms to parādīt potenciālajiem klientiem vai investoriem. Par to, kā par savu inovāciju domāt atšķirīgi, Radio SWH TV raidījumā “Latvija zinātnē” stāsta pētniecības un inovāciju platformas “BioPhoT” mentore Kaija Kurme-Jansone un biznesa attīstītājs Jurijs Jastržembskis.
Abi eksperti ir vienisprātis, ka daudzsološām idejām nepietiek tikai ar labiem rezultātiem laboratorijā. Dažkārt lielākais izaicinājums ir atrast brīdi, kad pārstāt produktu pilnveidot un sākt to rādīt pasaulei.
Kurme-Jansone novērojusi, ka zinātnieki un uzņēmēji uz jaunu produktu bieži raugās atšķirīgi. Kamēr pētnieki koncentrējas uz tehnoloģijas izstrādi un tās pilnveidošanu, viens no biežākajiem izaicinājumiem ir pētnieku vēlme sasniegt ideālu rezultātu, pirms par savu veikumu stāstīt citiem. Savukārt uzņēmējdarbības vidē svarīgi jau agrīni saprast, vai risinājumam būs pieprasījums.
“Bizness un zinātnieki – tās ir divas ļoti atšķirīgas pasaules,” atzīst Kurme-Jansone un uzsver, ka uzņēmējdarbībā šāda pieeja ne vienmēr ir priekšrocība. Bieži vien pētniekiem daudz vērtīgāk ir agrīni saņemt atgriezenisko saiti no potenciālajiem klientiem, partneriem vai investoriem, nevis gadiem ilgi pilnveidot produktu izolēti no tirgus. Agrāk vai vēlāk ar šo jautājumu saskaras gandrīz ikviens inovāciju autors. Palīdzēt paskatīties uz savu ideju no potenciālā klienta skatpunkta ir viens no galvenajiem “BioPhoT” platformas mentora uzdevumiem. “Bieži vērtīgākais jautājums ir – kurš par to grib maksāt? Un tad ir jādomā par šo vērtības piedāvājumu,” uzsver mentore.
Raidījumā stāstīts par “BioPhoT” projektu “FreshWave”, kurā Latvijas Universitātes komanda pētnieka Arta Kinēna vadībā izstrādā sensoru jūras velšu svaiguma noteikšanai. “Šī projekta potenciāls bijis redzams jau pašās pirmajās sarunās ar pētnieku komandu,” stāsta biznesa attīstītājs Jurijs Jastržembskis. Viņaprāt, būtiska priekšrocība ir skaidri definēta problēma, kurai tiek meklēts praktisks risinājums.
Raksturojot projekta ideju, viņš to formulē īsi: “Viedais sensors, svaiga pārtika.” Tieši spēja vienkārši izskaidrot problēmu un tās risinājumu, pēc Jastržembska domām, palīdz inovācijām ātrāk nonākt līdz potenciālajiem klientiem. Tikpat svarīga kā pati tehnoloģija, ir komanda, kas spēj ideju attīstīt, atrast sadarbības partnerus un aizvest to līdz tirgum.
Ētiska un sociāli atbildīga pieeja pētniecībai un inovācijām palīdz savlaicīgi identificēt iespējamos riskus, stiprina sabiedrības uzticēšanos un veicina tādu risinājumu izstrādi, kas ir droši, uzticami un atbilst dažādu sabiedrības grupu vajadzībām.
Šī semināra mērķis bija iepazīstināt BioPhoT pētniecības un inovāciju projektu īstenotājus un projektu iesniedzējus ar BioPhoT Ētikas un iekļaušanas vadlīnijām, īpašu uzmanību pievēršot atbildīgas pētniecības un inovāciju ietvaram, mākslīgā intelekta ētikai un iekļaušanas jautājumiem. Semināru vadīja RSU docētāji un pētnieki Dr. Uldis Vēgners, Laura Bitiniece un Diāna Kiščenko.
BioPhoT aicina interesentus piedalīties tiešsaistes seminārā par EUREKA Network Eurostars programmu, kas norisināsies 1. jūlijā plkst. 10.00.
Semināru vadīs Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības starptautisko programmu nodaļas vecākā eksperte Laura Kunga-Jēgere.
Semināra laikā dalībnieki iegūs informāciju par Eurostars programmas iespējām, dalības nosacījumiem, projektu konkursa procesu un starptautisku inovāciju projektu sagatavošanas praktiskajiem aspektiem.
Eurostars programma ir paredzēta inovatīviem uzņēmumiem un pētniecības organizācijām, kas vēlas attīstīt starptautisku sadarbību pētniecības un inovāciju jomā. Seminārs būs īpaši noderīgs potenciālajiem projektu iesniedzējiem, gatavojoties nākamajam konkursam, kas tiks atvērts 2026. gada 9. jūlijā, savukārt projektu iesniegšanas termiņš paredzēts 2026. gada septembrī.
Latvijas pētnieku inovāciju projekti piesaistījuši starptautisku investoru un inovāciju ekspertu uzmanību pasaules vadošajā dziļo tehnoloģiju forumā Hello Tomorrow Global Summit 2026Amsterdamā. Desmit Latvijas komandas savas inovācijas prezentēja pasākuma īpašajā Investoru dienā, un foruma laikā vairāki projekti dibinājuši jaunus kontaktus ar investoriem un potenciālajiem sadarbības partneriem, apliecinot Latvijas zinātnes un inovāciju konkurētspēju globālajā tirgū.
11. un 12. jūnijā ilgtermiņa valsts pētījumu izpētes programmas platforma “BioPhoT” sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru (RITA) pirmo reizi organizēja vienotu Latvijas dziļo tehnoloģiju delegāciju dalībai forumā, kas pulcēja vairāk nekā 3000 investoru, uzņēmēju, zinātnieku un inovāciju ekosistēmas līderu no visas pasaules. Platformu “BioPhoT” pārstāvēja vairāk nekā 20 Latvijā topošo inovāciju komandas.
“Dalība Hello Tomorrow Global Summit ir daudz vairāk nekā Latvijas projektu prezentēšana starptautiskā pasākumā. Tā ir iespēja pārbaudīt mūsu inovāciju konkurētspēju pasaules mērogā, veidot tiešus kontaktus ar investoriem un nozares līderiem, kā arī paātrināt zinātnisko izstrāžu ceļu uz tirgu. Latvijas pētniecības komandas spēja piesaistīt starptautisku uzmanību un apliecināt, ka mūsu radītie risinājumi spēj konkurēt ar pasaules spēcīgākajiem dziļo tehnoloģiju projektiem. Tas ir būtisks signāls gan investoriem, gan politikas veidotājiem, ka ieguldījumi zinātnē un inovācijās rada reālu potenciālu ekonomikas izaugsmei un augstas pievienotās vērtības uzņēmumu attīstībai,” stāsta “BioPhoT” Inovāciju projektu atlases, ieviešanas, uzraudzības un ilgtspējas vadītājs Andris Baumanis.
Starptautiska Hello Tomorrow ekspertu žūrija desmit “BioPhoT” platformas projektus bija atlasījusi dalībai ekskluzīvajā foruma Investoru dienā. Tas Latvijas pētnieku komandām nodrošināja iespēju prezentēt savus risinājumus aptuveni 300 vadošajiem riska kapitāla investoriem un korporatīvo investīciju fondiem. Investoru dienas laikā Latvijas pētnieki aizvadīja desmitiem individuālu tikšanos ar investoriem un nozares ekspertiem, saņemot pozitīvu novērtējumu par izstrādāto tehnoloģiju kvalitāti, zinātnisko briedumu un komercializācijas potenciālu.
Turpinot dalību foruma galvenajā programmā, Latvijas pārstāvji prezentēja savus risinājumus tematiskajās sesijās medicīnas tehnoloģiju, biomedicīnas un integrēto tehnoloģiju jomās, kā arī Expo izstādē. Interese par Latvijas projektiem apliecināja, ka mūsu zinātnieku radītie risinājumi atbilst globālajām tehnoloģiju attīstības tendencēm un spēj risināt starptautiski nozīmīgas problēmas. Latvijas komandām izdevās saņemt augsta līmeņa ekspertu un investoru atgriezenisko saiti – individuālus projekta izvērtējumus, konkrētus ieteikumus turpmākajai attīstībai un rekomendācijas potenciālo investoru uzrunāšanai, kuri arī pauduši gatavību turpināt dialogu un sekot projektu progresam nākamajā attīstības posmā.
Vienlaikus pētnieki guva būtiskas atziņas par investīciju piesaistes procesu. Sarunās atkārtoti izskanēja, ka izšķiroša nozīme ir ne tikai tehnoloģijai, bet arī pašiem dibinātājiem – viņu motivācijai, spējai pārliecinoši formulēt risināmo problēmu un demonstrēt komandas spēju ideju pārvērst veiksmīgā biznesā.
“Fakts, ka Latvija ierindojas starp pasaules līderēm pēc dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumu skaita uz vienu iedzīvotāju, apliecina mūsu ekosistēmas kvalitāti. Nākamais izaicinājums ir šo potenciālu pārvērst starptautiski veiksmīgos uzņēmumos, investīcijās un eksportspējīgās tehnoloģijās. Tieši tādēļ dalība pasaules līmeņa platformās, piemēram, Hello Tomorrow, ir stratēģiski svarīgs instruments Latvijas inovāciju izaugsmei,” komentē A. Baumanis.
Vai uz iepakojuma norādītais derīguma termiņš patiešām pasaka visu par produkta svaigumu? Raidījumā “Latvija zinātnē” Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Artis Kinēns iepazīstina ar projektu “FreshWave”, kura mērķis ir izstrādāt sensoru svaigu jūras velšu noteikšanai iepakojumos. Par tehnoloģijas ceļu līdz tirgum diskutē arī “BioPhoT” mentore Kaija Kurme-Jansone un projekta biznesa attīstītājs Jurijs Jastržembskis.
Kinēns skaidro, ka ideja radusies, meklējot risinājumu ļoti konkrētai problēmai – pārtikas izšķērdēšanai. Pēc viņa teiktā, aptuveni 30 procenti no saražotās svaigās zivju produkcijas tiek izmesti, jo tuvojas derīguma termiņa beigas vai tirgotāji nevēlas uzņemties risku. Pašlaik svaiguma novērtēšanā lielā mērā jāpaļaujas uz derīguma termiņiem un citiem netiešiem rādītājiem.
“Aptuveni 30 procenti no saražotās svaigās zivs produkcijas tiek izmesti ārā,” norāda Kinēns.
Kā sensors nosaka svaigumu?
Cilvēks svaigumu bieži vērtē pēc smaržas, izskata vai derīguma termiņa, taču šie rādītāji ne vienmēr atspoguļo produkta faktisko stāvokli. Pētnieku izstrādātais sensors reaģē uz vielām, kas izdalās jūras velšu bojāšanās procesā. Cilvēks tās uztver kā nepatīkamu smaku, bet sensors uz tām reaģē, mainot krāsu. Tehnoloģijas pamatā ir īpašs savienojums, kas spēj noteikt šos bioloģiskos marķierus un signalizēt par produkta svaiguma izmaiņām.
“Tas, ko mēs izstrādājam, ir savienojums, kas šos marķierus ir spējīgs detektēt un mainīt savu krāsu detekcijas laikā,” skaidro Kinēns.
Nākotnē šādu sensoru varētu integrēt iepakojumā, ļaujot sekot produkta svaigumam visā piegādes ķēdē – no ražotāja līdz veikala plauktam. Lai gan projekts sākotnēji fokusējas uz zivju produkciju, pētnieki norāda, ka tehnoloģiju iespējams pielāgot arī citiem gaļas produktiem.
No laboratorijas līdz tirgum
Par projekta nozīmi plašākā kontekstā Kurme-Jansone uzsver, ka pārtikas izšķērdēšanas problēma nav saistīta tikai ar zivīm. “Tās nav tikai zivis, tā ir visa kopējā pārtika,” norāda mentore, piebilstot, ka šādas tehnoloģijas var palīdzēt samazināt zaudējumus visā pārtikas apritē.
Viņa uzsver, ka jau agrīnā stadijā jādomā ne tikai par zinātnisko ideju, bet arī par tās praktisko pielietojumu un potenciālo pircēju. Savukārt Jastržembskis stāsta, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir sarežģītu zinātnisku risinājumu pārvērst vienkāršā un saprotamā vērtības piedāvājumā:
“Mani vienmēr aizrauj kaut kas tāds jauns un izaicinājumu pilns. Un šis ceļš noteikti ir izaicinājumu pilns.”
Raksturojot projekta būtību, biznesa attīstītājs to formulē ļoti vienkārši – “viedais sensors, svaiga pārtika”. Viņš uzskata, ka tieši šāda skaidra un praktiska pieeja var palīdzēt tehnoloģijai atrast vietu tirgū un piesaistīt potenciālos sadarbības partnerus.
Pašlaik “FreshWave” vēl atrodas attīstības stadijā, taču komanda jau gatavojas prezentēt savu risinājumu starptautiskajā inovāciju pasākumā “Hello Tomorrow” Amsterdamā, meklējot jaunus sadarbības partnerus. Mērķis ir panākt, lai nākotnē pircēji par jūras velšu svaigumu varētu spriest ne tikai pēc derīguma termiņa, bet arī pēc reāliem datiem par to faktisko stāvokli.
11. un 12. jūnijā “BioPhoT” kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru (RITA) pirmo reizi organizē vienotu Latvijas dziļo tehnoloģiju nozares delegāciju un prezentācijas stendu dalībai “Hello Tomorrow Global Summit 2026” Amsterdamā – vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju un inovāciju notikumiem. Samits pulcēs vairāk nekā 3000 investoru, uzņēmēju, korporāciju un zinātnieku no visas pasaules.
““BioPhoT” dalība samitā izceļ platformas lomu Latvijas biomedicīnas un fotonikas inovāciju ekosistēmas attīstībā un starptautiskajā pārstāvniecībā. Kopā ar partneriem mēs veidojam vienotu pieeju Latvijas inovāciju potenciāla prezentēšanai globālajā tirgū, stiprinot valsts atpazīstamību dziļo tehnoloģiju sektorā, veicinot starptautisku sadarbību un investīciju piesaisti augstas pievienotās vērtības tehnoloģijām,” iezīmē platformas “BioPhoT” vadītājs Osvalds Pugovičs.
Samita laikā apmeklētājiem būs iespēja tikties ar “BioPhoT” platformas pārstāvjiem, kā arī iepazīties ar 10 investīcijām gatavām komercializācijas komandām ar augstu izaugsmes potenciālu biomedicīnas, diagnostikas, fotonikas un drošības tehnoloģiju jomās. Komandas piedalīsies visā pasākuma programmā, tostarp ekskluzīvajā “Investor Day”, prezentējot savus risinājumus starptautiskiem investoriem un industrijas ekspertiem.
Projektu prezentāciju sesijās visplašāk tiks pārstāvēta Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Projektā DEPCELL RTU pētnieki attīsta terapeitisko šūnu šķirošanas platformu ar elektriskā lauka tehnoloģiju un MI balstītu kvalitātes kontroli. Savukārt projektā BIOCORE Latvijas zinātnieki izstrādā biomateriālus, kas vienlaikus novērš infekcijas un veicina kaulaudu reģenerāciju pēc traumām vai operācijām. Projektā DURBIS pētnieki veido biomimētisku dronu darbībai ūdenī, cauruļvados un citās sarežģītās vidēs. Projektā EMI-Shield tiek stiprināta kiberdrošība un digitālās infrastruktūras noturība, izstrādājot pārklājumus elektronisko sistēmu aizsardzībai pret elektromagnētiskajiem traucējumiem, savukārt projekta SwyCard komanda piedāvā sviedru analīzēs balstītu diagnostikas platformu biomarķieru noteikšanai un nepārtrauktai veselības uzraudzībai bez invazīvām procedūrām.
Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta zinātnieki projektā GENEX izstrādā kompaktu DNS ekstrakcijas platformu ar 3D elektrodu režģi, kas ļauj ātri izolēt DNS tieši parauga ņemšanas vietā. Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta projekta SHOC komanda veido hemoglobīna bāzes skābekļa nesējus ar uzlabotu stabilitāti un pagarinātu cirkulācijas laiku kā alternatīvu donoru asinīm ārkārtas situācijās. Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieki projektā LiqBio-BC piedāvā neinvazīvu urīnpūšļa vēža diagnostiku, izmantojot epigenētiskos marķierus urīna eksosomās. Savukārt LU pētnieki projektā RAPID-M izstrādā uz aptamēriem balstītu ierīci ātrai un precīzai malārijas diagnostikai pat pie zema parazītu daudzuma, bet projektā FLARE – izmanto lāzera speklu attēlveidošanu, lai ātri noteiktu baktēriju jutību pret antibiotikām un uzlabotu ārstēšanas lēmumus.
Šie projekti atspoguļo Latvijas zinātnes un inovāciju potenciālu pārtapt globāli konkurētspējīgos risinājumos veselības aprūpē, diagnostikā, materiālzinātnē un drošības tehnoloģijās. “BioPhoT” iesaiste šajā iniciatīvā nostiprina organizācijas lomu kā vienam no galvenajiem dziļo tehnoloģiju un zinātnes komercializācijas virzītājiem Latvijā. Plašāk par Latvijas pārstāvniecību notikumā lasāms LIAA tīmekļvietnē.Latvija ir viena no visstraujāk augošajām dziļo tehnoloģiju ekosistēmām Eiropā. Saskaņā ar “Hello Tomorrow Global Deep Tech Pioneers Radar 2026”, Latvija ieņem 7. vietu pasaulē pēc jaunuzņēmumu skaita uz vienu iedzīvotāju.
“Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai” (“BioPhoT”) Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta vadībā īsteno Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.
Projekts Nr. IVPP-EM-Inovācija-2024/1-0002 “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai (BioPhoT)” tiek īstenots ilgtermiņa valsts pētījumu programmas “Inovāciju fonds – Ilgtermiņa pētījumu programma” ietvaros, ko finansē Ekonomikas ministrija.
Kas pirmais nāk prātā, dzirdot par litija jonu baterijām? Visticamāk, mobilais telefons vai elektroauto. Taču mūsdienās šīs baterijas kļūst arvien nozīmīgākas arī enerģijas uzkrāšanas sistēmās, kas palīdz nodrošināt saules un vēja enerģijas efektīvu izmantošanu.
Par to, kāpēc baterijas noveco, kā iespējams pagarināt to kalpošanas laiku un kā zinātnisku ideju pārvērst tirgū pieprasītā produktā, raidījumā “Latvija zinātnē” diskutē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks un Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs Gints Kučinskis, “BioPhoT” mentors Voldemārs Brēdiķis un biznesa attīstītāja Arta Zitmane.
Kāpēc baterijas noveco?
Kučinskis litija jonu bateriju pētniecībai pievērsies jau studiju laikā. Šodien pieprasījums pēc efektīvām enerģijas uzkrāšanas sistēmām strauji aug, tāpēc pieaug arī interese par veidiem, kā baterijas padarīt izturīgākas un ekonomiski izdevīgākas.
Pētnieks skaidro, ka galvenā problēma ir bateriju novecošanās. Lai gan tas ir neizbēgams process, zinātnieki cenšas noskaidrot, kuri faktori to ietekmē visvairāk un kā tos iespējams kontrolēt. Viens no būtiskākajiem aspektiem izrādās ir temperatūra, taču nozīme ir arī lietošanas paradumiem, uzlādes režīmiem un citiem ekspluatācijas apstākļiem.
Kučinska vadītā komanda pēta, kā iegūtās zināšanas izmantot praksē, izstrādājot algoritmu, kas palīdz bateriju sistēmas darbināt efektīvāk un pagarina to kalpošanas laiku. Tieši šī atziņa kļuvusi par pamatu komandas turpmākajam darbam.
“Mēs saprotam, kā baterijas paliek ātri vai lēni vecākas no dažādiem apstākļiem, bet, hei, mēs taču tos apstākļus varam arī pielāgot, lai baterijas kalpotu ilgāk.”
No zinātniska pētījuma līdz reālam produktam
Tomēr zinātnisks atklājums vēl nenozīmē veiksmīgu produktu. Tieši šajā brīdī projektā iesaistās “BioPhoT” platforma. Kā skaidro Brēdiķis, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir savest kopā divas atšķirīgas pasaules – zinātni un uzņēmējdarbību.
Gan Brēdiķis, gan Zitmane uzsver, ka zinātnieki un uzņēmēji bieži uz vienu un to pašu problēmu raugās no atšķirīgiem skatpunktiem. Pētnieki lieliski pārzina tehnoloģiju, savukārt uzņēmumi daudz labāk izprot tirgus vajadzības.
Kāpēc algoritmu pārdot ir vieglāk nekā fizisku produktu?
Savukārt Zitmane palīdz pārvērst zinātnisko risinājumu biznesa valodā. Viņa skaidro, ka algoritma gadījumā priekšrocība ir tā, ka šādu risinājumu iespējams ātrāk demonstrēt potenciālajiem klientiem un vieglāk pielāgot dažādām vajadzībām nekā fizisku produktu.
Zitmane arī atgādina, ka aiz jebkura uzņēmuma lēmuma stāv konkrēti cilvēki. Viņasprāt, svarīgākais ir atrast uzņēmumus un cilvēkus, kuriem šis risinājums sniedz vislielāko vērtību.
Latvijas iespēja augošajā bateriju nozarē
Tiek apspriests arī Latvijas potenciāls globālajā bateriju nozarē. Lai gan Latvijā nav litija atradņu, tas nenozīmē, ka valsts nevar būt nozīmīgs spēlētājs šajā jomā. Pēc Kučinska domām, galvenā vērtība slēpjas zināšanās, pētniecībā un spējā radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus.
Pašlaik komanda īpašu uzmanību pievērš lielajām bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmām, ko izmanto saules un vēja enerģijas projektos. Šajā segmentā bateriju kalpošanas laiks tieši ietekmē investīciju atdevi, tāpēc jebkurš risinājums, kas spēj pagarināt sistēmas darbības mūžu, var radīt ievērojamu ekonomisku ieguvumu.
Atšķirībā no mobilajiem telefoniem vai elektroauto, šādās sistēmās katrs papildu baterijas darbības gads var nozīmēt būtisku finansiālu ieguvumu, tāpēc tieši šis segments komandai šobrīd šķiet īpaši perspektīvs.
1. jūnijā Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, piedaloties valsts, augstskolu un zinātnes nozares pārstāvjiem, svinīgi tika atklāts Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI) – jauns Eiropas mēroga dzīvības un dabas zinātņu centrs. Jaunizveidotais institūts apvieno divas spēcīgākās pētniecības organizācijas valstī – Latvijas Organiskās sintēzes institūtu (OSI) un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru (BMC). Abi institūti uzsāk darbu kā vienota pētniecības organizācija, vienlaikus pārņemot līdz šim OSI vadīto “BioPhoT” platformas koordinēšanu.
“Apvienojot vairāk nekā 400 zinātnieku kompetences, mēs iegūstam iespēju sasniegt vairāk gan zinātnē, gan inovāciju attīstībā. NIRI kļūs par spēcīgāku platformu starptautisku projektu piesaistei, modernai pētniecības infrastruktūrai un ciešākai sadarbībai ar uzņēmējiem un universitātēm,” uzsver NIRI direktore Dace Kārkle.
NIRI izveide ir stratēģisks solis, kas stiprinās Latvijas zinātnes izcilību un starptautisko konkurētspēju. Apvienojot divu vadošo pētniecības organizāciju kompetences, infrastruktūru un cilvēkresursus, tiks radīti priekšnosacījumi mērķtiecīgākai pieejamo resursu izmantošanai, ciešākai sadarbībai un augstākai pievienotajai vērtībai gan izglītībā, gan inovācijās. Šī apvienošanās ir spilgts piemērs tam, ka Latvijā iespējams veiksmīgi apvienot augsta līmeņa zinātniskās institūcijas, veidojot starptautiski konkurētspējīgu zinātnes izcilības centru.
NIRI mērķis ir attīstīt pasaules līmeņa pētniecību jaunu zāļu, diagnostikas un ārstēšanas metožu izstrādē, personalizētajā medicīnā, biotehnoloģijās un sabiedrības veselībā. Institūta virsuzdevums ir meklēt risinājumus, kas palīdz cilvēkiem dzīvot veselīgāk un ilgāk.
Apvienojot OSI un BMC kapacitāti, NIRI konsolidē resursus un kompetences, lai attīstītu inovatīvus risinājumus veselības aprūpē – no jaunu zāļvielu un terapijas metožu izstrādes līdz veselības datu analītikai un personalizētajai medicīnai. NIRI kļūs par nozīmīgu partneri uzņēmējiem, kā arī piedāvās prakses un pētniecības vidi medicīnas, dzīvības zinātņu un ķīmijas jomu studentiem.
Jaunā Radio SWH TV raidījuma “Latvija zinātnē” pirmajā epizodē Gustavs Terzens tiekas ar Rīgas Tehniskās universitātes inženieri Mārci Eimani un “BioPhoT” inovāciju atlases un ieviešanas vadītāju Andri Baumani.
Sarunas centrā – M. Eimaņa radītais drons “DURBIS”, kas top ar platformas “BioPhoT” atbalstu. Tā ir neparasta Latvijā izstrādāta tehnoloģija, kas spēj pārvietoties zem ūdens, graudos, sniegā un citās irdenās vidēs. Ideja par šo risinājumu radusies, pētot baktēriju kustību šķidrumos, bet tās attīstība prasījusi ilgstošu darbu, aprēķinus, testus un prototipu veidošanu.
Epizodē saruna par to, kā zinātniska ideja pārtop reālā produktā, kādi ir “DURBJA” potenciālie pielietojumi infrastruktūras pārbaudēs, graudu konteineru monitorēšanā, glābšanas darbos un aizsardzības nozarē, kā arī par to, kā “BioPhoT” palīdz Latvijas zinātnes inovācijām nonākt tuvāk tirgum, investoriem un industrijas partneriem.
Raidījumā arī par deep tech inovāciju izaicinājumiem, intelektuālā īpašuma aizsardzību, klienta nozīmi tehnoloģiju validācijā un Latvijas zinātnes potenciālu pasaules tirgū.
Raidījums “Latvija zinātnē” no 28. maija būs skatāms katru ceturtdienu plkst. 20.00 Radio SWH TV ar atkārtojumu svētdienās plkst. 15.00.
Jau šo ceturtdien, 28. maijā, plkst. 20.00 Radio SWH TV ēterā pirmizrādi piedzīvos jauns raidījums “Latvija zinātnē”. Tajā raidījuma vadītājs Gustavs Terzens tiksies ar spožākajiem pašmāju prātiem, kuru idejas, pētījumi un sasniegumi atbalsojas ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Raidījumā būs iespēja izzināt vairākus “BioPhoT” projektus, tostarp atklāšanas epizodē ar projektu DURBIS iepazīstinās tā vadītājs, Rīgas Tehniskās universitātes inženieris Mārcis Eimanis.
“Latvija zinātnē” ir raidījums par cilvēkiem, kuri domā drosmīgi, pēta dziļi un rada risinājumus, kas var mainīt mūsu priekšstatu par tehnoloģijām, vidi, medicīnu, sabiedrību un nākotni. Tas iepazīstinās skatītājus ar Latvijas zinātniekiem, pētniekiem un inovatoriem, kuru idejas un atklājumi veido nākotnes tehnoloģijas, risinājumus un zināšanu telpu.
Mārcis Eimanis stāstīs un rādīs dronu, kas apvieno AUV (Autonomous Underwater Vehicle) un sauszemes dronu tehnoloģijas, ļaujot efektīvi pārvietoties ūdenī, caurulēs, smiltīs, sniegā un citos granulāros materiālos, kur tradicionālie risinājumi nespēj darboties. Šādu tehnoloģiju var izmantot drošībai un infrastruktūras pārbaudei, nākotnē – arī medicīnā.
Sarunbiedri runās arī par jauno zinātnieku iespējām, ilgtermiņa valsts pētījumu izpētes programmu “BioPhoT” un gaidāmo dalību vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju un inovāciju notikumiem – “Hello Tomorrow” Amsterdamā 11. un 12. jūnijā. Samits pulcēs vairāk nekā 3000 investoru, uzņēmēju, korporāciju un zinātnieku no visas pasaules. Pirmo reizi “BioPhoT” kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru organizē vienotu Latvijas dziļo tehnoloģiju nozares delegāciju un prezentācijas stendu.
“Man zinātnieks ir varonis. Līdzīgi kā rakstnieks. Un Latvijā mums šādu varoņu, kuri izgudro, rada un dzīvo augstu ideju pasaulē, ir daudz! Neticami daudz. Mans uzdevums ir viņu darbu darīt zināmu plašākai publikai,” par jauno raidījumu stāsta tā vadītājs Gustavs Terzens. Viņš aicinās skatītājus paraudzīties uz zinātni kā uz dzīvu, aizraujošu un ļoti cilvēcīgu procesu, kurā idejas kļūst par atklājumiem, bet atklājumi – par reālām pārmaiņām.
Raidījums “Latvija zinātnē” no 28. maija būs skatāms katru ceturtdienu plkst. 20.00 Radio SWH TV ar atkārtojumu svētdienās plkst. 15.00.
22. maijā plkst. 15.00 pētnieki un jaunie zinātnieki aicināti uz interaktīvu tiešsaistes darbnīcu “From Lab Notebook to Deep-Tech Company”, kurā pieredzē dalīsies Jan Neuman – dziļo tehnoloģiju uzņēmuma NenoVision līdzdibinātājs un vadītājs.
“Pētniekiem un jaunajiem zinātniekiem arvien biežāk nākas domāt ne tikai par publikācijām un akadēmisko karjeru, bet arī par to, kā viņu radītās tehnoloģijas var kļūt par reāliem produktiem un uzņēmumiem,” aicina rīkotāji, Centrālās un Austrumeiropas valstu dzīvības zinātņu institūciju konsorcijs Alliance4Life.
Darbnīca būs īpaši noderīga doktorantiem, pēcdoktorantūras pētniekiem un agrīnās karjeras zinātniekiem, kuri apsver savu pētījumu rezultātu komercializāciju. Dalībniekiem būs iespēja ne tikai klausīties darbnīcas vadītāja pieredzes stāstu, bet arī reflektēt par savu profesionālo ceļu, apspriest idejas un saņemt tiešu atgriezenisko saiti no pieredzējušā uzņēmuma dibinātāja.
Jan Neuman ir pirmā Centrāleiropas Tehnoloģiju institūta (Central European Institute of Technology, CEITEC, Čehija, Brno) spin-off uzņēmuma NenoVision līdzdibinātājs un izpilddirektors. 2014. gadā ieguvis doktora grādu inženierifizkā Brno Tehnoloģiju universitātē (Brno University of Technology). 2019. gadā viņš kopā ar vēl diviem doktorantiem nolēma akadēmiskajos pētījumos iegūtos rezultātus pārvērst komerciālā produktā, pašiem piedzīvojot visu ceļu no idejas līdz reālam uzņēmumam.
Šobrīd NenoVision ražo un pārdod LiteScope iekārtas četros kontinentos. Starp uzņēmuma nozīmīgākajiem klientiem ir tādas institūcijas kā NIST, ASU un Makgila universitāte Ziemeļamerikā, kā arī TUM, KIT un CEITEC Eiropā. Uzņēmums ir saņēmis prestižo R&D 100 balvu (2024), ko bieži dēvē par “Inovāciju Oskaru”, kā arī augstāko Čehijas zinātnes apbalvojumu “Česká hlava” industrijas kategorijā (2025).
Jan Neuman stāstīs par savu lēmumu pamest akadēmisko vidi, par komandas un uzņēmuma izveidi no nulles, kā arī dalīsies atziņās par to, ko šodien darītu citādi. Pasākuma laikā dalībnieki varēs iepazīt, kādas prasmes un priekšrocības tiek iegūtas doktorantūras laikā, kā pieņemt svarīgus karjeras lēmumus un kāpēc inovāciju pasaulē būtiski ir “sākt vēl pirms esi pilnībā gatavs”. Tāpat tiks apskatīti praktiski jautājumi par tehnoloģiju pārnesi, finansējuma piesaisti un zinātnes spin-off uzņēmumu veidošanas realitāti.
Pasākuma apmeklējums ir bez maksas, iepriekš reģistrējoties, lai saņemtu Zoom platformas saiti.
Programma
(aptuveni 100 minūtes + pārtraukums)
Ievads: ceļš skaitļos
“Es kādreiz biju tieši jūsu vietā”
1. daļa: Ko sniedz doktorantūras gadi?
Prasmes, pieredze un iemaņas, kas tiek iegūtas ne tikai laboratorijā, bet arī ārpus tās.
2. daļa: Lēmums par nākamo soli — kāpēc ne pēcdoktorantūra?
Par drosmi sākt vēl pirms rodas sajūta, ka esi pilnībā gatavs.
Interaktīvā sesija: personīgā karjeras ceļa izvērtēšana
Dalībnieku brīvprātīga pieredzes un ideju apmaiņa
Praktiski padomi un atgriezeniskā saite no lektora
3. daļa: Kā top uzņēmums
Komandas izveide
Pirmie klienti
Finansējums un birokrātija – galvenās atziņas un pieredze
Tehnoloģiju pārnese un spin-off uzņēmuma izveide praksē
4. daļa: Kur NenoVision atrodas šodien un nākotnes ieceres
NenoVision attīstības redzējums 2026. gadam
Brno kā viens no pasaules elektronu mikroskopijas centriem
“BioPhoT” platformas projekts “OsteoWood” Baltijas lielākās zinātnē balstīto tehnoloģiju konferences Deep Tech Atelier 2026 starptautiskajā jaunuzņēmumu prezentāciju konkursa Deep Tech Startup Pitch Competition 2026 finālā MedTech kategorijā saņēmis EuroQuity Visibility & Pitching Package balvu.
Projektu konkursā prezentēja “OsteoWood” līdzdibinātāja, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošā pētniece Laura Andže. Projekta attīstībā iesaistīta starpdisciplināra komanda, kurā darbojas arī Mārtiņš Andžs, Vadims Ņefjodovs, Antons Sizovs un Sigvards Krongorns, apvienojot kompetences materiālzinātnē, biomateriālu izstrādē, inženierzinātnēs, veselības tehnoloģijās un inovāciju attīstībā.
Projekts tiek attīstīts “BioPhoT“ platformas ietvaros un fokusējas uz inovatīvu, no bērza koksnes veidotu materiālu izstrādi kaulu fiksācijai. Šī tehnoloģija radīta kā alternatīva tradicionālajiem metāla implantiem, kas bieži ir daudz stingrāki par pašu kaulu. Kad implants uzņemas visu slodzi, kauls dzīstot “slinko”, kļūst vājāks un zaudē savu dabisko balsta funkciju. “OsteoWood” mērķis ir radīt implantus, kas dalās slodzē ar kaulu un ļauj tam sadzīt dabiskāk.
Konkurss norisinājās intensīvā vairāku dienu programmā, kas ietvēra prezentāciju treniņus, tikšanās ar nozares pārstāvjiem un plašas tīklošanās iespējas starptautiskā deep tech vidē. Īpaši nozīmīga bija iespēja prezentēt ideju starptautiskai auditorijai un saņemt vērtīgu atgriezenisko saiti no investoriem un inovāciju vides ekspertiem.
“Lai gan konkurence bija ļoti spēcīga, viena no vērtīgākajām pieredzēm bija sarunas ar cilvēkiem, kuri iepriekš par mūsu projektu neko nebija dzirdējuši, bet izrādīja patiesu interesi, uzdeva pārdomātus jautājumus un vēlējās uzzināt vairāk. Tas deva papildu motivāciju turpināt projekta attīstību,” stāsta “OsteoWood” līdzdibinātāja Laura Andže.
Saņemtā EuroQuity Visibility & Pitching Package balva ir nozīmīgs apliecinājums auditorijas un investoru interesei par projekta potenciālu un tā iespējamo pielietojumu medicīnas nozarē. Sveicam!
BioPhoT aicina interesentus piedalīties tiešsaistes seminārā par EUREKA Network Eurostars programmu. Semināru vadīs Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības starptautisko programmu nodaļas vecākā eksperte Laura Kunga-Jēgere.
Seminārs norisināsies 1. jūlijā plkst. 10.00.
Semināra laikā dalībnieki varēs uzzināt par Eurostars programmas sniegtajām iespējām, galvenajiem nosacījumiem dalībai, kā arī projektu konkursa procesu un praktiskiem aspektiem starptautisku inovāciju projektu sagatavošanā.
Eurostars programma ir paredzēta inovatīviem uzņēmumiem un pētniecības organizācijām, kas vēlas attīstīt starptautisku sadarbību pētniecības un inovāciju jomā. Nākamais Eurostars projektu konkurss tiks atvērts 2026. gada 9. jūlijā, savukārt projektu iesniegšanas termiņš paredzēts 2026. gada septembrī, tādēļ seminārs organizēts kā sagatavošanās aktivitāte potenciālajiem projektu iesniedzējiem.
Aicinām piedalīties BioPhoT platformas klātienes seminārā “Atbildīga pētniecība un inovācijas. BioPhoT Ētikas un iekļaušanas vadlīnijas”.Seminārs notiks 3. jūnijā no plkst. 15.30 līdz 17.00 RSU, Konsula ielā 21, 305. telpā (3. stāvā).
Ētiska un sociāli atbildīga pieeja pētniecībai un inovācijām palīdz savlaicīgi identificēt iespējamos riskus, stiprina sabiedrības uzticēšanos un veicina tādu risinājumu izstrādi, kas ir droši, uzticami un atbilst dažādu sabiedrības grupu vajadzībām. Šī semināra mērķis ir iepazīstināt BioPhoT pētniecības un inovāciju projektu īstenotājus un projektu iesniedzējus ar BioPhoT Ētikas un iekļaušanas vadlīnijām, īpašu uzmanību pievēršot atbildīgas pētniecības un inovāciju ietvaram, mākslīgā intelekta ētikai un iekļaušanas jautājumiem. Semināru vadīs RSU docētāji un pētnieki Dr. Uldis Vēgners, Laura Bitiniece un Diāna Kiščenko.
Starptautiskā dziļo tehnoloģiju komercializācijas foruma “Innovation Impact Forum 2026” ietvaros 12. maijā Latvijas Universitātes Zinātņu mājā norisinājās paralēlas “BioPhoT” prezentāciju sesijas, kurās biomedicīnas un fotonikas pētniecības projektu komandas investoriem, industrijas pārstāvjiem un inovāciju ekspertiem prezentēja savus tehnoloģiskos risinājumus.
“Innovation Impact Forum 2026” pulcēja vadošo inovāciju, investīciju un tehnoloģiju organizāciju ekspertus, lai stiprinātu Baltijas reģiona pozīcijas Eiropas inovāciju telpā, vienlaikus veicinot zināšanu pārnesi, starptautisko sadarbību un augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju komercializāciju.
Prezentāciju sesijās divās tematiskajās kategorijās – “Fotonika, viedie materiāli un progresīvas inženiersistēmas” un “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un farmācija” – piedalījās vairāk nekā 20 “BioPhoT” pētniecību projekti. Latvijas vadošo augstākās izglītības un pētniecības institūciju zinātnieku grupu uzstāšanās vērtēja starptautisks ekspertu panelis, sniedzot komandām profesionālu atgriezenisko saiti par tehnoloģiju komercializācijas potenciālu, tirgus gatavību un attīstības iespējām.
Īpaša pateicība Latvijas Kompozītmateriālu asociācijai un tās vadītājam Gunāram Kosojam par piešķirto 1000 EUR simpātiju balvu kategorijā “Fotonika, viedie materiāli un progresīvas inženiersistēmas”, uzsverot progresīvo tehnoloģiju nozīmi nākotnes industriju attīstībā. Šo balvu saņēma projekts “Ātra antibakteriālās rezistences novērtēšana ar lāzera speklu metodi (FLARE)” (LU, projekta vadītājs Aleksejs Ļihačovs).
Abu kategoriju prezentācijas vērtēja starptautiska un nozares līderu līmeņa ekspertu žūrija. Kategorijas “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un farmācija” vērtēšanas komisijā darbojās četri pārstāvji: Ilona Gulchak, Andrea Basso, Antons Adamovičs un Povilas Žinys, nodrošinot projektu izvērtējumu no investīciju un komercializācijas perspektīvas. Savukārt otrās kategorijas “Fotonika, viedie materiāli un progresīvas inženiersistēmas” žūrijā piedalījās Matīss Neimanis, Ali Jazairy, Raj Mendhir un Gunārs Kosojs, pārstāvot intelektuālā īpašuma, dziļo tehnoloģiju investīciju un industriālo inovāciju jomas. Pateicamies žūrijai par iesaisti un ieguldījumu sesiju norisē.
“Innovation Impact Forum 2026” sniedza iespēju iepazīt dziļo tehnoloģiju attīstības procesu no patenta līdz tirgum, diskutēt ar politikas veidotājiem, patentu institūciju pārstāvjiem, tehnoloģiju pārneses birojiem, riska kapitāla fondiem un industrijas partneriem, kā arī veidot profesionālus kontaktus ar starptautiskiem investoriem, nozares ekspertiem un jaunuzņēmumu pārstāvjiem.
14. un 15. maijā četri “BioPhoT” projekti pārstāvēs Latvijas zinātnes un inovāciju ekosistēmu starptautiskā līmenī – Ziemeļeiropas vadošās dziļo tehnoloģiju konferences “Deep Tech Atelier 2026” starptautiskajā jaunuzņēmumu prezentāciju konkursā “Deep Tech Startup Pitch Competition 2026”.
““Deep Tech Startup Pitch Competition” ir paredzēts agrīnas stadijas dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem no visas pasaules tādās nozarēs kā medicīnas tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, biotehnoloģijas, aizsardzības tehnoloģijas, enerģētika, materiālzinātne u.c. Lai piedalītos konkursā, komandām bija jāatbilst konkrētiem kvalitātes kritērijiem – jāapvieno zinātniskā un uzņēmējdarbības kompetence, jādemonstrē augsts projektu izaugsmes internacionalizācijas potenciāls, kā arī jābūt izstrādātam vismaz laboratorijas līmeņa prototipam,” stāsta “BioPhoT” Inovāciju projektu atlases, ieviešanas, uzraudzības un ilgtspējas vadītājs Andris Baumanis.
Viņš uzsver, ka izcīnītā dalība konkursā kopā ar 33 citiem starptautiskiem projektiem Latvijas pētniekiem ir būtiska starptautiskās atpazīstamības veicināšanai, kā arī vērtīga iespēja prezentēt savus tehnoloģiskos risinājumus starptautiskiem investoriem, industrijas līderiem un inovāciju ekspertiem, veidojot sadarbības un piesaitot sadrbības partnerus projektu īstenošanai.
Projektā “Pieejamas šķirošanas validēšana cilmes šūnu terapijai par pieņemamu cenu (DEPCELL)” Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku komanda, izmantojot modernu šūnu atlasi un mākslīgā intelekta risinājumus kvalitātes kontrolei, attīsta inovatīvas šūnu terapiju tehnoloģijas. Tās nākotnē var nodrošināt drošākas, efektīvākas un pieejamākas ārstēšanas iespējas pacientiem ar psoriāzi, reimatoīdo artrītu un Krona slimību.
Latvijas Universitātes komanda projektā “Lokanie termoelektriskie ģeneratori pašbarojošai mikroelektronikai un sensoriem (TEPOWER)” izstrādā jaunas paaudzes valkājamo ierīču tehnoloģiju, kas spēj darboties, izmantojot cilvēka ķermeņa siltumu, tādējādi samazinot atkarību no baterijām un to radītos atkritumus. Projekts veicina ērtāku, ilgāk lietojamu un videi draudzīgāku veselības un vides monitoringa ierīču pieejamību sabiedrībai.
Savukārt projektā “Optiskā sensora izstrāde svaigu jūras velšu viedajiem iepakojumiem – FRESHWAVE” Latvijas Universitātes pētnieki izstrādā vienkārši lietojamu sensoru, kas ļauj ātri un precīzi noteikt jūras velšu svaigumu, neatverot iepakojumu. Tas palīdzēs savlaicīgi pamanīt produktu bojāšanos, uzlabos pārtikas drošību un samazinās risku patērētājiem iegādāties vai lietot nekvalitatīvus produktus. Vienlaikus tehnoloģija veicinās mazāk pārtikas atkritumu un efektīvāku resursu izmantošanu visā pārtikas piegādes ķēdē.
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta projekts “Bērza koksnes jaunās paaudzes risinājums kaulu fiksācijai – ilgtspējīgs ceļš no meža līdz funkcionāliem implantiem (OsteoWood)” konsentrējas uz jaunu, no bērza koksnes veidotu materiālu attīstīšanu, ko izmantot kaulu fiksācijai kā alternatīvu metāla implantiem pacientiem, kuriem tie izraisa alerģijas vai iekaisumu. Šāds risinājums nodrošinās drošākas un saudzīgākas ārstēšanas iespējas, vienlaikus izmantojot ilgtspējīgus un videi draudzīgus materiālus medicīnā.
Konkursa pusfinālā dalībnieki savus risinājumus prezentēs trīs minūšu prezentācijā, kam sekos žūrijas jautājumi un diskusija ar starptautiskiem ekspertiem. Savukārt finālā tiks izraudzīti perspektīvākie dziļo tehnoloģiju risinājumi ar augstāko komercializācijas un investīciju piesaistes potenciālu, kuri tiks prezentēti uz galvenās “Deep Tech Atelier 2026” skatuves. Gatavojoties konkursam, dalībniekiem būs iespēja pilnveidot prezentēšanas prasmes profesionālas pitch apmācības, kā arī piedalīties īpašā investoru bootcamp sesijā.
Papildu tam, projektu “DEPCELL” un vēl septiņus citus “BioPhoT” platformas projektus un līdz šim izveidotos prototipus “Deep Tech Atelier 2026” ietvaros varēs iepazīt konferences ekspozīciju zonā, savukārt 13. maijā notiks arī īpašs “BioPhoT” papildu pasākums – Atvērto durvju diena, kuras laikā ikviens interesents varēs apmeklēt Latvijas Universitāti, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu un Organiskās sintēzes institūtu, iepazīstot to infrastruktūru, pētījumus un inovāciju attīstību.
2026. gada 12. maijā no plkst. 8.30 Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, Jelgavas ielā 3, Rīgā, “Alfa” auditorijā, norisināsies LU Inovāciju un akselerācijas centra organizētais starptautiskais dziļo tehnoloģiju komercializācijas forums “Innovation Impact Forum 2026”. Pasākums pulcēs Baltijas inovāciju ekosistēmas pārstāvjus, Eiropas investorus, politikas veidotājus un nozares ekspertus, veidojot stratēģisku platformu sadarbībai, zināšanu apmaiņai un investīciju attīstībai.
Forums iecerēts kā augsta līmeņa diskusiju un tīklošanās telpa, kurā tiks analizēti galvenie faktori, kas nosaka dziļo tehnoloģiju inovāciju pāreju no zinātniskiem atklājumiem līdz komerciāli dzīvotspējīgiem risinājumiem globālajos tirgos. Pasākuma saturs aptver intelektuālā īpašuma pārvaldību, tehnoloģiju pārneses mehānismus, investīciju struktūras un starptautiskās sadarbības modeļus.
Pasākuma dalībniekiem būs iespēja izprast dziļo tehnoloģiju inovāciju attīstības procesu no patenta līdz tirgum, tikties ar politikas veidotājiem, patentu institūciju pārstāvjiem, tehnoloģiju pārneses birojiem, riska kapitāla fondiem un industrijas partneriem, iegūt padziļinātu ieskatu intelektuālā īpašuma stratēģijās un investīciju arhitektūrā, veidot profesionālus kontaktus ar starptautiskiem investoriem, nozares ekspertiem un jaunuzņēmumu pārstāvjiem.
Foruma programma strukturēta četros tematiskajos blokos. Pirmais bloks veltīts intelektuālā īpašuma jautājumiem, analizējot patentu nozīmi inovāciju komercializācijā. Otrais bloks fokusējas uz tehnoloģiju pārnesi un sadarbības modeļiem starp akadēmisko vidi un industriju. Trešajā blokā tiks aplūkoti starptautiski veiksmes stāsti, akcentējot inovāciju attīstību pārrobežu kontekstā. Savukārt ceturtais bloks paredz paralēlas “BioPhoT” pitch sesijas, kurās dziļo tehnoloģiju komandas prezentēs savus risinājumus potenciālajiem investoriem.
Foruma ietvaros uzstāsies starptautiski atzīti eksperti no vadošajām institūcijām un industrijas. Starp runātājiem ir Ali Jazairy no Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO), Andrea Basso no MITO Tech Ventures, Cyrus Gunalan Veloo no Caetan, Michael Norton no Wolven Industries un Raj Mendhir no Wippd. Paneļdiskusijās piedalīsies pārstāvji no WIPO, Kauņas Tehnoloģiju universitātes, TALTEC, Latvijas Universitātes un citiem starptautiskiem un reģionāliem inovāciju ekosistēmas dalībniekiem, nodrošinot daudzdimensionālu skatījumu uz intelektuālā īpašuma pārvaldību, tehnoloģiju pārnesi un investīciju stratēģijām.
Dienas gaitā paredzētas arī tematiskās diskusijas, tīklošanās pauzes un pusdienu pārtraukums, kas veicinās neformālu kontaktu veidošanu starp dažādu sektoru pārstāvjiem. Foruma noslēgumā notiks labāko “BioPhoT” pitch prezentāciju apbalvošanas ceremonija un tīklošanās pasākums, kurā piedalīsies investori, industrijas pārstāvji un pētniecības kopiena, tādējādi veicinot jaunu partnerību un investīciju iespēju attīstību.
“Innovation Impact Forum 2026” mērķis ir stiprināt Baltijas reģiona pozīcijas Eiropas inovāciju telpā, vienlaikus veicinot zināšanu pārnesi, starptautisko sadarbību un augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju komercializāciju. Pasākums norisināsies angļu valodā. Plašāka informācija par pasākuma programmu un reģistrācija pieejama šeit.
Biomedicīnas un fotonikas platforma “BioPhoT” aicina interesentus uz atvērto durvju dienu, kas notiks 13. maijā starptautiskās konferences “Deep Tech Atelier 2026” ietvaros. Atvērto durvju dienas laikā varēs apmeklēt Latvijas Universitāti, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu un Organiskās sintēzes institūtu, iepazīstot to infrastruktūru, pētījumus un inovāciju attīstību.
Pasākums sniegs iespēju studentiem, jaunajiem pētniekiem, uzņēmējiem, investoriem un citiem interesentiem labāk izprast, kā Latvijā zinātniskās idejas tiek attīstītas līdz praktiskiem, tirgū pielietojamiem risinājumiem. Dalība pasākumos ir ar iepriekšēju reģistrāciju un bez maksas. Plašāka informācija un pieteikšanās – “BioPhoT” mājaslapā.
Pasākumā apmeklētāji varēs iepazīt arī “BioPhoT” platformas ietvaros īstenotos projektus, klātienē gūstot ieskatu pētījumos biomedicīnā, fotonikā un citās augsto tehnoloģiju nozarēs. Programma veidota, lai veicinātu dialogu starp zinātni, industriju un investoriem, stiprinot sadarbību un sekmējot inovāciju komercializāciju.
Atvērto durvju dienas programma (13. maijs):
Latvijas Universitāte Jelgavas iela 1 un Jelgavas iela 3 | plkst. 11.00–13.00 Ekskursijas pa modernākajām laboratorijām (ķīmija, optometrija, fizika, atomfizika), tikšanās ar tehnoloģiju pārneses ekspertiem un ieskats inovāciju un akselerācijas programmās.
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts Ķengaraga iela 8 | plkst. 10.00–12.00 Ekskurijas pa moderno infrastruktūru, tostarp tīrtelpām un laboratorijām, kā arī ieskats pētījumos fotonikas mikročipu, kvantu fotonikas, viedo materiālu, akumulatoru un mikrofluidikas jomās.
Projekta “POLYCLAY-UV” atvērto durvju diena Jelgavas iela 3 | plkst. 13.30–15.30 Tikšanās ar “BioPhot” projekta komandu un ieskats “POLYCLAY-UV” izstrādē – inovatīvā polifenolu-māla kompozītmateriālā, kas radīts no kafijas un tējas industrijas blakusproduktiem un paredzēts kā ilgtspējīga, daudzfunkcionāla UV aizsardzības sastāvdaļa.
Latvijas Organiskās sintēzes institūts Aizkraukles iela 21 | plkst. 16.00–18.00 Ieskats zāļu izstrādes pilnā ciklā, tikšanās ar pētniekiem un ekskursijas pa strukturālās bioloģijas, zāļu dizaina, organiskās sintēzes, biotehnoloģiju un farmakoloģijas laboratorijām.
Atvērto durvju diena ir iespēja ne tikai iepazīt inovāciju procesu tuvplānā, bet arī veidot jaunus kontaktus un sadarbības iespējas.
“Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai” (“BioPhoT”) Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadībā īsteno Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.
Projekts Nr. IVPP-EM-Inovācija-2024/1-0002 “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai (BioPhoT)” tiek īstenots ilgtermiņa valsts pētījumu programmas “Inovāciju fonds – Ilgtermiņa pētījumu programma” ietvaros, ko finansē Ekonomikas ministrija.
Vebinārā par sadarbības modeļiem ar uzņēmumiem un tirgus validāciju dalībnieki tika iepazīstināti ar tehnoloģiju pārneses būtiskākajiem principiem, uzsverot efektīvu sadarbību starp akadēmisko vidi un industriju. Pasākuma laikā tika skaidrota dažādu sadarbības formu nozīme inovāciju attīstībā, kā arī akcentēta agrīna ideju validācija tirgū, kas ir būtiska veiksmīgai komercializācijai.
Vebinārs norisinājās cikla “Tehnoloģiju pārneses pamati: No idejas līdz inovācijai” ietvaros, kura mērķis ir veicināt vienotu izpratni par inovāciju attīstības posmiem, terminoloģiju un sadarbības mehānismiem starp pētniecības institūcijām un uzņēmumiem.
Vebināru vadīja Mg. chem., Mg. sc. nutr. Līga Žūka, Latvijas Universitāte Inovāciju un akselerācijas centra vadošā inovāciju eksperte, kura dalījās ar praktiskiem piemēriem un starptautisko pieredzi sadarbības veidošanā starp universitātēm, zinātniskajiem institūtiem un uzņēmumiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta dažādu valstu pieejām, tostarp Šveices akadēmijas–industrijas sadarbības modelim, kur cieša partnerība starp publisko sektoru, akadēmiju un uzņēmumiem veicina inovāciju attīstību.
Savukārt Mg. Sc. ing., MBA Egils Bēriņš, Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI) inovatīvo risinājumu komercializācijas eksperts, iepazīstināja ar institūta pieredzi pētniecības rezultātu pārvēršanā komerciāli dzīvotspējīgos risinājumos, kā arī uzsvēra ilgtermiņa sadarbības nozīmi ar industrijas partneriem.
Vebinārā tika apskatītas šādas tēmas:
Efektīvākie sadarbības modeļi starp akadēmiju un uzņēmumiem
Starptautiskā pieredze inovāciju ekosistēmu attīstībā
Akadēmijas–industrijas sadarbības piemēri, tostarp Šveices modelis
Sadarbības barjeras un iespējas no pētnieku, uzņēmumu un investoru skatpunkta
Ideju validācija tirgū un tās nozīme komercializācijas procesā
Praktiski piemēri no pētniecības rezultātu ieviešanas uzņēmējdarbībā
Aicinām komandas, kas pieteikušās un apstiprinātas dalībai Hello Tomorrow Global Summit 2026, uz īsu tiešsaistes ievadsesiju. Tās laikā sniegsim praktisku ieskatu par gaidāmo pasākumu, sagatavošanās soļiem un to, kā no dalības iegūt maksimālu pievienoto vērtību.
Runātāji:
Elīza Drāzniece – Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Francijā vadītāja, kura koordinēja Latvijas delegācijas dalību Hello Tomorrow 2025. Elīza pastāstīs, ko sagaidīt no šī pasākuma kopumā, kā arī sniegs ieteikumus, kādi mājasdarbi komandām būtu jāizdara, lai iespējami kvalitatīvi sagatavotos un dalību pārvērstu konkrētos biznesa un sadarbības rezultātos.
Ģirts Ozoliņš – LU cietvielu fizikas institūta komercializācijas eksperts, BioPhoT mentors un platformas biroja pārstāvis, uzņēmējs un Spectromarine līdzdibinātājs, ar iepriekšēju dalības pieredzi Hello Tomorrow pasākumā. Dalīsies ar uzņēmēja skatījumu par dalību starptautiskos inovāciju pasākumos, kontaktu veidošanu un iespēju pārvēršanu praktiskos rezultātos.
Tēmas:
Ko sagaidīt no Hello Tomorrow
Kā sagatavoties pasākumam
Biežāk pieļautās kļūdas
Jautājumi un atbildes
Semināra valoda: latviešu Ilgums: ~60 min
Saite dalībai tiks nosūtīta atsevišķi, piesakoties pie koordinatora Aigara Lazdiņa; jautājumu vai neskaidrību gadījumā rakstiet: aigars.lazdins@osi.lv.
“BioPhoT” ietvaros aizvadīta intensīva biznesa attīstības nedēļa, kuras laikā vairāk nekā 25 pētniecības komandas mērķtiecīgi strādāja pie savu projektu virzības uz nākamo attīstības posmu.
Nodarbības vadīja ārsts, uzņēmējs un dzīvības zinātņu biznesa attīstības mentors Šveices inovāciju aģentūrā “Innosuisse” – Marco Rüedi. Viņa vadībā komandas piedalījās gan individuālajās mentoringa sesijās, gan tematiskajās darbnīcās, kurās tika sniegta tieša, praktiska un konstruktīva atgriezeniskā saite. Šis process ļāva katrai komandai ne tikai precizēt sava projekta vērtības piedāvājumu, bet arī skaidrāk definēt rīcības plānu nākamajiem četriem mēnešiem.
Programma tika strukturēta pa dienām, katru no tām veltot konkrētai tēmai un dalībnieku grupai. Šāda pieeja nodrošināja padziļinātu un personalizētu darbu ar katru komandu, vienlaikus saglabājot augstu intensitāti un fokusu uz rezultātu. Dalībnieki īpaši novērtēja šo formātu, uzsverot, ka līdzīgas darbnīcas būtu vērtīgi organizēt regulāri un paplašināt arī citās jomās.
Savukārt Marco Rüedi atzinīgi novērtēja gan ideju kvalitāti, gan komandu iesaisti diskusijās. Viņš uzsvēra, ka spēja iziet ārpus komforta zonas bieži ir izšķiroša, lai projekti kļūtu pamanāmi investoru un industrijas vidē.
Nedēļas ietvaros, 16. aprīļa vakarā, norisinājās arī neformāls tīklošanās pasākums StartUp House Riga, kurā Marco Rüedi dalījās ar savām atziņām par darbu ar Latvijas pētniekiem un inovāciju potenciālu. Diskusijai pievienojās arī jaunuzņēmumu dibinātājs Andrii Shekhirev, rosinot sarunu par nozares attīstības perspektīvām Latvijā. Pasākuma noslēgumā dalībniekiem bija iespēja turpināt sarunas individuāli, padziļināti pārrunājot sev aktuālos jautājumus un veidojot jaunus sadarbības kontaktus.
Šī nedēļa vēlreiz apliecināja – Latvijas pētniekiem ir gan zināšanas, gan motivācija attīstīt savus projektus līdz nākamajam līmenim. Šajā procesā īpaši nozīmīga ir starptautiskā pieredze un praktisks atbalsts, kas palīdz strukturēt attīstības ceļu un paātrināt virzību uz tirgu.
Nākamā tikšanās ar Marco Rüedi plānota jau šī gada augustā, turpinot iesākto darbu pie projektu attīstības un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanas.
Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma “BioPhoT” sadarbībā ar “Hello Tomorrow” starptautiskiem ekspertiem, konkursa kārtībā ir atlasījusi desmit spēcīgas “BioPhoT” pētnieku komandas, kam uzticēts pārstāvēt Latviju vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju pasākumiem – “Hello Tomorrow Global Summit 2026”. Šogad tas norisināsies 11. un 12. jūnijā Amsterdamā.
“Konkursam tika saņemti vairāk nekā 25 pētniecības projektu pieteikumi. Starptautiska žūrija, tostarp eksperti no Hello Tomorrow, izvērtējot visus pieteikumus, izvirzīja astoņas “BioPhoT” pētniecības un inovāciju projektu komandas, kas visspēcīgāk apliecina savu tehnoloģiju konkurētspēju globālā mērogā. Dalība šādā pasākumā ir stratēģiski nozīmīga iespēja Latvijas zinātnei un inovācijām sevi pozicionēt globālajā tirgū,” pauž projektu atlases un mentoringa procesa vadītājs Andris Baumanis
Delegācijā iekļauti pārstāvji no vadošajām Latvijas pētniecības institūcijām un universitātēm:
Delegāciju papildina arī 26. janvārī notikušās “BioPhoT” Industrijas dienas uzvarētāji – Sergeja Gaidukova projekts “Izturīga EMI aizsardzība augstas integritātes kiberdrošības risinājumiem” un Kristapa Kļaviņa projekts “Klīniski nozīmīgu biomarķieru noteikšana un uzraudzība izmantojot sviedru analīzes (SwyCard)”. Abi risinājumi tika atzīti par labākajiem savās kategorijās starp 13 prezentētajām inovācijām un ieguva iespēju pievienoties Latvijas delegācijai.
Komandu dalība “Hello Tomorrow Global Summit 2026” ir skaidrs apliecinājums tam, ka Latvijas pētniecība un inovācijas spēj konkurēt starptautiskā līmenī. Tā ir ne tikai iespēja demonstrēt tehnoloģiskos sasniegumus, bet arī stratēģisks solis ceļā uz mērķtiecīgu pētniecības ideju pārtapšanu komerciāli dzīvotspējīgos risinājumos, īpašu uzmanību pievēršot jomām ar augstu pievienoto vērtību – biomedicīnai, medicīnas tehnoloģijām, fotonikai, viedajiem materiāliem un inženierzinātnēm. Dalība pasākumā ļaus dibināt jaunas stratēģiskās partnerības, kā arī atrast investīciju piesaistes un eksporta iespējas. Starptautiska redzamība šādos pasākumos ir būtisks instruments Latvijas inovāciju pārvēršanai globālos panākumos.
“BioPhoT” platforma piedalīsies sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru (RITA), kopā iegūstot īpašu Hello Tomorrow “Visionary Partner” statusu. Tas sniedz iespēju vērienīgāk pozicionēt Latvijas dziļo tehnoloģiju ekosistēmu, tās dalībniekus un mērķus. Stendā plānota daudzpusīga programma, tās galvenais mērķis ir prezentēt Latvijas zinātnes un tehnoloģiju sasniegumus starptautiskai auditorijai, veidot jaunus sadarbības kontaktus un piesaistīt investoru interesi.
Delegācijas komandām būs iespēja piedalīties arī ekskluzīvā Investor Day pasākumā, kur pulcēsies vadošie dziļo tehnoloģiju investori un industrijas līderi. Dalība tajā ir ierobežota un šajā gadījumā nodrošināta “BioPhoT” un Hello Tomorrow partnerības rezultātā. Līdztekus “BioPhoT” komandām Hello Tomorrow Global Summit 2026 pulcēs arī plašāku Latvijas pētniecības delegāciju, t.sk. arī “BioPhoT” platformas partnerorganizāciju pārstāvjus, stiprinot Latvijas inovāciju ekosistēmas starptautisko redzamību.
13. maijā, Deep Tech Atelier nedēļas ietvaros, “BiophoT” aicina izmantot unikālu iespēju – apmeklēt kādu no vadošajām inovāciju pieturvietām Latvijā. No fundamentālas zinātnes līdz agrīnas stadijas dziļo tehnoloģiju risinājumiem, šī diena piedāvā plašu skatījumu uz nākotnes tehnoloģiju attīstību.
Vairāk informācijas zemāk:
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI)
LU CFI ir starptautiski atzīts līderis materiālzinātnē un starpdisciplināros pētījumos, apvienojot pasaules līmeņa kompetenci ar modernu infrastruktūru. Institūts darbojas inovāciju priekšplānā – izstrādājot progresīvus materiālus, veicinot jaunu tehnoloģiju attīstību un piedāvājot pielāgotus risinājumus industrijai.
Ekskursija norisināsies no plkst. 10.00 līdz 12.00 Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, Ķengaraga ielā 8, Rīgā. Dalībai nepieciešama iepriekšēja reģistrācija šeit.
Apmeklētājiem būs iespēja iepazīt:
modernu infrastruktūru, tostarp tīrtelpas un laboratorijas
fotonikas mikročipus un kvantu fotoniku
akumulatoru izpēti un viedos materiālus
mikrofluidikas un “organ-on-chip” tehnoloģijas
Latvijas Universitāte (LU)
Latvijas Universitāte aicina uz pasākumu, kas sniegs iespēju klātienē iepazīt Latvijas dziļo tehnoloģiju ekosistēmu un pētniecības izcilību. Šī pieredze veidota, lai veicinātu jēgpilnas sadarbības starp akadēmisko vidi, industriju un investoriem, vienlaikus izceļot Latvijas Universitātes potenciālu kā stratēģisku partneri dziļo tehnoloģiju inovāciju attīstībā Baltijas reģionā.
Pasākums norisināsies no plkst. 11.00 līdz 13.00 Latvijas Universitātē, Jelgavas ielā, Rīgā. Dalībai nepieciešama iepriekšēja reģistrācija šeit.
Programma ietver:
ekskursiju pa modernākajām laboratorijām (ķīmija, optometrija, fizika, atomfizika)
stratēģisku tikšanos ar tehnoloģiju pārneses ekspertiem
ieskatu inovāciju un akselerācijas programmās
Šī ir iespēja veidot kontaktus un izprast, kā akadēmiskās zināšanas pārtop tirgū pielietojamos risinājumos.
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)
Investori, jaunuzņēmumu dibinātāji un biotehnoloģiju uzņēmumi ir aicināti pievienoties dinamiskā vizītē, kurā tiks apskatīts, kā zinātne un inovācijas veicina reālus risinājumus un biznesa iespējas.
Pasākums norisināsies no plkst. 13:30 līdz 16:45 Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centra telpā “Mushroom”, Ķīpsalas ielā 6A, Rīgā. Dalībai nepieciešama iepriekšēja reģistrācija šeit.
Programma ietver:
tīklošanās ar pētniekiem
RTU prezentāciju un sadarbības iespējas
zinātnieku pētījumu demonstrācijas
laboratoriju apmeklējumi (biomedicīna, nano-inženierija, vides biotehnoloģija, materiālzinātne)
Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI)
Latvijas Organiskās sintēzes institūts ir vadošais zāļu atklāšanas un izstrādes centrs Baltijā – ar 18 radītām un klīniskajā praksē ieviestām zālēm, gadu desmitiem ilgu pieredzi un pilna cikla kompetenci – no molekulu dizaina līdz pirmsklīniskajiem pētījumiem. Tā ir vide, kur modernākā zinātne satiekas ar industriālu domāšanu.
Ekskursija norisināsies no plkst. 16.00 līdz 18.00 Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, Aizkraukles ielā 21, Rīgā. Dalībai nepieciešama iepriekšēja reģistrācija šeit.
Pasākuma laikā jums būs iespēja:
Iepazīt OSI un tā pētniekus neformālā gaisotnē
Apmeklēt OSI modernās laboratorijas:
Strukturālās bioloģijas un zāļu dizaina laboratoriju
Progresīvo organiskās sintēzes tehnoloģiju laboratoriju
Liela mēroga sintēzes laboratoriju
Biotehnoloģiju laboratoriju
Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratoriju
Atvērto durvju diena POLYCLAY-UV laboratorijā
“BioPhot” projekta komanda aicina uz atvērto durvju dienu, kas veltīta POLYCLAY-UV – inovatīvam polifenolu–māla kompozītmateriālam, kas radīts no kafijas un tējas industrijas blakusproduktiem un paredzēts kā ilgtspējīga, daudzfunkcionāla UV aizsardzības sastāvdaļa.
Šī ir agrīnas stadijas inovācija, un pasākums iezīmē vienu no pirmajiem soļiem tās validācijā reālajā vidē. Tā vietā, lai demonstrētu gatavu produktu, tiek atvērts pats izstrādes process – radot telpu ieskatiem, diskusijām un kopradei.
Pasākums norisināsies no plkst. 13.30 līdz 15.30 Latvijas Universitātē, Jelgavas ielā 3, Rīgā. Dalībai nepieciešama iepriekšēja reģistrācija šeit.
Programma:
Deep-tech prezentācija: POLYCLAY-UV no materiālzinātnes līdz pielietojumam
Paneļdiskusija: Zinātne × Ilgtspēja × Industrija
Industrijas skatījums: no kafijas blakusproduktiem līdz augstas pievienotās vērtības materiāliem (sadarbībā ar Rocket Bean Roastery)
Coffee cupping: garša, molekulas un sensorā zinātne
Pirms publiskās daļas notiks arī slēgtas fokusa grupu sesijas (tikai ar ielūgumiem), lai izprastu lietotāju vajadzības un gaidas personīgās kopšanas produktu jomā.
Aptuveni 10–15% pāru Eiropā saskaras ar neauglību, un nozīmīgā daļā gadījumu tā ir saistīta ar vīriešu reproduktīvās veselības traucējumiem. Šajā kontekstā Rīgas Stradiņa universitāte pētnieki “BioPhoT” platformas ietvaros izstrādā jaunu diagnostikas risinājumu “SPERMFREE”, kas piedāvā precīzāku pieeju smagas vīriešu neauglības izvērtēšanā.
RSU pētnieku komanda “BioPhoT” programmas ietvaros izstrādā diagnostikas metodi “SPERMFREE”, kas piedāvā neinvazīvu pieeju smagas vīriešu neauglības izvērtēšanā. Tā balstās uz ārpusšūnu DNS analīzi ejakulātā un ļauj jau pirms iespējamās ķirurģiskās iejaukšanās noteikt, vai organismā notiek spermatozoīdu veidošanās. Šāda pieeja sniedz ārstiem iespēju pieņemt precīzākus un datos balstītus lēmumus par turpmāko ārstēšanas taktiku.
Latvijas Televīzijas “Rīta panorāma” sižetā uzsvērts, ka šobrīd pieejamās diagnostikas metodes ne vienmēr ļauj prognozēt invazīvo procedūru iznākumu, kas pacientiem var nozīmēt gan fiziski, gan emocionāli smagu pieredzi. Jaunais risinājums potenciāli var samazināt nevajadzīgu operāciju skaitu, vienlaikus padarot diagnostikas procesu ātrāku un pacientiem draudzīgāku.
Šis projekts ir piemērs tam, kā Latvijā attīstītā pētniecība nonāk tuvāk praktiskai pielietošanai veselības aprūpē, radot risinājumus ar skaidru ietekmi uz pacientu dzīves kvalitāti un veselības sistēmas efektivitāti.
Jaunākajā Radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā” aktualizēts jautājums, kas bieži paliek ārpus plašākas uzmanības – kā zinātniskās idejas no laboratorijām nonāk līdz reāliem produktiem un sabiedrībai. Par šo procesu stāstīja “BioPhoT” inovāciju speciālists un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta inovāciju un tehnoloģiju komercializācijas eksperts Jānis Latvels, skaidrojot inovāciju nozīmi mūsdienu attīstībā.
Sarunā uzsvērts, ka ar zinātniskiem atklājumiem vien nepietiek – to patiesā vērtība atklājas tikai tad, kad tie tiek pārvērsti praktiskos risinājumos. Tieši to nodrošina inovāciju un tehnoloģiju komercializācija, kuras mērķis ir palīdzēt pētījumiem nonākt līdz industrijai, uzņēmumiem un gala lietotājiem. Tas prasa ne tikai tehnoloģiju attīstību, bet arī spēju izprast tirgus vajadzības, veidot sadarbību un attīstīt ilgtspējīgus biznesa modeļus.
Īpaši nozīmīga ir inovāciju ekosistēma – vide, kurā dažādas institūcijas un organizācijas sadarbojas, dalās zināšanās un kopīgi virza inovācijas uz priekšu. Latvijā šī vide, īpaši pateicoties arī platformas “BioPhoT” iniciatīvai, strauji attīstās un arvien vairāk zinātnieku izvēlas savas idejas attīstīt uzņēmējdarbībā. Tas veicina jaunuzņēmumu rašanos un rada augstas pievienotās vērtības produktus ar potenciālu konkurēt starptautiskā līmenī.
24. martā Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centrā norisinājās starptautiska investoru tikšanās, kuras mērķis bija iepazīstināt ārvalstu investorus ar Latvijas zinātņietilpīgo inovāciju ekosistēmu, īpaši akcentējot “BioPhoT” platformas ieguldījumu inovāciju attīstībā un komercializācijā.
Pasākuma centrā bija sadarbības veicināšana starp zinātni, uzņēmējdarbību un investoriem. Tikšanās laikā tika prezentēti risinājumi, kas attīstīti “BioPhoT” un UniLab Elevate pirmsakselerācijas programmās. Tie demonstrēja Latvijas pētniecības potenciālu un spēju radīt starptautiski konkurētspējīgas tehnoloģijas.
“BioPhoT” izceļas kā nozīmīga platforma, kas atbalsta pētniecības ideju attīstību līdz praktiski pielietojamiem risinājumiem, vienlaikus stiprinot pētnieku un industrijas sadarbību. Svarīga loma tika piešķirta arī sadarbībai ar partneriem, tostarp LatBAN, kas paplašina iespējas agrīna finansējuma piesaistei un veicina jaunuzņēmumu izaugsmi starptautiskā vidē.
Savus risinājumus prezentēja vairāki “BioPhoT” platformas pētnieki:
Mārcis Eimanis – Daudzfunkcionāls drons ar dubulthelicoidālo piedziņu
Prezentētās tehnoloģijas demonstrē ievērojamu potenciālu attīstīties par zinātņietilpīgiem jaunuzņēmumiem. Daļa risinājumu jau tuvojas praktiskam pielietojumam, tostarp aizsardzības jomā, apliecinot veiksmīgu pāreju no pētniecības uz tirgu.
Vebinārā par programmatūras un mākslīgā intelekta (AI/ML) regulējumu medicīnas tehnoloģijās dalībnieki tika iepazināti ar MDR, IVDR un ES Mākslīgā intelekta akta prasībām, kas digitālās veselības risinājumu izstrādātājiem kļūst arvien detalizētākas. Īpaša uzmanība tika pievērsta agrīnai izpratnei par kvalifikāciju, klasifikāciju un atbilstību CE marķējuma sagatavošanā.
Vebināru vadīja Stefans Boleiningers (Stefan Bolleininger), Consultys Medical vadītājs un vecākais regulatīvo jautājumu konsultants, kurš specializējas agrīnas stadijas inovāciju projektu atbalstā.
Vebinārā tika apskatītas šādas tēmas:
Programmatūras kvalifikācija kā medicīniskā ierīce vai IVD saskaņā ar MDR/IVDR
Programmatūras un IVD programmatūras klasifikācija un tās ietekme uz regulatīvajām prasībām
Atbilstības novērtēšana, tostarp tehniskā dokumentācija, kiberdrošība un klīniskie/veiktspējas pierādījumi
Standarti, kas piemērojami programmatūrai un AI, tostarp IEC 62304, ISO 14971 un IEC 82304-1
Mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās sistēmu prasības: datu pārvaldība, caurskatāmība un validācija
ES Mākslīgā intelekta akta un MDR/IVDR mijiedarbība un dubultās atbilstības nozīme praksē
LU CFI aicina uz Zinātnieku brokastīm, kas veltītas tēmai “Vērtības piedāvājums un biznesa modelis projektu pieteikumos un īstenošanā”. Pasākumā tiks aplūkoti būtiski aspekti, kas palīdz pētniecības rezultātus pārvērst praktiski pielietojamos un tirgū pieprasītos risinājumos.
Semināru vadīs Aldis Greitāns, daloties ar pieredzi un praktiskiem piemēriem no inovāciju vadības un uzņēmējdarbības vides.
Datums: 2026. gada 30. aprīlis Laiks: plkst. 10.00 Vieta: Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Ķengaraga iela 8, Rīga (4. stāva tikšanās telpa) un attālināti Microsoft Teams Lai piedalītos, lūgums iepriekš reģistrēties: https://luma.com/eq2jgknm
Tēmas
Zinātne vs. tirgus paradokss – kāpēc izcils atklājums ne vienmēr kļūst par veiksmīgu biznesu
Problēmas apziņas skala – klientu segmentēšana pēc vajadzību apzināšanās
Vērtības piedāvājuma kvantificēšana – tehnisko parametru pārvēršana izmērāmos ieguvumos
“Nāves ielejas” komunikācija – sadarbības veidošana starp zinātniekiem un investoriem
Par lektoru
Aldis Greitāns ir vadītājs un pasniedzējs ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi finanšu tehnoloģiju, digitālo pakalpojumu un telekomunikāciju jomā. Viņš ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs padomes priekšsēdētājs un docents Rīgas Tehniskā universitāte Rīgas Biznesa skolā.
Papildinformācija
Pasākuma laikā tiks nodrošināta kafija un uzkodas. Dalība iespējama gan klātienē, gan attālināti.
1. aprīlī Rīgas Stradiņa universitātē norisinājās praktisks seminārs “Zinātnieku brokastis: no laboratorijas līdz vērtībai”, kura mērķis bija stiprināt BioPhoT komandu un pētnieku spēju pārvērst savus zinātniskos rezultātus skaidrā, strukturētā un pārliecinošā vērtības piedāvājumā. Pasākums pulcēja dažādu jomu zinātniekus un interesentus, kuri kopā ar pieredzējušu mentoru Voldemāru Brēdiķi padziļināti analizēja, kā definēt sava pētījuma nozīmi ārpus akadēmiskās vides, uzrunājot finansētājus, sadarbības partnerus un gala lietotājus.
Semināra centrā bija fundamentāla atšķirība starp zinātnes un inovāciju perspektīvu. Ja akadēmiskajā vidē vērtība tradicionāli tiek mērīta publikācijās, citējamībā un metodoloģiskajā precizitātē, tad inovāciju ekosistēmā izšķiroši ir tas, kādu problēmu konkrētais risinājums atrisina, kam tas ir nepieciešams un kāda ir tā praktiskā ietekme. Semināra laikā mentors skaidroja, kā veiksmīgi veikt pāreju no “ko es pētu?” uz “kāpēc kādam tas rūp?” domāšanu.
Dalībnieki iepazinās ar vērtības piedāvājuma veidošanas principiem, īpašu uzmanību pievēršot spējai nošķirt tehnoloģijas funkcionalitāti no lietotāja ieguvumiem un reālajām “sāpēm”, kuras risinājums novērš. Tika uzsvērta arī problēmas definēšanas nozīme, analizējot problēmu biežumu, nopietnību un nepietiekamu risinājumu esamību, kā arī spēju pamatot problēmas mērogu ar konkrētiem datiem un piemēriem.
Praktiskajā darbnīcas daļā dalībnieki strādāja pie savu projektu vērtības formulēšanas un īsa idejas izklāsta jeb tā sauktā elevator pitch izstrādes. Šajā procesā īpaša uzmanība tika pievērsta dažādām mērķauditorijām – lietotājiem, lēmumu pieņēmējiem un maksātājiem –, uzsverot, ka katrai no šīm grupām nepieciešams atšķirīgs vēstījums.
Ņemot vērā, ka pasākums norisinājās Ēnu dienā, seminārā aktīvi piedalījās arī skolēni – ēnas, kas bija ieradušies līdzi nozares speciālistiem. Viņi ne tikai vēroja procesu, bet arī iesaistījās diskusijās, piedalījās vērtību ģenerēšanā un prezentēja savas idejas, demonstrējot augstu interesi un izpratni par inovāciju veidošanas principiem.
Seminārs kalpoja kā nozīmīgs sagatavošanās posms turpmākajiem pētniecības un inovāciju attīstības soļiem, īpaši domājot par gaidāmo BioPhoT pētniecības un inovāciju projektu konkursa uzsaukumu, kur liela nozīme ir skaidri definētai sociālekonomiskajai ietekmei un pamatotam vērtības piedāvājumam.
Aicinām “BioPhoT” pētniecības projektus pieteikties Deep Tech Atelier 2026 Startup konkursam un Demo zonai!
Deep Tech Atelier 2026 notiks no 14. līdz 15. maijam, Fantadromā, Rīgā. Tas ir viens no vadošajiem dziļo tehnoloģiju notikumiem Eiropā, kas pulcē vairāk nekā 2 000 Startup dibinātājus, investorus, uzņēmumus un ekosistēmas līderus, fokusējoties uz revolucionārām tehnoloģijām.
Startup konkurss – prezentējiet savu risinājumu
Startup konkurss sniedz iespēju prezentēt savu risinājumu starptautiskai žūrijai 3 minūšu pitch prezentācijas formātā, kam seko 2 minūšu jautājumu un atbilžu sesija.
Atlasītie projekti iegūs iespēju:
Prezentēt savu risinājumu vadošiem Eiropas dziļo tehnoloģiju investoriem
Iegūt redzamību Eiropas un Ziemeļvalstu dziļo tehnoloģiju ekosistēmā
Veidot kontaktus ar potenciālajiem industrijas partneriem
Demonstrēt savu tehnoloģiju vairāk kā 2 000+ konferences dalībniekiem
Piekļūt atlasītam prēmiju fondam, kas apvieno finanšu un praktisko atbalstu
Piedalīties bootcamp sesijās, lai pilnveidotu savu pitch prezentāciju
Pieteikšanās termiņš: 6. aprīlis 2026, plkst. 18.00 Piesakieties šeit
Demo zona – demonstrējiet savu prototipu
Pētniecības projekti ar fizisku prototipu vai demonstrējamu produktu tiek aicināti piedalīties arī Demo zonā, īpašā “BioPhoT” stendā.
Vietu skaits ir ierobežots (16 PIP demo vietas), un lielāka pieteikumu skaita gadījumā, organizatori patur tiesības veikt atlasi pēc iesniegšanas datuma.
Demo zona sniedz iespēju:
Iegūt redzamību investoru, uzņēmumu un līdzvērtīgu komandu vidū
Saņemt tiešu atsauksmi par tehnoloģiju
Identificēt potenciālas pilotprojektu sadarbības iespējas
Pieteikšanās termiņš: 6. aprīlis 2026, plkst. 18.00 Piesakieties šeit
Nepalaidiet garām iespēju prezentēt un demonstrēt savu pētniecības projektu vienā no Eiropas vadošajiem dziļo tehnoloģiju notikumiem!
No zinātniskas idejas līdz gatavam produktam – tas ir ceļš, ko šobrīd “BioPhoT” platformā mēro vairākas Latvijas zinātnieku komandas. Par otro konkursa uzsaukumu un projektiem – LTV sižets.
Viens no tuvāk apskatītajiem Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētnieku no projektiem ļauj ātri un precīzi noteikt asinsrites problēmas, savukārt citā laboratorijā top materiāli, kas palīdzēs labāk saskatīt ceļazīmes tumsā. Ar “BioPhoT” atbalstu šīs inovācijas tiek attīstītas, pilnveidotas un tiek piesaistīti arī biznesa eksperti, lai nākotnē tās nonāktu līdz reālam produktam un tiktu ieviestas ikdienas lietošanā.
Lai nodrošinātu vienotu izpratni par tehnoloģiju pārneses galvenajiem posmiem, terminoloģiju un sadarbības mehānismiem, stiprinot institucionālās kompetences šajā jomā, tehnoloģiju pārneses un intelektuālā īpašuma eksperti, zinātnieki un citi interesenti aicināti piedalīties vebināru ciklā “Tehnoloģiju pārneses pamati: No idejas līdz inovācijai”.
Aicinām 23. aprīlī plkst. 10.00 pētniekus un citus interesentus uz tiešsaistes semināru par sadarbību ar uzņēmumiem un ideju validāciju tirgū — dalīsimies ar pieredzi, piemēriem un praktiskiem ieteikumiem.
Mg. chem., Mg. sc. nutr. Līga Žūka, Latvijas Universitātes Inovāciju un akselerācijas centra vadošā inovāciju eksperte, iepazīstinās ar efektīvākajiem sadarbības modeļiem starp universitātēm, zinātniskajiem institūtiem un uzņēmumiem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta dažādu valstu pieredzei, analizējot, kā akadēmijas un industrijas sadarbība tiek organizēta dažādās inovāciju ekosistēmās. Tiks aplūkots arī Šveices akadēmijas–industrijas sadarbības modelis, kur universitātes, uzņēmumi un publiskais sektors veido ciešu inovāciju partnerību.
Tāpat detalizētāk analizēsim sadarbības ar industriju barjeras un iespējas, aplūkojot tās no dažādu iesaistīto pušu — pētnieku, uzņēmumu un investoru — perspektīvas.
Mg.Sc.ing, MBA Egils Bēriņš, Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) inovatīvo risinājumu komercializācijas eksperts, iepazīstinās ar Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) pieredzi, pārvēršot pētījuma rezultātus komerciālā vērtībā un stiprinot partnerību ar uzņēmumiem.
Kāds ir Latvijas dzīvības zinātņu ekosistēmas pašreizējais stāvoklis – un kā tas izskatās no starptautiska skatpunkta?
Aicinām uz neformālu tīklošanās vakaru kopā ar Marco Rüedi, lai turpinātu diskusiju par dzīvības zinātņu ekosistēmu Latvijā, gūtu svaigas atziņas par tās stiprajām pusēm un attīstības iespējām, kā arī piedalītos atklātā sarunā ar citiem pētniekiem, jaunuzņēmumu pārstāvjiem un nozares profesionāļiem.
Pēc vairākām dienām, strādājot kopā ar vietējām pētniecības komandām, Šveices dzīvības zinātņu eksperts Marco Rüedi dalīsies ar svaigu, neatkarīgu skatījumu uz mūsu ekosistēmu – kas jau strādā labi, kur vēl ir izaicinājumi un kur slēpjas attīstības iespējas.
Šis nav formāls konferences pasākums, bet gan neformāls tīklošanās vakars sarunām un ideju apmaiņai. Tas pulcēs pētniekus, jaunuzņēmumu pārstāvjus un citus nozares dalībniekus, lai kopīgi paskatītos uz ierastajām lietām no cita skatu punkta, uzdotu neērtus, bet svarīgus jautājumus un veidotu jaunas sadarbības.
Tā ir arī iespēja iegūt ārēju skatījumu, kas var palīdzēt skaidrāk saprast savu projekta virzienu, ieraudzīt jaunas sadarbības iespējas un labāk pozicionēt sevi dzīvības zinātņu ekosistēmā.
Pasākuma laikā būs iespēja neformālā gaisotnē turpināt sarunas ar Marco Rüedi, pārrunāt attīstības nākamos soļus un iezīmēt potenciālās sadarbības iespējas.
Vebinārā par Eiropas Savienības regulējumu medicīniskajām ierīcēm un in vitro diagnostikudalībnieki tika iepazīstināti ar būtiskajām izmaiņām MDR un IVDR ietvaros.
Ņemot vērā, ka pēdējos gados regulatīvās prasības ir būtiski mainījušās, īpaša uzmanība tika pievērsta agrīnas izpratnes nozīmei inovāciju projektiem, kas no pētniecības vides virzās uz tirgu.
Vebināru vadīja Stefan Bolleininger, Consultys Medical vadītājs un vecākais regulatīvo jautājumu konsultants, kurš specializējas agrīnas stadijas inovāciju projektu atbalstā un palīdz orientēties ES regulatīvajā vidē, sagatavojot produktus CE marķējumam.
Vebināra laikā tika aplūkotas šādas tēmas:
ES regulatīvās sistēmas darbība MDR un IVDR ietvaros, paziņoto institūciju loma un CE marķējuma prasības
Medicīnisko ierīču un IVD klasifikācija un tās nozīme regulatīvā ceļa izvēlē
Atbilstības novērtēšanas procedūras un nepieciešamā dokumentācija
Harmonizēti standarti, kopīgās specifikācijas un vadlīnijas
Regulatīvās plānošanas integrēšana agrīnā izstrādes posmā
Kā pārvērst pētījumu skaidrā un pārliecinošā piedāvājumā? Ne visas idejas ir vienlīdz spēcīgas – uzvar tās, kuras spēj pārliecināt. Zinātnes pasaulē izcilība mērāma publikācijās, bet inovāciju pasaulē – vērtībā, ko tā sniedz lietotājam, investoram vai sabiedrībai.
Aicinām uz praktisku semināru, kurā kopā ar pieredzējušiem mentoriem Voldemāru Brēdiķi un Jāni Zaltānu mācīsimies formulēt pētījuma būtību tā, lai tā būtu saprotama ne tikai nozares ekspertiem, bet arī finansētājiem un sadarbības partneriem.
Seminārs ir stratēģisks sagatavošanās posms diviem būtiskiem notikumiem:
BioPhoT uzsaukumam (plānots 2026. gada augustā);
FLPP projektu pieteikumiem (tiks izsludināti tuvākā mēneša laikā), kur sociālekonomiskā ietekme un vērtības definēšana ir kritiski punkti.
Semināra programma
9.00–9.30
“Kāpēc kādam tas rūp?” (teorētiskais ietvars) – Vērtības piedāvājuma anatomija: kā atšķirt tehnoloģijas funkcijas no klienta ieguvumiem – Problēmas definēšana: kā identificēt “sāpīgo punktu”, ko risina jūsu pētījums – Mērķa lietotājs: kam jūsu atklājums ir vajadzīgs
9.30–9.40
Q&A Mentoru atbildes uz dalībnieku jautājumiem par komercializācijas pirmajiem soļiem
9.40–10.40
Vērtības fiksēšana (praktiskā darbnīca) – Savu projektu vērtības definēšana – Īsa idejas izklāsta (Elevator pitch) sagatavošana
10.40–11.00
Ideju prezentācija (Pitch) un atgriezeniskā saite Brīvprātīgo prezentācijas un mentoru tiešs, konstruktīvs vērtējums no investora un uzņēmēja perspektīvas
Pasākums notiks latviešu valodā.
Tā kā 1. aprīlis būs Ēnu diena, īpaši aicinām ņemt līdzi savas ēnas, lai iepazīstinātu tās ar zinātnes vidi un zinātnes projektu attīstību.
No laboratorijas līdz tirgum – nedēļa, kas var būt pagrieziena punkts jūsu projektam.
Praktiska un intensīva programma Latvijas dzīvības zinātņu komandām, kuras vēlas spert nākamo soli – no pētījuma līdz reālam, finansējamam risinājumam. Programmu vada viens no pieredzējušākajiem Šveices Life Science jaunuzņēmumu mentoriem.
Jums jau ir uzsākta pētniecība. Jums ir dati un rezultāti. Bet vai ir skaidrs, kā tos pārvērst projektā, kas interesē investorus vai finansētājus? Tieši šajā posmā daudzas pētnieku komandas apstājas. Šī programma ir veidota, lai palīdzētu šo plaisu pārvarēt.
Jūs strādāsiet ciešā sadarbībā ar Marco Rüedi– ārstu, uzņēmēju un biznesa kouču – praktiskā, diskusijās balstītā formātā. Nebūs lekciju un teorijas pārbagātības. Tā vietā būs darbs ar jūsu pašu projektu un konkrēta, godīga atgriezeniskā saite.
Līdz 7. aprīlim aicinām pieteikties dalībai programmā, kas norisināsies no 13. līdz 17. aprīlim – katra komanda piedalās vienā tematiskajā dienā atbilstoši sava projekta virzienam. Vietu skaits ir ierobežots, un komandas tiks atlasītas konkursa kārtībā. Pieteikšanās: https://luma.com/5n88bue8
Ko jūs iegūsiet:
Skaidrību par to, kur šobrīd esat Kopā identificēsiet, kas vēl trūkst, lai jūsu risinājums būtu gatavs klīniskai vai tirgus attīstībai
Konkrētu attīstības ceļu Izveidosiet saprotamu un pamatotu plānu – no esošajiem datiem līdz ienākšanai tirgū (pirmsklīniskā, regulatīvā un klīniskā attīstība)
Izpratni par finansējuma piesaisti Sapratīsiet, ko patiesībā vēlas redzēt investori un finansējuma programmas, lai pieņemtu lēmumu
Mācīšanos no citiem Strādāsiet kopā ar citām komandām, dalīsieties pieredzē un iegūsiet skatījumu no malas
Programma:
1. diena (13.04.) – Atbalsta tehnoloģijas (piemēram, lab-on-chip, materiāli, sensori, MI un datu risinājumi) Rīgas Tehniskā universitāte
2. diena (14.04.) – Biotehnoloģija un farmācija (ieskaitot sintētiskās molekulas un nutraceitiskos produktus) Latvijas Organiskās sintēzes institūts
3. diena (16.04.) – Diagnostika (biomarķieri, in vitro diagnostika, skrīninga un molekulārās diagnostikas risinājumi) Rīgas Stradiņa universitāte
Šī būs Marco pirmā reize strādājot ar Latvijas komandām, un viņš piedāvās pieeju, ko vairāk nekā 10 gadus attīstījis Šveices biotehnoloģiju un medicīnas tehnoloģiju vidē. Jūs saņemsiet tiešu, konstruktīvu atgriezenisko saiti un aiziesiet ar skaidru rīcības plānu nākamajiem četriem mēnešiem.
Augustā paredzēta atkārtota tikšanās Rīgā, lai pārrunātu jūsu progresu.
Par mentoru:
Marco Rüedi, MD, eMBA
Ārsts, uzņēmējs un Life Science biznesa koučs (Innosuisse), Startup-Doc dibinātājs
Vairāk nekā 30 gadu pieredze medicīnas, zinātnes un biznesa krustpunktā. Pēdējos 10 gadus viņš strādā ar jaunuzņēmumiem Šveicē – palīdzot pētniekiem pārvērst idejas par attīstāmiem un investējamiem projektiem.
Viņa pieeja apvieno klīnisko precizitāti ar praktisku skatījumu uz uzņēmējdarbību.
No idejas laboratorijā līdz spin-off, jaunuzņēmumam un uzņēmumam.
Startin.LV, EIT Community Latvia un Iron Wolf Capital aicina zinātņietilpīgu tehnoloģiju entuziastus, pētniekus un investorus uz “DeepTech Breakfast”, kas notiks 26. martā Startup House Riga. Šis ir oficiāls TechChill blakus pasākums, taču dalībai TechChill biļete nav nepieciešama.
Pasākums pulcēs deeptech nozares investorus un interesentus, un ir lieliska iespēja tīkloties neformālā gaisotnē, uzzināt jaunākās tendences un dibināt kontaktus pirms konferences kņadas.
Īpaša iespēja BioPhoT komandām: Mērķētas sarunas ar investoriem
Pasākuma ietvaros BioPhoT projektu komandām tiks organizēts mērķēts matchmaking ar deeptech investoriem. Dalība šādās sarunās, neatkarīgi no projekta gatavības stadijas, ir vērtīga, lai savlaicīgi saprastu, ko investori sagaida no komandas, tehnoloģijas un tās attīstības plāniem.
Pasākuma programma (26. marts):
08:30 – 09:00 | Ierašanās, kafija un neformāla tīklošanās
09:00 – 09:20 | Iron Wolf Capital “Baltic Deep Tech Report 2026” prezentācija
09:20 – 09:30 | FINEST SCALEUP galvenās atziņas deeptech komandām
09:30 – 09:40 | Riska kapitāla perspektīva – kā agrīnas stadijas komandām domāt par investīciju piesaisti
09:40 – 09:50 | EIT Community Latvia jaunumi
09:50 – 10:00 | Kopienas paziņojumi (Open Mic)
10:05 – 10:30 | Organizēta tīklošanās un matchmaking
2. Piesakies investoru sarunām: BioPhoT komandas, kas vēlas piedalīties matchmaking sesijā, aicinām līdz 23. martam rakstīt uz biophot@rtu.lv. Mēs apzināsim investorus un atlasīsim 1–2 investorus katrai komandai, kam aktuāla tieši par jūsu pārstāvētā industrija.
📍 Norises vieta: Startup House Riga (Lastādijas iela 12-k-3, Rīga). Piezīme: Pasākumā tiks fotografēts, un materiāli var tikt izmantoti sociālajos tīklos
Latvija arvien pārliecinošāk iezīmē savu vietu globālajā zinātnē balstīto inovāciju vidē. Starptautiskās dziļo tehnoloģiju platformas Hello Tomorrow publicētajā 2026. gada Global Deep Tech Pioneers Radar ziņojumā Latvija ierindota 7. vietā pasaulē pēc dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumu skaita uz vienu iedzīvotāju. Šis rezultāts apliecina Latvijas pētniecības un inovāciju ekosistēmas spēju radīt tehnoloģijas ar globālu potenciālu un vienlaikus uzsver tādu platformu kā “BioPhoT” nozīmi šīs ekosistēmas attīstībā.
Kopējā ekosistēmu reitingā Latvija ieņem 31. vietu starp 100 valstīm, bet, rēķinot rādītāju uz vienu iedzīvotāju, Latvija ierindojas 7. vietā pasaulē, kļūstot par vienu no pasaules līderiem dziļo tehnoloģiju inovāciju jomā. Global Deep Tech Pioneers Radar ir veidots, balstoties vairāk nekā desmit gadu laikā uzkrātajos Hello Tomorrow Challenge datos, kuros apkopota informācija par desmitiem tūkstošu agrīnās stadijas dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumu no visas pasaules. Šie projekti tiek izvērtēti starptautiskā atlases procesā, kurā piedalās neatkarīga žūrija – nozares eksperti, investori un inovāciju līderi.
“BioPhoT” veicina pētniecības ideju pārtapšanu tehnoloģijās ar komerciālu potenciālu, sniedzot atbalstu pētnieku komandām agrīnajos inovāciju attīstības posmos. Platforma fokusējas uz dziļo tehnoloģiju jomām, kurās Latvijai ir augsts izaugsmes potenciāls, tostarp biomedicīnā, medicīnas tehnoloģijās, fotonikā, viedajos materiālos, elektronikā un citās inženierzinātņu nozarēs.
Šie starptautiskie novērtējumi rāda, ka Latvijā radītie pētniecībā balstītie projekti patiešām spēj sacensties pasaules līmenī. Dziļo tehnoloģiju inovācijas bieži dzimst laboratorijās un pētnieku komandās, un tikai pēc laika tās kļūst redzamas komerciālajā vidē vai industrijā. Tāpēc starptautiski novērtējumi, kas izceļ šādus agrīnos tehnoloģiju attīstības signālus, palīdz pamanīt valstis un ekosistēmas, kurās top nākamās paaudzes inovācijas.
Lai stiprinātu Latvijas dziļo tehnoloģiju inovāciju starptautisko redzamību un veicinātu sadarbību ar investoriem un industriju, “BioPhoT” sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) šogad piedalīsies Hello Tomorrow Global Summit. Šis ir viens no nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju pasākumiem pasaulē, kas pulcē jaunuzņēmumus, pētniekus, investorus un tehnoloģiju uzņēmumus no dažādām pasaules valstīm. Katru gadu pasākums piesaista vairāk nekā 3000 dalībnieku, radot vidi jaunu tehnoloģiju attīstībai, partnerību veidošanai un investīciju piesaistei.
“BioPhoT” dalība konferencē notiek arī plašākas starptautiskās sadarbības ietvaros. Lai veicinātu Latvijas pētnieku un jaunuzņēmumu iesaisti globālajos inovāciju tīklos, 2026. gada 26. janvārī “BioPhoT” Industrijas dienas laikā tika parakstīts stratēģisks sadarbības memorands ar Hello Tomorrow, kas paredz ciešāku sadarbību ar vienu no pasaules vadošajām dziļo tehnoloģiju inovāciju platformām.
“BioPhoT” aicina platformas pētniecības projektu komandas pieteikties dalībai Hello Tomorrow Global Summit 2026, kas 11.–12. jūnijā norisināsies Amsterdamā, Nīderlandē. Konkursa kārtībā tiks atlasītas astoņas “BioPhoT” pētnieku komandas, kurām būs iespēja pārstāvēt Latviju pasākumā un prezentēt savas tehnoloģijas starptautiskai auditorijai.
Atlasītās komandas iegūs iespēju:
piedalīties Hello Tomorrow Global Summit 2026 Amsterdamā
saņemt segto ceļa un naktsmītņu finansējumu vienam komandas pārstāvim
prezentēt savu tehnoloģiju BioPhoT stendā starptautiskajā izstāžu zonā
veidot tiešus kontaktus ar investoriem un industrijas partneriem
Papildu tam komandas, kuras apstiprinās Hello Tomorrow eksperti, iegūs iespēju piedalīties arī Investor Day10. jūnijā – ekskluzīvā pasākumā, kurā tiekas vadošie dziļo tehnoloģiju investori un tehnoloģiju līderi.
Pieteikšanās dalībai atvērta līdz 2026. gada 20. martam, aizpildot pieteikuma formu un pievienojot projekta prezentāciju (pitch deck): https://forms.gle/44B8LdvcnBhMvSib7
Pirms pieteikuma iesniegšanas komandām ieteicams sazināties ar savu projekta mentoru, lai pārrunātu dalības lietderību un komandas gatavību starptautiskam pasākumam.
Dalība Hello Tomorrow Global Summit ļaus prezentēt Latvijas zinātnē balstītās inovācijas starptautiskai auditorijai, vienlaikus stiprinot Latvijas dziļo tehnoloģiju ekosistēmas redzamību un veidojot jaunus kontaktus ar potenciālajiem partneriem, investoriem un industrijas pārstāvjiem.
Viņš nesen saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Artūra Balklava balvu zinātnes popularizēšanā. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) aicināja R. Rusku uz sarunu – par zinātnieka ceļu fizikā, viņa pētījumiem par gaismu izstarojošām nanodaļiņām un to pielietojumu medicīnā un lauksaimniecībā, kā arī par zinātnes komunikāciju, uzņēmējdarbību un sadarbības nozīmi zinātnē.
“BioPhoT” sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) aicina platformas PIP pētnieku komandas pieteikties dalībai vienā no pasaules nozīmīgākajiem deep-tech notikumiem – Hello Tomorrow Global Summit 2026, kas 11.–12. jūnijā norisināsies Amsterdamā, Nīderlandē.
Pieteikšanās līdz 2026. gada 20. martam, aizpildot pieteikuma formu un pievienojot projekta prezentāciju (pitch deck):https://forms.gle/44B8LdvcnBhMvSib7
Konkursa kārtībā tiks atlasītas astoņas “BioPhoT” pētnieku komandas, kurām būs iespēja pārstāvēt Latviju pasākumā un prezentēt savu tehnoloģiju starptautiskai auditorijai.
Komandas iegūs iespēju:
piedalīties Hello Tomorrow Global Summit 2026 Amsterdamā;
saņemt segto ceļa un naktsmītņu finansējumu vienam komandas pārstāvim;
prezentēt savu tehnoloģiju “BioPhoT” stendā starptautiskajā izstāžu zonā;
veidot tiešus kontaktus ar investoriem un industrijas partneriem.
Papildu tam komandas, kuras apstiprinās “Hello Tomorrow” eksperti, iegūs iespēju piedalīties arī Investor Day (10. jūnijā) – ekskluzīvā investoru pasākumā, kurā tiekas vadošie deep-tech investori un tehnoloģiju līderi.
“Hello Tomorrow” ir globāls inovāciju tīkls, kas vairāk nekā desmit gadu laikā kļuvis par vienu no ietekmīgākajiem deep-tech ekosistēmas atbalstītājiem pasaulē. Katru gadu “Hello Tomorrow Global Summit” pulcē vairāk nekā 3000 industrijas ekspertu, investoru un tehnoloģiju uzņēmumu no visas pasaules, radot unikālu vidi jaunu deep-tech risinājumu attīstībai, partnerību veidošanai un investīciju piesaistei.
Lai veicinātu Latvijas pētnieku un jaunuzņēmumu iesaisti starptautiskajos inovāciju tīklos, 26. janvārī “BioPhoT” Industrijas dienā tika parakstīts stratēģisks sadarbības memorands ar Hello Tomorrow, kas nodrošina ciešāku sadarbību ar globālo inovāciju ekosistēmu.
Pirms pieteikuma iesniegšanas komandām ieteicams sazināties ar savu projekta mentoru, lai pārrunātu dalības lietderību un komandas gatavību starptautiskam pasākumam.
Papildu informāciju par dalību iespējams saņemt pie projekta mentoriem vai sazinoties ar “BioPhoT” platformas koordinatoru Aigaru Lazdiņu (e-pasts: Aigars.Lazdins@osi.lv; tālrunis: +371 26401099).
Sadarbojoties Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārstiem, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem, “BioPhoT” projektā U-TEST tiek izstrādāta jauna metode asinssaindēšanās noteikšanai. Tā ļauj noteikt sepsi jaundzimušajiem, izmantojot urīnu, nevis sāpīgās asins analīzes. Ja viss izdosies, jaunā iekārta noteikti varētu būt pieprasīta ne vien Bērnu slimnīcā Latvijā, bet slimnīcās visā pasaulē.
Februāra izskaņā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) konkursa laureātu apbalvošanas ceremonijā par nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē 2025. gadā LZA prezidenta atzinības rakstu saņēma Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētniecības un inovāciju projekts LiqBio-BC, kurā tiek izstrādāts urīnpūšļa vēža agrīnas atklāšanas tests, izmantojot neinvazīvus biomarķierus un mašīnmācīšanās metodes. Atzinība piešķirta par nozīmīgu ieguldījumu onkoloģijas diagnostikas attīstībā, radot inovatīvu pieeju urīnpūšļa vēža agrīnai atklāšanai.
Urīnpūšļa vēzis ir viens no biežāk sastopamajiem uroloģiskajiem audzējiem, un tā diagnostikā joprojām plaši tiek izmantotas invazīvas metodes. Projekta mērķis ir piedāvāt alternatīvu – augstas jutības un specifiskuma testu, kas ļautu agrīni atklāt slimību, uzlabot pacientu dzīves kvalitāti un optimizēt veselības aprūpes resursu izmantošanu. LiqBio-BC komanda izstrādāta jaunu, pacientam draudzīgu un klīniski efektīvu diagnostikas metodi, kuras pamatā ir neinvazīvu biomarķieru noteikšana urīnā, izmantojot molekulārās bioloģijas un bioinformātikas pieejas, kā arī mašīnmācīšanās algoritmus datu analīzei un diagnostiskās precizitātes paaugstināšanai.
“Pētniecība urīnpūšļa vēža diagnostikā RSU tika aizsākta jau 2020. gadā. Kopš tā laika šī tēma mērķtiecīgi attīstīta dažādu nacionālu pētījumu programmu ietvaros, savukārt pašlaik darbs turpinās “BioPhoT”platformā, kur apvienojam molekulārās bioloģijas, klīniskās medicīnas un datu analītikas kompetences. Šo gadu laikā esam ne tikai attīstījuši inovatīvu diagnostikas pieeju, bet arī audzinājuši jaunu zinātnieku paaudzi, kas ar savu enerģiju un zināšanām turpina stiprināt šo pētniecības virzienu Latvijā,” uzsver projekta LiqBio-BC vadītāja prof. Zanda Daneberga.
RSU pētnieku izstrādātais risinājums ir būtisks solis ceļā uz personalizētāku, precīzāku un pacientam saudzīgāku onkoloģisko diagnostiku Latvijā un starptautiskā mērogā. Projekts apvieno klīnisko speciālistu, molekulārās bioloģijas ekspertu un datu zinātnieku kompetences, veidojot starpdisciplināru sadarbību starp pētniekiem un ārstiem.
5. martā Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā festivāla “Icebreakers’26” ietvaros norisinājās pētniecības platformas “BioPhoT” satelītpasākums “Jaunie miljonāri un tehnoloģijas”. Pasākumadalībnieki ne vien iepazina jaunākās Latvijas zinātnieku un studentu inovācijas, bet arī interaktīvā formātā prognozēja to komerciālo nākotni.
Pasākuma galvenais mērķis bija nojaukt barjeru starp zinātni un uzņēmējdarbību. Tā laikā pieci “BioPhoT” platformā atbalstīto un potenciāli topošo inovāciju autori prezentēja savas idejas īsās un koncentrētās prezentācijās. Katrai uzrunai sekoja unikāls elements: biznesa prognožu spēle, kurā auditorija kopā ar ekspertiem vērtēja ideju dzīvotspēju un prognozēja to attīstību piecu gadu griezumā.
Prezentētie projekti aptvēra plašu tehnoloģiju spektru, sākot no augstās medicīnas līdz inovatīviem risinājumiem enerģētikā:
Artūrs Brēķis: “Inovatīvas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas LU Fizikas Institūtā, Salaspilī”.
Zane Šmite: “Neiromuskulārās noslodzes izvērtējums treniņu procesa personalizēšanai”.
Aleksandrs Dutovs: “Optiskie biosensori audzēju noteikšanai”.
RTU studentu projekts: “VR brilles bērniem, kuri izjūt trauksmi no medicīniskās vides”.
Paralēli jauno ideju izvērtēšanai ar savu pieredzi dalījās inovāciju nozares līderi: SIA “Alternative plants” līdzdibinātājs Mārtiņš Borodušķis, spin-off uzņēmuma SIA EPM Riga dibinātājs Toms Beinerts, SIA Fluffy Unlimited un SIA Sepsiscan vadītājs Didzis Rūtītis, ilgtspējīga biznesa stratēģe un Point2Hectare līdzdibinātāja Diāna Šmite. Eksperti definēja vairākus būtiskus priekšnoteikumus veiksmīgai jaunuzņēmumu attīstībai. Par svarīgākajiem faktoriem tika atzīta spēcīga un vienota komanda, gatavība eksperimentēt un neatlaidīgi turpināt darbu arī pēc kļūdām, kā arī neviltota degsme pret savu produktu, pakalpojumu vai projektu.
Šīs vērtības praktiskā darbībā ilustrēja īpašais viesis: Latvijas rotaļlietu zīmols “KNOP KNOP”. Uzņēmuma pārstāvis Rodion Zenevich uzskatāmi nodemonstrēja, kā dizaina un ilgtspējas apvienojums spēj radīt produktu ar augstu globālo potenciālu.
Viens no spilgtākajiem secinājumiem pasākumā bija atziņa: “Domājot par miljardu, miljoni atnāks.” Tas kalpo kā aicinājums Latvijas pētniekiem un jaunuzņēmējiem nebaidīties no lielām ambīcijām jau projekta sākuma stadijā. Pasākums noslēdzās ar tīklošanās sesiju, sniedzot iespēju dalībniekiem personīgi uzrunāt jomas ekspertus un veidot jaunas partnerības inovāciju komercializācijai.
Projekts Nr. IVPP-EM-Inovācija-2024/1-0002 “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai (BioPhot)” tiek īstenots ilgtermiņa valsts pētījumu programmas “Inovāciju fonds – Ilgtermiņa pētījumu programma” ietvaros, ko finansē Ekonomikas ministrija.
No 2026. gada 15. līdz 18. jūnijam Rīgā norisināsies 16. starptautiskā konference “Funkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas” jeb FM&NT 2026, pulcējot zinātniekus, inženierus, nozares pārstāvjus un politikas veidotājus no dažādām pasaules valstīm. Konference notiks Latvijas Universitātes Zinātņu mājā.
Konference aptvers plašu tematiku loku, tostarp materiālus enerģijas ražošanai un uzkrāšanai, fotonikas un biomedicīniskās tehnoloģijas, mākslīgā intelekta pielietojumu materiālzinātnē, nanotehnoloģiju un sensoru izstrādi, kā arī liela mēroga pētniecības infrastruktūras un zinātnes politikas jautājumus.
Pārstāvji no EIT RawMaterials sniegs ieskatu aktualitātēs, ieskicējot gan Eiropas Savienības prioritātes, industrijas vajadzības, gan arī finansējuma iespējas komercializācijas un inovāciju projektiem. Atsevišķā sesijā tiks prezentēti EIT RawMaterials inovāciju instrumenti, tostarp KAVA uzsaukums (KAVA Call), kas paredzēts validētu tehnoloģiju virzīšanai līdz tirgus gatavības līmenim.
FM&NT 2026 programmā paredzētas lekcijas, mutiskās un stenda prezentācijas, kā arī tematiskās darbnīcas un demo izstādes zona, kur būs iespēja demonstrēt savu izstrādāto prototipu, inovāciju vai tehnoloģiju, veidojot kontaktus ar potenciālajiem partneriem un attīstot jaunas sadarbības iespējas.
Svarīgi datumi
2026. gada 6. marts – tēžu iesniegšanas termiņš
2026. gada 15. aprīlis – agrās reģistrācijas termiņš
2026. gada 15.–18. jūnijs – FM&NT 2026 konference
2026. gada 18.–19. jūnijs – SWEB vasaras skola par funkcionālajiem pārklājumiem un X-hromiskajiem materiāliem
FM&NT konference, kopš to 2006. gadā aizsāka Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona zinātniskajiem forumiem, lai apspriestu funkcionālos materiālus, nanotehnoloģijas un to pielietojumu inovācijās. FM&NT 2026 mērķis ir veicināt starptautisku sadarbību un diskusijas par jaunākajiem sasniegumiem un tehnoloģiju attīstības virzieniem.
FM&NT 2026 organizē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, sadarbojoties ar Latvijas Universitāti, Tartu Universitāti un Viļņas Universitāti.
Plašāka informācija par konferenci, programma un reģistrācija pieejama tīmekļa vietnē: fmnt.lv
Jau 5. martā biznesa iespēju festivāla Icebreakers’26 ietvaros norisināsies “BioPhoT” satelītpasākums “Jaunie miljonāri un tehnoloģijas”. No plkst. 15.40 līdz 16.40 Latvijas Universitāte Zinātņu mājas 105. telpā pulcēsies pētnieki, inovāciju eksperti un topošie investori, lai kopīgi diskutētu par zinātnes ideju attīstību un to potenciālu tirgū.
Pasākumā ar savām pētniecības un inovāciju idejām iepazīstinās esošie un potenciālie “BioPhoT” dalībnieki no Latvijas Universitātes. Īsās, koncentrētās prezentācijās pētnieki atklās ideju būtību, attīstības posmus un nākamos soļus ceļā uz komercializāciju, kā arī skaidros, kāpēc šīs idejas ir miljonu vērtas.
Īpašu dinamiku pasākumam piešķirs interaktīva biznesa prognožu spēle – pēc katras prezentācijas auditorija iejutīsies investoru lomā, vērtējot projektu izaugsmes iespējas un prognozējot to attīstību nākamo piecu gadu laikā. Šāds formāts veicina aktīvu dialogu starp zinātni un uzņēmējdarbību, ļaujot idejas aplūkot no tirgus perspektīvas un sniedzot pētniekiem tūlītēju atgriezenisko saiti.
Pasākumu papildinās pieredzējuši inovāciju jomas eksperti, kuri dalīsies ar praktiskām atziņām par komercializācijas izaicinājumiem un galvenajiem veiksmes priekšnoteikumiem jaunuzņēmumu attīstībā.
“BioPhoT” satelītpasākums “Jaunie miljonāri un tehnoloģijas” aicina ikvienu interesentu kļūt par daļu no vietas, kur zinātniskās idejas pārtop biznesa iespējās un top nākamie veiksmes stāsti.
Biznesa iespēju festivāls Icebreakers’26 ir platforma, kas vieno studentus, pētniekus un uzņēmējus, veicinot ideju apmaiņu, inovācijas un sadarbību starp akadēmisko, publisko un privāto sektoru. Festivāls notiks 5. martā Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, Jelgavas ielā 3, no plkst. 10.00 līdz 18.00. Dalība – bez maksas, iepriekš reģistrējoties.
Projekts Nr. IVPP-EM-Inovācija-2024/1-0002 “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai (BioPhot)” tiek īstenots ilgtermiņa valsts pētījumu programmas “Inovāciju fonds – Ilgtermiņa pētījumu programma” ietvaros, ko finansē Ekonomikas ministrija.
“BioPhoT” otrajā pētniecības un inovāciju projektu konkursā finansējumu saņems 26 visaugstāk novērtētie projekti. To īstenošanā tiks ieguldīti EUR 4 710 859, katram projektam saņemot līdz 190 000 EUR finansējumu astoņu mēnešu pētniecības un inovāciju aktivitātēm.
Visvairāk – septiņus – no atbalstītajiem projektiem realizēs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētnieku grupas. Pēc tam ar pieciem atbalstītiem projektiem seko Latvijas Universitāte, ar četriem – Organiskās sintēzes institūts un Rīgas Tehniskā universitāte katrs. Pa diviem projektiem realizēs Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra un Rīgas Stradiņa universitātes komandas, bet pa vienam – Elektronikas un datorzinātņu institūta un Ventspils Augstskolas pētnieku grupas.
Būtiska daļa atbalstīto iniciatīvu saistīta ar veselības aprūpes risinājumiem. Piemēram, tiks izstrādātas jaunas paaudzes pacientu uzraudzības un diagnostikas ierīces, tostarp nepārtrauktas mikrocirkulācijas novērtēšanas risinājums intensīvās terapijas pacientiem un ierīce asins recēšanas analīzei. Tāpat tiks attīstīti inovatīvi ultraskaņas risinājumi kaulu un muskuļu stāvokļa izvērtēšanai, kā arī mākslīgā intelekta platforma agrīnai osteoporozes riska noteikšanai, izmantojot zobārstniecības datortomogrāfijas attēlus.
Spēcīgi pārstāvēta arī onkoloģijas un precīzijas medicīnas joma. Projekti paredz identificēt specifiskus vēža vielmaiņas tipus mērķterapijas vajadzībām, kā arī radīt platformu reāllaika zāļu efektivitātes testēšanai aizkuņģa dziedzera vēža gadījumā.
Demonstrējot Latvijas kompetenci farmācijas inovācijās, plānots izstrādāt pretvēža vakcīnas prototipu un izveidot specifisku savienojumu bibliotēku fragmentu skrīningā balstītai jaunu zāļvielu atklāšanai. Atsevišķi projekti paredz pierādījumos balstītu jaunu uztura bagātinātāju izstrādi, kā arī skābekļa nesēju izstrādi un jaunu zāļvielu piegādes sistēmu izveidi. Biomateriālu un reģeneratīvās medicīnas nozari pārstāv projekts injicējama hidrogēla izstrādei kaulu infekciju ārstēšanai.
Kā viens no starpnozaru risinājumiem finansējumu ieguvis projekts, kas paredz lāzerstrukturētu titāna virsmu izveidi ar antibakteriālām īpašībām medicīniskiem pielietojumiem.
Atbalstītie projekti fotonikas, optikas un sensoru tehnoloģiju jomās ietver polarizējošas optikas izstrādi paplašinātās realitātes ierīcēm, adaptīvu infrasarkanā lāzera sakaru sistēmu zemūdens komunikācijai, polimēru bāzētu amonjaka sensoru, kā arī pusvadītāju virsmu apstrādes tehnoloģijas attēlveidošanas kvalitātes uzlabošanai. Inovatīvi risinājumi paredzēti arī ceļu satiksmes drošībai, izstrādājot ilgspīdošus pārklājumus standarta ceļa zīmēm.
Atbalstīto projektu vidū – arī viedo materiālu un aizsardzības tehnoloģiju risinājumi, piemēram, polimēru kompozītmateriāli ar uzlabotu starojuma aizsardzību medicīnas, kosmosa un aizsardzības vajadzībām. Enerģētikas un ilgtspējas virzienā tiks attīstīti risinājumi oglekļa dioksīda elektrokatalītiskai pārveidei par vērtīgiem ķīmiskiem produktiem, gāzu hidrauliskās saspiešanas tehnoloģijas, kā arī jaunas paaudzes bezpilota lidaparātu koncepcijas.
Platformas otrajā finansēšanas konkursā kopumā tika iesniegti 99 projektu pieteikumi, no kuriem pēc divām vērtēšanas kārtām atlasīti spēcīgākie pieteikumi ar augstāko inovācijas potenciālu un zinātnisko kvalitāti.
SynGABA: Glutamine-driven Synbiotic for microbiome-mediated GABA production
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0083
Polarizējoša, izturīga, aberāciju brīva optika paplašinās realitātes uz galvas nēsājam displejam (ARPEX)
Aberration-free Ruggedized Polarizing optics for Extended Reality headset (ARPEX)
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0077
Automātiska vingrinājumu atpazīšana un kustības ātruma analītika objektīvai neiromuskulārās noslodzes monitorēšanai un personalizētas treniņu pieejas optimizēšanai
Automatic exercise recognition and velocity analytics for objective neuromuscular load monitoring and data-driven training optimization
Latvijas Universitāte
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0015
SPERMFREE: integrēta analītiskā darbplūsma ārpusšūnu DNS (cfDNS) analīzei sēklinieku funkcijas novērtēšanai smagas vīriešu neauglības gadījumā
SPERMFREE: integrated analytical workflow for cell-free DNA (cfDNA)-based assessment of testicular function in severe male infertility
Rīgas Stradiņa universitāte
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0072
Lāzerstrukturētas titāna virsmas antibakteriāliem lietojumiem
Laser-Structured Titanium Surfaces for Antibacterial Purposes
Rīgas Tehniskā universitāte
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0039
Ilgspīdošas ceļa zīmes ar tiešās uznešanas metodi
Direct-write Afterglow on standard Road Signs (DARS)
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0082
Adaptīvā infrasarkanā lāzera zemūdens sakaru sistēma [MARLIN]
Membrane Fusion Lipids for Direct Intracellular Delivery (FusionX)
Latvijas Organiskās sintēzes institūts
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0100
Polimēru-bāzes kompozītā starojuma aizsargmateriāli ar piedevām uzlabotai starojuma aizsardzībai un dozimetrijas veiktspējai medicīnas, kosmosa un aizsardzības pielietojumos
Polymer-Based Composite Shielding Materials with Additives for Enhanced Radiation Protection and Dosimetric Performance in Medical, Space and Defence Applications
Latvijas Universitāte
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0069
Molekulārā katalizatora izstrāde elektrolīzera komplektēšanai oglekļa dioksīda (CO₂) elektrokatalītiskai pārveidei par skudrskābi
Molecular Catalyst Design to Electrolyzer Assembly for Electrocatalytic Conversion of CO2 to Formic Acid
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0050
Pielāgojamas savienojumu bibliotēkas izstrāde augstas caurlaidības fragmentu skrīningam ar KMR
Design of customizable compound library for high-throughput NMR fragment screening
Latvijas Organiskās sintēzes institūts
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0096
Pieejamas šķirošanas validēšana cilmes šūnu terapijai par pieņemamu cenu (DEPCELL)
Affordable Sorting Validation for Accessible Stem Cell Therapy (DEPCELL)
PREDICT-PDAC: Platform for Real-time Drug efficacy and Integrated Cytotoxicity Testing in Pancreatic Ductal Adenocarcinoma
Latvijas Universitāte
“BioPhoT” mērķis ir veicināt augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju attīstību biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, farmācijas, fotonikas un viedo materiālu jomās, mazinot plaisu starp zinātni un komercsektoru. Līdz 2032. gadam paredzēts radīt vismaz 35 jaunas tehnoloģijas ar augstu komercializācijas potenciālu.
Kopš platformas darbības sākuma divu finansēšanas konkursu laikā saņemti 223 pētniecības un inovāciju projektu pieteikumi, apliecinot lielu zinātnieku interesi par šo iniciatīvu. Pirmajā projektu konkursā atbalstu saņēmuši 40 projekti. Aptuveni ceturtā daļa šo projektu saistīti ar biomedicīnu un veselības aprūpi, piemēram, inovatīvas pieejas sepses, vēža un infekciju diagnostikai. Tikpat daudz projektu pārstāv medicīnas tehnoloģijas, tostarp jaunas ierīces, sensoru un diagnostikas risinājumu izstrādi. Liela uzmanība veltīta arī fotonikai un optiskajām tehnoloģijām, risinājumiem optisko šķiedru sensoru, luminiscējošu pārklājumu un infrasarkanās spektroskopijas jomā. Vēl astoņi projekti attiecināmi uz viedajiem materiāliem, tostarp inovatīviem biomateriāliem un ilgtspējīgiem kompozītiem, bet četri – uz vides un enerģētikas tēmām.
Trešais pētniecības un inovāciju projektu finansēšanas konkurss plānots 2026. gada augustā.
“Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platformu inovatīvu produktu radīšanai” (“BioPhoT”) Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadībā īsteno Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.
Projekts “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai” jeb “BioPhoT” tiek īstenots Ekonomikas ministrijas finansētās ilgtermiņa valsts pētījumu programmas “Inovāciju fonds – ilgtermiņa pētījumu programma” ietvaros. Platformas numurs: IVPP-EM-Inovācija-2024/1-0002.
24. februārī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrā norisinājās platformas “BioPhoT” seminārs. Tajā “BioPhoT” otrā uzsaukuma industrijas ekspertu paneļa dalībnieki Tamar Raz un Daniel Carew atskatījās uz otrā uzsaukuma rezultātiem, analizējot projektu pieteikumu stiprās puses un sniedzot praktiskas rekomendācijas projektu konkurētspējas celšanai globālajā tirgū.
Semināru atklāja Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktore Dace Kārkle, kamēr “BioPhoT” mentoru tīkla koordinators Andris Baumanis un industrijas paneļa eksperti iepazīstināja ar otrā uzsaukuma statistiku un kvalitatīvo vērtējumu. No saņemtajiem 99 pētniecības un inovāciju projektu pieteikumiem zinātnisko izvērtējumu izturēja un uz otro vērtēšanas kārtu tika virzīts 71, savukārt apstiprinājumu un finansējumu ideju realizēšanai guva 26 projekti. Kopumā abos uzsaukumos programmā nu tiek realizēti jau 66 projekti, kuru attīstībā investēti 12,7 miljoni eiro.
Analizējot pieteikumus, eksperti uzsvēra, ka Latvijas projektu zinātniskā kvalitāte ir augsta, tomēr, lai idejas veiksmīgi komercializētu, nepieciešams fokusēties uz vairākiem kritiskiem aspektiem:
Tehnoloģiskais progress: Jābūt skaidram projekta faktiskajam izstrādes posmam, iekļaujot līdz šim brīdim iegūtos provizoriskos datus.
Tirgus mērogs: Eksperti aicināja pētniekus domāt ārpus Baltijas robežām, norādot, ka investorus interesē risinājumi ar lielu tirgus potenciālu.
Intelektuālais īpašums: Eksperti norādīja, ka daudzām komandām trūkst padziļinātas zināšanas intelektuālā īpašuma stratēģijās – nepietiek tikai ar patenta esamību, ir jāsaprot, kā tas aizsargās produktu reālā biznesa vidē.
Ņemot vērā semināra dalībnieku interesi, otrajā konkursā atbalstīto projektu punktu skaits detalizēti atspoguļots sagatavotajā tabulā.
Semināra noslēgumā tika iezīmēti “BioPhoT” nākotnes plāni. Nākamais projektu uzsaukums plānots 2026. gada augustā, un konkurence tajā solās būt vēl sīvāka. Eksperti vērsa uzmanību, ka turpmāk vērtēšanā lielāks svars būs tieši ieviešanas potenciālam un komandu spējai prezentēt savu ideju biznesa valodā.
Lai palīdzētu zinātniekiem pārvarēt plaisu starp laboratoriju un tirgu, “BioPhoT” piedāvā stiprināt komandu kapacitāti, piesaistot profesionālus biznesa attīstītājus. Šī iniciatīva ļaus pētniekiem koncentrēties uz tehnoloģiskā progresa attīstīšanu, uzticot tirgus validāciju un investoru piesaisti nozares profesionāļiem. Piedāvājums ir atrodams šeit.
Aicinām pievienoties vebināram par Eiropas Savienības regulējumu medicīniskajām ierīcēm un in vitro diagnostiku. Pēdējos gados prasības MDR un IVDR ietvaros ir būtiski mainījušās, un agrīna izpratne par regulatīvajiem nosacījumiem ir izšķiroša inovāciju projektiem, kas no pētniecības vides virzās uz tirgu.
Vebinārs norisināsies 6. martā, plkst. 10.00.
Vebināru vadīs Stefans Boleiningers (Stefan Bolleininger), Consultys Medical vadītājs un vecākais regulatīvo jautājumu konsultants, kurš specializējas agrīnas stadijas inovāciju projektu atbalstā un palīdz orientēties ES regulatīvajā vidē, sagatavojot produktus CE marķējumam.
Vebinārā aplūkotās tēmas:
ES regulatīvās sistēmas darbība MDR un IVDR ietvaros, paziņoto institūciju loma un CE marķējuma prasības
Medicīnisko ierīču un IVD klasifikācija un tās nozīme regulatīvā ceļa izvēlē
Atbilstības novērtēšanas procedūras un nepieciešamā dokumentācija
Harmonizēti standarti, kopīgās specifikācijas un vadlīnijas
Regulatīvās plānošanas integrēšana agrīnā izstrādes posmā
Aicinām pievienoties vebināram par programmatūras un mākslīgā intelekta regulējumu medicīnas tehnoloģijās. MDR, IVDR un ES Mākslīgā intelekta akts izvirza arvien detalizētākas prasības digitālās veselības risinājumu izstrādātājiem, tāpēc skaidra izpratne par kvalifikāciju, klasifikāciju un atbilstību ir būtiska jau agrīnā attīstības posmā.
Vebinārs norisināsies 17. martā, plkst. 10.00.
Vebināru vadīs Stefans Boleiningers (Stefan Bolleininger), Consultys Medical vadītājs un vecākais regulatīvo jautājumu konsultants, kurš specializējas agrīnas stadijas inovāciju projektu atbalstā un CE marķējuma stratēģijā.
Vebinārā aplūkotās tēmas:
Kā noteikt, vai programmatūra kvalificējas kā medicīniskā ierīce vai in vitro diagnostika saskaņā ar MDR/IVDR
Programmatūras un in vitro diagnostikas programmatūras klasifikācija un tās ietekme uz regulatīvajām prasībām
Atbilstības novērtēšanas prasības, tostarp tehniskā dokumentācija, kiberdrošība un klīniskie vai veiktspējas pierādījumi
Programmatūrai un AI piemērojamie standarti, tostarp IEC 62304, ISO 14971 un IEC 82304-1
Prasības mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās sistēmām, tostarp datu pārvaldība, caurskatāmība un validācija
ES Mākslīgā intelekta akta un MDR/IVDR savstarpējā mijiedarbība un dubultās atbilstības nozīme praksē
“BioPhoT” otrajā konkursā finansējumu saņem 26 pētniecības projekti
“BioPhoT” otrajā pētniecības un inovāciju projektu (PIP) konkursā finansējumu saņems 26 visaugstāk novērtētie projekti – tā 20. februārī lēmusi Platformas projektu vadības grupa.
Konkursa otrajā uzsaukumā kopumā tika iesniegti 99 projektu pieteikumi, no kuriem pēc divām vērtēšanas kārtām atlasīti spēcīgākie pieteikumi ar augstāko inovācijas potenciālu un zinātnisko kvalitāti.
Finansētie projekti vidēji ieguvuši 84% no maksimāli iespējamā punktu skaita inovatīvā potenciāla novērtējumā (1. vērtēšanas kārtā) un 87% no maksimāli iegūstamā punktu skaita zinātniskajā vērtējumā (2. vērtēšanas kārtā).
Visvairāk – septiņus – no atbalstītajiem projektiem realizēs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētnieku grupas. Pēc tam ar pieciem atbalstītiem projektiem seko Latvijas Universitāte, ar četriem – Organiskās sintēzes institūts un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) katrs. Pa diviem projektiem realizēs Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra un Rīgas Stradiņa universitātes komandas, bet pa vienam – Elektronikas un datorzinātņu institūta un Ventspils Augstskolas pētnieku grupas.
Pirmajā kārtā projektus vērtēja industrijas un komercializācijas ekspertu panelis, analizējot ideju inovatīvo potenciālu, tirgus perspektīvu un atbilstību lietotāju vajadzībām. Savukārt otrajā kārtā pieteikumus zinātniski izvērtēja Latvijas Zinātnes padomes eksperti.
Otrā uzsaukuma projektu īstenošanai tiks ieguldīti 4 710 859 EUR, katram projektam saņemot līdz 190 000 EUR finansējumu astoņu mēnešu pētniecības un inovāciju aktivitātēm. Platformas mērķis ir veicināt augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju attīstību biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, farmācijas, fotonikas un viedo materiālu jomās, mazinot plaisu starp zinātni un komercsektoru.
24. februārī RTU Zinātnes un inovāciju centrā Ķīpsalas ielā 8a notiks otrā projektu konkursa vērtēšanas rezultātu analīzes klātienes seminārs, kurā interesenti varēs detalizētāk iepazīties ar PIP pieteikumu vērtēšanas procesu un iesaistīto ekspertu secinājumiem. Reģistrācija semināram pieejama: https://luma.com/9nio1zds.
Kopš platformas darbības sākuma divu uzsaukumu laikā saņemti 223 PIP pieteikumi, apliecinot izteiktu zinātnieku interesi par šo iniciatīvu. Pirmajā projektu uzsaukumā atbalstu saņēmuši jau 40 PIP. Aptuveni ceturtā daļa šo projektu saistīti ar biomedicīnu un veselības aprūpi, piemēram, inovatīvas pieejas sepses, vēža un infekciju diagnostikai. Tikpat daudz projektu pārstāv medicīnas tehnoloģijas, tostarp jaunas ierīces, sensoru un diagnostikas risinājumu izstrādi. Liela uzmanība veltīta arī fotonikai un optiskajām tehnoloģijām, risinājumiem optisko šķiedru sensoru, luminiscējošu pārklājumu un infrasarkanās spektroskopijas jomā. Vēl astoņi projekti attiecināmi uz viedajiem materiāliem, tostarp inovatīviem biomateriāliem un ilgtspējīgiem kompozītiem, bet četri – uz vides un enerģētikas tēmām.
SynGABA: Glutamine-driven Synbiotic for microbiome-mediated GABA production
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0083
Polarizējoša, izturīga, aberāciju brīva optika paplašinās realitātes uz galvas nēsājam displejam (ARPEX)
Aberration-free Ruggedized Polarizing optics for Extended Reality headset (ARPEX)
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0077
Automātiska vingrinājumu atpazīšana un kustības ātruma analītika objektīvai neiromuskulārās noslodzes monitorēšanai un personalizētas treniņu pieejas optimizēšanai
Automatic exercise recognition and velocity analytics for objective neuromuscular load monitoring and data-driven training optimization
Latvijas Universitāte
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0015
SPERMFREE: integrēta analītiskā darbplūsma ārpusšūnu DNS (cfDNS) analīzei sēklinieku funkcijas novērtēšanai smagas vīriešu neauglības gadījumā
SPERMFREE: integrated analytical workflow for cell-free DNA (cfDNA)-based assessment of testicular function in severe male infertility
Rīgas Stradiņa universitāte
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0072
Lāzerstrukturētas titāna virsmas antibakteriāliem lietojumiem
Laser-Structured Titanium Surfaces for Antibacterial Purposes
Rīgas Tehniskā universitāte
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0039
Ilgspīdošas ceļa zīmes ar tiešās uznešanas metodi
Direct-write Afterglow on standard Road Signs (DARS)
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0082
Adaptīvā infrasarkanā lāzera zemūdens sakaru sistēma [MARLIN]
Membrane Fusion Lipids for Direct Intracellular Delivery (FusionX)
Latvijas Organiskās sintēzes institūts
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0100
Polimēru-bāzes kompozītā starojuma aizsargmateriāli ar piedevām uzlabotai starojuma aizsardzībai un dozimetrijas veiktspējai medicīnas, kosmosa un aizsardzības pielietojumos
Polymer-Based Composite Shielding Materials with Additives for Enhanced Radiation Protection and Dosimetric Performance in Medical, Space and Defence Applications
Latvijas Universitāte
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0069
Molekulārā katalizatora izstrāde elektrolīzera komplektēšanai oglekļa dioksīda (CO₂) elektrokatalītiskai pārveidei par skudrskābi
Molecular Catalyst Design to Electrolyzer Assembly for Electrocatalytic Conversion of CO2 to Formic Acid
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0050
Pielāgojamas savienojumu bibliotēkas izstrāde augstas caurlaidības fragmentu skrīningam ar KMR
Design of customizable compound library for high-throughput NMR fragment screening
Latvijas Organiskās sintēzes institūts
OSI_PIP_BioPhoT-2025/2-0096
Pieejamas šķirošanas validēšana cilmes šūnu terapijai par pieņemamu cenu (DEPCELL)
Affordable Sorting Validation for Accessible Stem Cell Therapy (DEPCELL)
Lai nodrošinātu vienotu izpratni par tehnoloģiju pārneses galvenajiem posmiem, terminoloģiju un sadarbības mehānismiem, stiprinot institucionālās kompetences šajā jomā, tehnoloģiju pārneses un intelektuālā īpašuma eksperti, zinātnieki un citi interesenti aicināti piedalīties vebināru ciklā “Tehnoloģiju pārneses pamati: No idejas līdz inovācijai”, kur savās zināšanās un pieredzē dalās “BioPhoT” platformas intelektuālā īpašuma un tehnoloģiju pārneses speciālisti.
Vebinārā “Izgudrojumu atklāšana, novērtēšana un aizsardzība” savās zināšanās un praktiskajā pieredzē dalījās Dr. sc. ing. Artis Kromanis, Eiropas patentpilnvarnieks:
· Izgudrojumu atklāšana (fiksēšana) pētniecības un attīstības procesā;
· Atklātā (fiksētā) izgudrojuma sākotnējais izvērtējums – patentmeklējums un rīcības brīvības analīze;
· Izgudrojuma aizsardzības soļi, termiņi un dzīves cikls;
Platforma “BioPhoT” aicina uz analītisku klātienes semināru par otrā uzsaukuma industrijas ekspertu paneļa rezultātiem, projektu snieguma izvērtējumu un galvenajām atziņām par pētniecības ideju ceļu uz tirgu. Seminārs notiks 24. februārī plkst. 14.00 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrā, zālē “Moon”.Tajā piedalīsies industrijas ekspertu paneļa pārstāvji Tamar Raz un Daniel Carew. Reģistrācija pasākumam atvērta līdz 23. februārim.
Seminārā gaidāms padziļināts atskats uz “BioPhoT” otrā uzsaukuma industrijas ekspertu paneļa darbu, kurā zinātnieku komandas saņēma tiešu, uz tirgu orientētu atgriezenisko saiti no starptautiska līmeņa ekspertiem.
Pasākuma mērķis ir analizēt pieteikumu sniegumu, identificēt biežākās stiprās un vājās puses, kā arī sniegt praktiskus ieteikumus pētniekiem, kuri strādā pie savu ideju tālākas attīstības un komercializācijas.
Seminārs īpaši paredzēts “BioPhoT” otrā uzsaukuma pieteicējiem, projektu mentoriem un pētniekiem, kuri plāno dalību nākamajos uzsaukumos, kā arī ikvienam, kuru interesē zinātnes komercializācija un sadarbība ar industriju.
14.10–15.00 Rezultātu analīze – ziņojumu stiprās un vājās puses, iegūtās mācības, ieteikumi nākamajam uzsaukumam (Andris Baumanis, “BioPhoT” mentors, indistrijas eksperti Tamar Raz un Daniel Carew)
15.00–15.30 Jautājumu un atbilžu sesija, diskusija
Par industrijas ekspertu paneļa ekspertiem
Dr. Tamar Raz ir dzīvības zinātņu un medicīnas inovāciju eksperte ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi tehnoloģiju pārnesē, biznesa attīstībā un medicīnas inovāciju komercializācijā. Viņa iepriekš vadījusi Hadasit – Hadassah medicīnas organizācijas tehnoloģiju pārneses kompāniju, strādājusi Telavivas Universitātes tehnoloģiju pārneses uzņēmumā Ramot un dibinājusi biomedicīnas jaunuzņēmumu. Ikdienā Dr. Raz strādā ar agrīnas stadijas biomedicīnas projektu attīstību, akadēmijas–industrijas partnerībām un investoru piesaisti.
Dr. Daniel Carew ir Ph.D. nanotehnoloģijās un materiālu ķīmijā; B.Sc. lietišķajās zinātnēs un inženierzinātnēs; agrīnās stadijas investors un padomes loceklis dziļo tehnoloģiju un aizsardzības jaunuzņēmumos. Viņam ir vairāk nekā 10 gadu ilga pieredze ieguldījumos izrāviena tehnoloģijās, kas ir būtiskas aizsardzībai un nacionālajai drošībai, un vairāki viņa ieguldījumi ir kļuvuši par “vienradžiem”. Palīdzējis pārvērst jaunatklājumus produktos un nākotnes vīzijās.
Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) 10. februārī prezentēti “BioPhoT” pētniecības platformas pirmā darbības gada rezultāti. Kopš platformas darbības sākuma divu uzsaukumu laikā saņemti 223 pētniecības un inovāciju projektu (PIP) pieteikumi, apliecinot izteiktu zinātnieku interesi par šo iniciatīvu. Līdz šim atbalstu saņēmuši jau 40 PIP.
Platformas vadītājs Osvalds Pugovičs LZA Senāta sēdē uzsvēra: ““BioPhoT” ir veikusi lielu darbu, lai palīdzētu zinātniskajai sabiedrībai padarīt savus rezultātus redzamus komercsektoram. Lai gan “BioPhoT” konsorciju veido deviņas vadošās pētniecības organizācijas, platforma ir atvērta visiem Latvijas zinātniekiem. Otrajā uzsaukumā būtiski paplašinājās pārstāvēto institūciju loks – līdztekus konsorcija partneriem piedalījās arī Daugavpils Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Ventspils Augstskola, Vidzemes Augstskola un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Tas apliecina platformas attīstību par visaptverošu nacionālās inovāciju ekosistēmas instrumentu.”
“BioPhoT” ir ilgtermiņa valsts pētījumu programmas projekts, kas izveidots ar Ministru kabineta rīkojumu kā stratēģisks instruments Latvijas viedās specializācijas jomās – biomedicīnā, medicīnas tehnoloģijās un farmācijā, kā arī fotonikā, viedajos materiālos, tehnoloģijās un inženiersistēmās. Platformas mērķis ir radīt ne tikai jaunas zināšanas, bet arī līdz 2032. gadam radīt vismaz 35 jaunas tehnoloģijas ar augstu komercializācijas potenciālu. Platforma nodrošina atbalstu tehnoloģiju attīstībai TRL 2–6 līmenī, mazinot plaisu starp agrīnu pētniecību un tirgum gataviem risinājumiem.
“BioPhoT” organizatoriskajā modelī izmantoti starptautiski pārbaudīti piemēri, tostarp Eiropas iniciatīva ENABLE ar vairāk nekā 100 miljonu eiro budžetu, kas demonstrē strukturētas projektu atlases un portfeļa pārvaldības nozīmi inovāciju attīstībā.
Projektu finansējums sasniedz līdz 200 000 eiro vienam projektam ar īstenošanas termiņu līdz 12 mēnešiem. Līdz 2026. gada beigām projektu īstenošanai paredzēti vairāk nekā 12 miljoni eiro, bet platformas attīstības aktivitātēm – 4,275 miljoni eiro.
Otrajā uzsaukumā būtiski pieaugusi iesniegto projektu kvalitāte. Ja pirmajā uzsaukumā vairāk nekā 80% no maksimālā vērtējuma saņēma 11% projektu, tad otrajā – jau gandrīz ceturtā daļa jeb 24%. Tas apliecina, ka uzlabojas Latvijas pētnieku prasmes identificēt risinājumu ar praktisku pielietojumu un veidot skaidru vērtības piedāvājumu industrijai.
Vienlaikus ziņojumā uzsvērts: lai pilnvērtīgi konkurētu investīciju un tehnoloģiju tirgū, nepieciešams stiprināt pētnieku prasmes produktu pozicionēšanā un risinājumu priekšrocību demonstrēšanā komercsektora vidē. Tuvākajā laikā paredzētas mērķētas apmācības un īstermiņa vizītes uzņēmumos.
“BioPhoT” izveidotā industrijas izaicinājumu jeb Industry Challenge datubāze ir unikāls sadarbības instruments Latvijas mērogā. Tajā uzņēmumi publicē konkrētas tehnoloģiskas problēmas, savukārt zinātnieki piedāvā risinājumus, balstoties uz savām kompetencēm.
Šobrīd publicēti 27 izaicinājumi. Starp uzņēmumiem – Cellbox Labs, Roche Latvia, Latvijas Mobilais Telefons, Kinetics Nail Systems, kā arī starptautiski partneri ABB, Medicover, GSK, Saint-Gobain, Skanska un citi. Platforma veicina gan jaunu pētniecības projektu veidošanu, gan tiešus līgumpētījumus ar industriju.
“BioPhoT” attīsta stratēģisku sadarbību ar tīklojumiem EIT Health, Hello Tomorrow un EUInnovate Together, nodrošinot Latvijas pētniekiem piekļuvi Eiropas inovāciju tīkliem un investīciju iespējām. Īpaši nozīmīga ir sadarbība ar Polijā uzsākto iniciatīvu EUInnovate Together, kas Latvijas zinātniekiem dod iespēju iesaistīties Eiropas ražojošo uzņēmumu zinātņietilpīgu problēmu risināšanā, vienlaikus stiprinot Latvijas pielietojamās zinātnes atpazīstamību Eiropas mērogā.
Otrā PIP konkursa rezultāti gaidāmi jau marta ieskaņā, kad finansējumu savu inovāciju attīstīšanai saņems vēl vismaz 25 zinātnieku komandas. Nākamais pētniecības un inovāciju projektu uzsaukums plānots 2026. gada augustā. “BioPhoT” turpina attīstīties kā ilgtermiņa mehānisms, kas samazina pētniecības riskus komercsektorā, veicina jaunuzņēmumu potenciālu un stiprina zinātnes komercializācijas kultūru Latvijā.
Antimikrobiālā rezistence jeb mikroorganismu spēja izdzīvot un pat augt apstākļos, kuros parasti tie tiktu iznīcināti, ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem pasaulē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki un inženieri “BioPhoT” projektā B-Shield izstrādājuši un patentējuši inovatīvu dezinfekcijas ierīci izlietnēm, kas novērš mikroorganismu vairošanos. Tā paredzēta lietošanai medicīnas iestādēs, tādēļ ierīces efektivitāte testēta slimnīcā un tiek pilnveidota sadarbībā ar mediķiem.
“BioPhoT” ietvaros īstenotā projekta “Optiskā sensora izstrāde svaigu jūras velšu viedajiem iepakojumiem – FRESHWAVE” vadītājs, Latvijas Universitātes (LU) vadošais pētnieks un asociētais profesors Artis Kinēns par darbu projektā saņēmis LU Izcilības balvu kategorijā “Gada inovators 2025”.
LU Izcilības balva ir šogad dibināta jauna LU tradīcija, kas ir universitātes pateicība par darbu, kas sniedz ieguldījumu LU un visas Latvijas attīstībā. Kategorijā “Gada inovators 2025” Artis Kinēns tika godināts par inovatīva optiskā sensora izstrādi jūras velšu svaiguma noteikšanai, kas īstenots “BioPhoT” projektā FRESHWAVE un jau raisījis gan nozares institūciju, gan investoru interesi.
Projekta FRESHWAVE mērķis ir izstrādāt jaunu sensoru, kas reāllaikā parāda jūras velšu svaigumu. Projekta laikā tehnoloģija tiks attīstīta no laboratorijas līmeņa (TRL 3) līdz pārbaudītam prototipam (TRL 4). Sensors savlaicīgi brīdina par produkta bojāšanos jau agrīnā jūras velšu sabojāšanās stadijā.
Atšķirībā no ierastajām laboratorijas analīzēm un vienkāršiem indikatoriem, FRESHWAVE sensors ir precīzāks, viegli nolasāms un ērti integrējams pārtikas iepakojumā. Projekta laikā tiks uzlabota sensora darbība, palielināta aktīvās vielas ražošana un izveidots etiķetei līdzīgs prototips, kas tiks pārbaudīts ar reāliem jūras velšu paraugiem.
FRESHWAVE palīdz risināt būtisku problēmu – lielos jūras velšu zudumus, kas pasaulē sasniedz ap 35 %. Sensors palīdzēs samazināt pārtikas atkritumus, uzlabot produktu apriti un mazināt pārtikas izraisītu saslimšanu risku, tādējādi uzlabojot patērētāju drošību visā piegādes ķēdē.
Projekts noslēgsies ar patenta pieteikuma iesniegšanu un skaidri definētu komercializācijas stratēģiju, tostarp jaunuzņēmuma izveidi, lai ieviestu šo tehnoloģiju tirgū. FRESHWAVE risinājums atbilst Eiropas Zaļā kursa un “No lauka līdz galdam” stratēģiju mērķiem, veicinot ilgtspējīgu pārtikas sistēmu attīstību, pārtikas drošību un resursu efektīvāku izmantošanu.
Artis ir arī viens no galvenajiem izpildītājiem citā LU BioPhoT projektā, kurā izstrādā risinājumu vēja turbīnu lāpstiņu bojājumu noteikšanai.
26. janvārī Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā notika ilgtermiņa valsts pētījumu programmas “BioPhoT” Industrijas diena. Pasākuma dalībnieki – biomedicīnas un fotonikas eksperti, uzņēmēji, pētnieki un investori – vienojās, ka veiksmīgas inovācijas rodas akadēmiskās vides un industrijas sadarbībā, prototipu attīstībā, starptautiskās partnerībās un investoru iesaistē, tādējādi stiprinot Latvijas inovāciju konkurētspēju.
“BioPhoT” Industrijas dienas mērķis bija stiprināt dialogu starp zinātni un industriju, veicināt zināšanu pārnesi un atbalstīt jaunu pētniecības un inovāciju projektu attīstību. Pasākums pulcēja vairāk nekā 200 dalībniekus, no kuriem vairāk nekā puse bija zinātnes jomas profesionāļi, bet pārējie pārstāvēja industriju, inovāciju un citus sektorus.
Notikuma dalībniekus uzrunāja starptautiskie un Latvijas eksperti, tostarp globālās dziļo tehnoloģiju (deep tech) inovāciju ekosistēmas Hello Tomorrow, Polijas Universitāšu zināšanu pārneses uzņēmumu asociācijas, Tartu Universitātes un Alliance4Life, kā arī veselības nozares inovatoru tīkla EIT Health pārstāvji. Paneļdiskusijā “Kas kavē veiksmīgu industrijas un akadēmiskās vides sadarbību?” minētajiem ārvalstu speciālistiem pievienojās arī Ekonomikas ministrijas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), kā arī uzņēmumu Alternative Plants un PharmIdea pārstāvji.
Starptautiskie eksperti akcentēja akadēmiskās vides un industrijas sadarbības nozīmi tieši agrīnas stadijas pētniecībā un dziļo tehnoloģiju jeb deep tech jomā. Tāpat viņi īpaši uzsvēra prototipu izstrādes, spin-off uzņēmumu attīstības un spēcīgu globālo partnerību nozīmi, sevišķi nelielām valstīm un Centrāleiropas reģionam. Viņi uzsvēra, ka zinātnes rezultātu pārvēršana komercializējamos produktos ir ārkārtīgi nozīmīga un ka inovāciju ekosistēmas stiprināšanā būtiski elementi ir arī investoru piesaiste un tehnoloģiju pārneses un komercializācijas biroju (Technology Transfer Office jeb TTO) funkciju attīstīšana.
Lai starptautiski stiprinātu ilgtermiņa sadarbības iespējas, veicinātu zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī pavērtu jaunus ceļus Latvijas pētniecības un inovāciju starptautiskajai izaugsmei, pasākuma laikā tika parakstīti divi stratēģiski sadarbības memorandi starp “BioPhoT” un vadošajām starptautiskajām inovāciju organizācijām. Sadarbības memorands ar inovāciju tīklu Hello Tomorrow paredz stiprināt Latvijas pētnieku un jaunuzņēmumu iesaisti globālajos inovāciju tīklos. Savukārt sadarbība ar EIT Health apliecina “BioPhoT” nozīmīgo lomu veselības un biomedicīnas inovāciju ekosistēmā. Šī partnerība stiprinās Latvijas pētniecības projektu iespējas kļūt par daļu no Eiropas mēroga veselības inovāciju iniciatīvām.
Paneļdiskusijā dalībnieki secināja, ka inovāciju veiksmes pamatā nav tikai finansējums vai infrastruktūra, bet arī cilvēku savstarpējā uzticēšanās, komunikācija un ilgtermiņa sadarbība. Liela daļa veiksmīgu projektu Latvijā sākušies no personīgiem kontaktiem un neformālām sarunām. Sarunbiedri akcentēja arī industrijas doktorantūras modeļa nozīmi, zinātnieku spēju vienkārši prezentēt savas idejas un uzņēmēju prasmi formulēt savas vajadzības, lai mazinātu komunikācijas plaisu starp akadēmisko vidi un industriju.
Piedāvājot ieskatu ar “BioPhoT” atbalstu topošajās inovācijās, Industrijas dienas laikā īpašā stendu referātu sesijā varēja iepazīties ar visu 40 līdz šim platformā aizsākto projektu zinātniskajām prezentācijām. Savukārt divās tematiskajās paralēlajās sesijās bija iespēja tuvāk iepazīt 13 “BioPhoT” ekspertu īpaši atlasītas pētnieku idejas. Prezentācijas vērtēja Industrijas dienas ekspertu panelis, kas projektu autoriem sniedza atgriezenisko saiti par to komercializācijas un ieviešanas tirgū potenciālu.
Ekspertu panelis par labāko projekta prezentāciju biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju un farmācijas jomā atzina “Klīniski nozīmīgu biomarķieru noteikšana un uzraudzība, izmantojot sviedru analīzi (SwyCard)” (projekta vadītājs Kristaps Kļaviņš, RTU). Savukārt par labāko projekta prezentāciju fotonikas un viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu jomā tika atzīta “Izturīga EMI aizsardzība augstas integritātes kiberdrošības risinājumiem” (projekta vadītājs Sergejs Gaidukovs, RTU).
Piedāvājam pasākuma ierakstu:
“BioPhoT” platforma turpina pētniecības un inovāciju projektu pieteikumu atlasi un gaidāms, ka marta sākumā projektu īstenošanu uzsāks vēl vismaz 25 zinātnieku grupas. Projekta finansētājs – Ekonomikas ministrija – uzsvēra inovāciju nozīmi ekonomikas izaugsmē, īpaši eksportam, kā arī aizsardzības sektora un zinātnes–industrijas sadarbības pieaugošo lomu, un pauda optimismu par platformas darbības turpinājumu 2027. un turpmākajos gados.
26. janvārī Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā notika “BioPhoT” Industrijas diena, kurā pulcējās pētnieki, industrijas pārstāvji, uzņēmēji un investori, lai stiprinātu sadarbību starp zinātni un uzņēmējdarbību.
Piedāvājot ieskatu ar “BioPhoT” atbalstu topošajās inovācijās, Industrijas dienas laikā īpašā stendu referātu sesijā varēja iepazīties ar visu 40 līdz šim platformā aizsākto projektu zinātniskajām prezentācijām. Savukārt divās tematiskajās paralēlajās sesijās bija iespēja tuvāk iepazīt 13 “BioPhoT” ekspertu īpaši atlasītas pētnieku idejas. Prezentācijas vērtēja Industrijas dienas ekspertu panelis, kas projektu autoriem sniedza atgriezenisko saiti par to komercializācijas un ieviešanas tirgū potenciālu.
Ekspertu panelis par labāko projekta prezentāciju biomedicīnas,medicīnas tehnoloģiju un farmācijas jomā atzina “Klīniski nozīmīgu biomarķieru noteikšana un uzraudzība, izmantojot sviedru analīzi (SwyCard)” (projekta vadītājs Kristaps Kļaviņš, RTU). Savukārt par labāko projekta prezentāciju fotonikas un viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu jomā tika atzīta “Izturīga EMI aizsardzība augstas integritātes kiberdrošības risinājumiem” (projekta vadītājs Sergejs Gaidukovs, RTU).
“BioPhoT” platforma turpina pētniecības un inovāciju projektu pieteikumu atlasi un gaidāms, ka marta sākumā projektu īstenošanu uzsāks vēl vismaz 25 zinātnieku grupas.
26. janvārī Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā notika “BioPhoT” Industrijas diena, kurā pulcējās pētnieki, industrijas pārstāvji, uzņēmēji un investori, lai stiprinātu sadarbību starp zinātni un uzņēmējdarbību.
Pasākuma laikā bija iespēja iepazīties ar platformas atbalstītajiem pētījumiem, inovatīviem risinājumiem un prototipiem biomedicīnā, fotonikā, viedajos materiālos un inženiertehnoloģijās, kā arī dzirdēt iedvesmojošas prezentācijas no Latvijas un ārvalstu ekspertiem par zināšanu pārnesi un pētniecības komercializāciju.
Īpaši vērtīgas bija paneļdiskusijas un tīklošanās iespējas, kas apliecināja – Latvijā ir spēcīgs potenciāls radīt konkurētspējīgas, starptautiski nozīmīgas inovācijas.
Ilgtermiņa partnerības stiprināšanai pasākuma laikā notika divu sadarbības memorandu parakstīšana starp “BioPhoT” platformu un vadošajām starptautiskajām inovāciju un veselības organizācijām – ar globālo dziļo tehnoloģiju inovāciju ekosistēmu Hello Tomorrow un ar EIT Health – plašāko veselības inovatoru tīklu Eiropā.
Parakstot sadarbības memorandu, plašākais veselības inovatoru tīkls Eiropas “EIT Health” un valsts pētniecības un inovāciju platforma “BioPhoT” vienojas kopīgi veicināt pētījumu komercializāciju, agrīnās stadijas inovācijas un Latvijas pētnieku un jaunuzņēmumu ciešāku integrāciju Eiropas veselības inovāciju ekosistēmā.
Sadarbības memorands apliecina Latvijas ambīcijas kļūt par nozīmīgu spēlētāju veselības inovāciju jomā, attīstot vidi, kurā pētījumu rezultāti var pārtapt gatavos produktos un pakalpojumus Eiropas un globālo problēmu risināšanai.
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT), Eiropas Savienības (ES) institūcijas, zināšanu un inovāciju kopiena “EIT Health” apvieno uzņēmumus, pētniecības institūcijas, universitātes, veselības aprūpes organizācijas un investorus. Savukārt «Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai» (“BioPhoT”) ir ilgtermiņa starpdisciplināra pētniecības un inovāciju platforma pētījumu komercializācijas paātrināšanai prioritārajās jomās, kas saistītas ar inovācijām veselības jomā, tostarp biomedicīnā, medicīnas tehnoloģijās, farmācijā, un fotonikā. Ar valsts investīciju atbalstu un starptautisko sadarbību Latvija vēlas atbalstīt eksportam gatavu inovāciju attīstību ar ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo ietekmi visā Eiropā.
“”BioPhoT” ir vairāk nekā tikai projekts – tas ir katalizators, kas pārvērš Latvijas zinātnisko izcilību inovācijās, kas patiesi maina cilvēku dzīves. Apvienojot pētniekus, uzņēmējus un industriju, mēs veidojam tiltu no idejām līdz ietekmei, veicinot tādu risinājumu attīstību, kas var konkurēt globālā mērogā un radīt ilgstošu vērtību,» saka “BioPhoT” platformas vadītājs Osvalds Pugovičs.
“Memoranda parakstīšana ir nozīmīgs solis “BioPhoT” attīstībā, formalizējot apņemšanos vienot Latvijas novatorus ar partneriem Eiropā, tādējādi paātrinot tirgum gatavu risinājumu izstrādi un nodrošinot, ka zinātniskās idejās pārtop reālos produktos ar pievienoto vērtību,” viņš turpina.
Memorands paredz, ka partneri kopīgi meklēs iespējas atbalstīt Latvijas inovatorus, veicinot kontaktu un informācijas apmaiņu un iesaisti “EIT Health” aktivitātēs un plašākā Eiropas veselības inovāciju ekosistēmā.
“BioPhoT” ir atvērta sadarbībai ar nozares partneriem visā Eiropā, ļaujot Latvijas pētniecības komandām iesaistīties reālu nozares problēmu risināšanā veselības un medicīnas tehnoloģiju jomā un jau agrīnā stadijā izstrādāt risinājumus, kas atbilst Eiropas tirgus vajadzībām.
“Šī sadarbība rada abpusēju vērtību: Latvijas inovatori iegūst piekļuvi starptautiskai industrijai un zināšanām, bet “EIT Health” stiprina savas saiknes ar dinamisku un strauji augošu ekosistēmu, kas ir apņēmusies nodrošināt ietekmīgus veselības risinājumus Eiropai,” saka EIT kopienas Latvijā (EIT Community Hub Latvia) vadītāja Alina Dolmate.
Sadarbība tiks īstenota koordinācijā ar EIT Community Hub Latvia, kura darbību Latvijā nodrošina RTU, veicinot saskaņotu EIT iniciatīvu īstenošanu un ciešāku sasaisti starp nacionālo un Eiropas inovāciju politiku.
Par EIT
EIT ir lielākais inovāciju tīkls Eiropā, kas darbojas kopš 2008. gada. EIT ir ES struktūra un neatņemama ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis Eiropa” daļa.
EIT kopiena piedāvā plašu inovāciju un uzņēmējdarbības aktivitāšu klāstu visā Eiropā, tostarp uzņēmējdarbības mācību kursus, pakalpojumus jaunuzņēmumiem, uzņēmējdarbības attīstības programmas un pētniecības projektus.
“EIT Health” ir plaša, dinamiska veselības inovatoru kopiena, kas apvieno ap 80 pasaules līmeņa dalīborganizāciju ar tūkstošiem uzņēmēju. Iekļaujot visas “zināšanu trīsstūra” puses – pētniecību, izglītību un uzņēmējdarbību –, kopiena veicina inovācijas, kas maina dzīvi.
Ar EIT atbalstu “EIT Health” piedāvā jaunus risinājumus, kas ļautu Eiropas iedzīvotājiem dzīvot ilgāk un veselīgāk. Organizācijas darbs ir vērsts uz steidzamu sabiedrības veselības vajadzību apmierināšanu, veselības sistēmu stiprināšanu un kontinenta konkurētspējas palielināšanu globālajā ekonomikā, veicinot inovācijas veselības aprūpē ar mentoru, finansējumu un pētniecības atbalstu.
Kopš dibināšanas 2016. gadā “EIT Health” ir atbalstījis 3000 jaunuzņēmumus un strauji augošus uzņēmumus, palīdzot tiem piesaistīt 2,2 miljardus eiro investīciju un laist tirgū 123 inovatīvus produktus un pakalpojumus. “EIT Health” programmās apmācīti vairāk nekā 65 000 studentu un profesionāļu, lai stiprinātu nākotnes veselības aprūpes darbinieku resursus. “EIT Health”: Kopā par veselīgu dzīvi Eiropā. Plašāka informācija – www.eithealth.eu
26. janvārī Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Zinātņu mājā Rīgā notiks ilgtermiņa valsts pētījumu izpētes programmas “BioPhoT” Industrijas diena. Tās ietvaros būs iespēja iepazīties ar aktuālajiem “BioPhoT” finansētajiem pētījumiem, inovāciju iestrādēm un prototipiem, to praktiskā pielietojuma iespējām, kā arī pasākuma ietvaros veidot jaunus sadarbības projektus.
Industrijas dienas mērķis ir stiprināt dialogu starp zinātni un industriju, veicināt zināšanu pārnesi un atbalstīt jaunu pētniecības un inovāciju projektu attīstību. Lai veicinātu mērķtiecīgu sadarbību starp akadēmisko vidi, industriju un investoriem, pasākumā pulcēsies biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, farmācijas, fotonikas, viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiertehnisko sistēmu jomu pārstāvji.
Industrijas dienas darba valoda ir angļu valoda un dalība tajā ir bez maksas. Reģistrācija pasākumam: https://luma.com/i81hmsl0
Programma
Pasākums būs īpaši nozīmīgs pētniekiem un akadēmiskā personāla pārstāvjiem, kuri vēlas paplašināt savu pētījumu redzamību, labāk izprast industrijas vajadzības un attīstīt sadarbību ar uzņēmumiem un investoriem.
Industrijas dienas programmā paredzētas ārvalstu un Latvijas ekspertu prezentācijas par veiksmīgiem sadarbības modeļiem starp zinātni un industriju, zināšanu pārnesi un pētniecības komercializāciju, tostarp ar pieredzi dalīsies Hello Tomorrow partnerību koordinators Aleksandrs Saivzs (Alexander Cywes), Polijas Universitāšu zināšanu pārneses uzņēmumu asociācijas priekšsēdētājs Jakubs Jasičaks (Jakub Jasiczak), Tartu Universitātes profesors un Alliance4Life konsorcija prezidents Toivo Maimets, kā arī EIT Health izglītības direktore Selīna Karera (Céline Carrera).
Programmu papildinās paneļdiskusija “Kas kavē veiksmīgu industrijas un akadēmiskās vides sadarbību?”, kurā piedalīsies Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits, nozares un akadēmiskās vides pārstāvji, tostarp Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes dekāns prof. Māris Turks, uzņēmuma Alternative Plants līdzdibinātāja un izpilddirektore Anna Ramata-Stunda, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas (LAĶĪFA) valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis un citi eksperti.
Tematiskās paralēlajās sesijās tādi uzņēmumi un organizācijas kā “Labrains”, “Olpha”, Kinetics Zinātnes fonds, LMT un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija dalīsies ar saviem tehnoloģiskajiem un pētnieciskajiem izaicinājumiem.
Vairāku “BioPhoT” platformas projektu komandas prezentēs savas inovācijas investoru un nozares pārstāvju panelim, lai saņemtu ieteikumus par ideju tālāko attīstību un iespējām nonākt tirgū. Biomedicīnai, medicīnas tehnoloģijām un farmācijai veltītajā sadaļā tiks demonstrēta izlietnēs integrējama dezinfekcijas ierīce antibiotiku rezistentu mikroorganismu ierobežošanai ārstniecības iestādēs, kompakta un stabila lāzersistēma augstas precizitātes optisko sensoru un medicīnisko ierīču vajadzībām, kā arī jaunākās paaudzes asins savākšanas stobriņš, kas uzlabo kaulu reģenerācijas procedūru drošību. Tāpat tiks prezentēts risinājums zobārstniecības urbju drošai tīrīšanai un atkārtotai izmantošanai, uz aptamēriem balstīta ierīce ātrai un precīzākai malārijas diagnostikai, kā arī neinvazīva sviedru analīzes platforma klīniski nozīmīgu biomarķieru noteikšanai, kas ir īpaši svarīga jaundzimušo veselības uzraudzībā.
Savukārt fotonikas, viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu projektu komandas saņems atgriezenisko saiti par risinājumiem, kas vērsti uz ilgtspēju un industriālu pielietojumu. To vidū ir tehnoloģija, kas nolietotu riepu gumiju pārvērš viedā piedevā asfaltbetonam, izturīgi EMI aizsardzības pārklājumi kiberdrošības sistēmām, kā arī augstas efektivitātes bezkontakta sildīšanas sistēma metalurģijai, kas samazina enerģijas patēriņu un CO₂ emisijas. Tiks prezentēti arī projekti par jaunas paaudzes fotonikas mikroshēmu izstrādi, luminiscences pārklājumiem vēja turbīnu lāpstiņu bojājumu agrīnai noteikšanai, precīziem optiskajiem sensoriem konstrukciju uzraudzībai un viediem iepakojuma risinājumiem svaigu jūras velšu kvalitātes uzraudzībai reāllaikā.
Ilgtermiņa partnerības stiprināšanai pasākuma laikā paredzēta divu sadarbības memorandu parakstīšana starp “BioPhoT” platformu un vadošajām starptautiskajām inovāciju un veselības organizācijām – ar globālo dziļo tehnoloģiju inovāciju ekosistēmu Hello Tomorrow un ar EIT Health – plašāko veselības inovatoru tīklu Eiropā. “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai” jeb “BioPhoT” ir ilgtermiņa starpdisciplināra pētniecības un inovāciju platforma, kas apvieno vadošās Latvijas zinātniskās institūcijas un augstskolas ar mērķi sekmēt zinātnisko rezultātu pārtapšanu konkurētspējīgos un tirgū pielietojamos risinājumos.
19. un 20. janvārī “BioPhoT” platformas kopiena piedalījās intenstīvā apmācību kursā par tehnoloģiju komercializāciju, ko vadīja starptautiski atzītais zināšanu un tehnoloģiju pārneses eksperts Džefs Skiners (Jeff Skinner).
Apmācību mērķis bija pilnveidot pētnieku praktiskās iemaņas tehnoloģiju komercializācijas posmos: nosakot tehnoloģijas atbilstību tirgus prasībām, plānojot strukturētu komercializācijas ceļu, sekmējot sadarbību ar universitāšu tehnoloģiju pārneses birojiem (TTO) un pārliecinoši komunicējot ar potenciālajiem partneriem un investoriem.
Kursu par jaunu biznesa ideju radīšanu un attīstīšanu, balstoties pētījumos, izstrādājis un vadīja Džefs Skiners, kurš ir viens no pieredzes bagātākajiem tehnoloģiju pārneses speciālistiem Eiropā, bijušais Lielbritānijas un Eiropas zināšanu pārneses asociāciju (Knowledge Transfer Associations) vadītājs un aktīvs akadēmiskās zināšanu pārneses profesionālās apmācības lektors visā Eiropā. Apmācību programmas saturs balstās viņa plašajā praktiskajā pieredzē, projektu portfelī, pētījumu rezultātos un publiskotos datos.
Divu dienu programmas laikā dalībnieki apguva prasmes aktīvāk un mērķtiecīgāk sadarboties ar biznesa partneriem un investoriem un paši kļūt par savu tehnoloģiju komercializācijas virzītājiem. Apmācību dalībnieki soli pa solim sekoja ceļam no jaunas tehnoloģijas potenciāla apzināšanas līdz veiksmīgām sarunām ar investoriem un partneriem. Kursa gaitā īpaša uzmanība tika pievērsta tam, lai dalībnieki iegūtu praktiskas, pārbaudītas metodes, modeļus un padomus, ko iespējams izmantot uzreiz pēc apmācībām, izvairoties no tipiskākajām kļūdām komercializācijas procesā.
Kaija Kurme-Jansone, BioPhoT platformas projektu mentore un mācību dalībniece norāda: “Manuprāt, Džefs Skiners ir izcils pasniedzējs un patiesi dziļi pārzina savu jomu. Īpaši vērtīga bija viņa gatavība dalīties ar reāliem piemēriem un personīgo pieredzi tehnoloģiju pārneses jomā, kas palīdzēja labāk izprast tēmas praktisko pusi. Viņš uzmanīgi ieklausījās dalībnieku jautājumos un situācijās, sniedzot konkrētus, praktiski izmantojamus padomus, īpaši saistībā ar komunikāciju ar dažādām iesaistītajām pusēm. Uzskatu, ka šīs apmācības bija īpaši nozīmīgas zinātniekiem, jo palīdzēja pārslēgt domāšanu uz klienta un patērētāja vajadzībām – kā viņus sasniegt, kā runāt viņu valodā un kāpēc tas ir būtiski jau no projekta agrīnajām fāzēm. Šī perspektīvas maiņa sniedza daudz skaidrības un iedvesmas turpmākajam darbam.”
Apmācību programmas norisi nodrošina ASTP – bezpeļņas biedru organizācija, kas kopš 2000. gada apvieno universitāšu un industrijas zināšanu un tehnoloģiju pārneses profesionāļus. ASTP mērķis ir uzlabot publisko pētījumu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību, nodrošināt izcilas kvalitātes apmācības un profesionālās prakses atbalstu, pārstāvēt profesiju starptautiskā līmenī un veicināt profesionālu tīklu veidošanu.
Projekts “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai” jeb “BioPhoT” tiek īstenots Ekonomikas ministrijas finansētās ilgtermiņa valsts pētījumu programmas “Inovāciju fonds – ilgtermiņa pētījumu programma” ietvaros. Platformas numurs: IVPP-EM-Inovācija-2024/1-0002.
Lai nodrošinātu vienotu izpratni par tehnoloģiju pārneses galvenajiem posmiem, terminoloģiju un sadarbības mehānismiem, stiprinot institucionālās kompetences šajā jomā, tehnoloģiju pārneses un intelektuālā īpašuma eksperti, zinātnieki un citi interesenti aicināti piedalīties vebināru ciklā “Tehnoloģiju pārneses pamati: No idejas līdz inovācijai”.
12. februārī plkst. 10.00 vebinārā “Izgudrojumu atklāšana, novērtēšana un aizsardzība” ar savām zināšanām un praktisko pieredzi dalīsies Dr. sc. ing. Artis Kromanis, Eiropas patentpilnvarnieks.
Vebinārā tiks aplūkotas šādas tēmas:
izgudrojumu atklāšana (fiksēšana) pētniecības un attīstības procesā;
atklātā (fiksētā) izgudrojuma sākotnējais izvērtējums – patentmeklējums un rīcības brīvības analīze;
izgudrojuma aizsardzības soļi, termiņi un dzīves cikls;
2026. gada 26. janvārī Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Zinātņu mājā Rīgā, Jelgavas ielā 3, notiks “BioPhoT” Industrijas diena. Tā būs iespēja gan satikt jomas profesionāļus, gan iepazīt aktuālos “BioPhoT” pētījumus, risinājumus un sadarbības iespējas. Dalībai notikumā nozaru uzņēmumi līdz 30. decembrim ir aicināti pieteikt savus izaicinājumus īpašā “BioPhoT” mājaslapas sadaļā – Industry Challenge.
“BioPhoT” Industrijas dienas mērķis ir veicināt ciešāku sadarbību starp zinātni un industriju, stiprinot biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, farmācijas, fotonikas, viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu jomas, veidojot labvēlīgu vidi jaunu sadarbības projektu, tehnoloģisku risinājumu un inovatīvu ideju attīstībai.
Pasākums pulcēs uzņēmumus, zinātniskās institūcijas un valsts sektora ekspertus, lai veicinātu ciešāku sadarbību starp zinātni un industriju, iepazīstinātu ar aktuālajiem “BioPhoT” projektiem un jaunām idejām, kas var pretendēt uz “BioPhoT” finansējumu un apspriestu praktiskus sadarbības modeļus. Tematiskajās darba sesijās tiks izcelti nozaru aktuālie izaicinājumi un pētniecības iespējas.
Industrijas partneriem šī ir iespēja iegūt tiešu ieskatu “BioPhoT” pētniecības un inovāciju portfelī un identificēt sadarbības virzienus ar augstāko pievienoto vērtību:
“BioPhoT” Industry Challengeir iniciatīva, kas aicina uzņēmumus iesniegt konkrētus ar industriju saistītus tehnoloģiskos izaicinājumus, kuriem nepieciešama specializēta pētniecība, laboratorijas infrastruktūra vai augsta līmeņa zinātniskā kompetence. Atlasīti izaicinājumi tiks prezentēti Industrijas dienas tematiskajās darba sesijās, ļaujot uzņēmumiem tieši izklāstīt savas vajadzības pētniekiem un veidot mērķtiecīgas sadarbības.
Kas ir Industry Challenge un kā pieteikties – latviešu valodā
Platformas stratēģiskie mērķi līdz 2032. gadam ietver 35 jaunu tehnoloģiju radīšanu, 23 no tām attīstot līdz TRL 5–6 līmenim, kā arī paredzot vismaz četrus komercializācijas fāzē iegājušus produktus. Platforma veicina zinātniskās infrastruktūras efektīvu koplietošanu un sistemātisku zinātnieku komercializācijas kompetenču stiprināšanu.
Noslēgusies platformas “BioPhoT” otrā pētniecības un inovāciju projektu (PIP) konkursa pieteikumu pirmā vērtēšanas kārta – uz otro vērtēšanas kārtu, t.i. Latvijas Zinātnes padomes ekspertīzi, tiks virzīts 71 PIP pieteikums.
No 2. līdz 3. un no 9. līdz 10. decembrim Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centrā industrijas un komercializācijas ekspertu panelis izvērtēja 97 “BioPhoT” PIP pieteikumus, kas pretendē uz finansējumu otrajā “BioPhoT” konkursā. 12. decembrī platformas projektu vadības grupa apstiprinājusi vērtējuma rezultātus.
Lai kvalificētos otrajai vērtēšanas kārtai, saskaņā ar konkursa nolikumu PIP pieteikumam bija jāsaņem konsolidētais vērtējums 9 vai vairāk punktu un nevienā no vērtēšanas kritērijiem tas nedrīkstēja būt zemāks par 1 punktu.
Vidējais PIP pieteikumu vērtējums ir 11,32 punkti, augstākajam vērtējumam sasniedzot 16 punktus, kamēr zemākais vērtējums bija 3,25 punkti. No saņemtajiem PIP pieteikumiem 15 nesasniedza nepieciešamos 9 punktus. 11 PIP pieteikumi nesaņēma 1 punktu kādā no vērtēšanas kritērijiem, lai gan kopējais punktu skaits pārsniedza 9.
Saskaņā ar konkursa nolikumu katrs PIP vadītājs uz pieteikumā norādīto e-pastu saņems pieteikuma vērtējumu.
“BioPhoT” kopiena 12. janvārī plkst. 15.00-16.00 ir aicināta uz īpašu vebināru, lai iepazītu deep-tech sadarbības tīklu “Hello Tomorrow” un izpētītu, kā ikviena pētniecības organizācija un komercializējamie projekti var iegūt no tās zinātņietilpīgo tehnoloģiju konsultācijām un globālā inovāciju tīkla.
“Hello Tomorrow” ir pasaulē lielākais dziļo tehnoloģiju tīkls, kas savieno pētniekus, jaunuzņēmumus, korporācijas, investorus un institūcijas visā pasaulē. Šis tīkls aptver pētniecības centrus, inkubatorus, korporācijas un investorus. Organizācija palīdz identificēt nākotnei gatavas pētniecības iespējas, pārvērst zinātniskos sasniegumus tirgum gatavos risinājumos un attīstīt jaunas sadarbības vai uzņēmējdarbības iniciatīvas.
Dalība vebinārā būs īpaši noderīga pētniecības grupu vadītājiem,vadošajiem pētniekiem, tehnoloģiju pārneses biroju pārstāvjiem, R&D direktoriem, kā arī citiem inovāciju profesionāļiem akadēmiskajā un pētniecības sektorā, kuri vēlas paplašināt zinātniskās ieceres, stiprināt sadarbību ar industriju vai izpētīt komercializācijas iespējas.
Platformas “BioPhoT” otrā Pētniecības un inovāciju projektu (PIP) konkursa ietvaros noslēgušās prezentācijas industrijas ekspertu paneļiem, kuros 97 pētniecības komandas prezentēja savas idejas starptautiskai ekspertu komisijai.
Četru dienu intensīvajā izvērtēšanas procesā, kas notika 2., 3., 9. un 10. decembrī Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centrā, zinātnieki sniedza īsas, uz inovācijām un to praktisko pielietojumu vērstas prezentācijas. Industrijas eksperti analizēja ideju tirgus potenciālu un to tehnoloģisko un komercializācijas gatavību, sniedzot sniedza padziļinātu vērtējumu par katra projekta attīstības iespējām, tehnoloģiskajām priekšrocībām un potenciālajām barjerām ceļā uz tirgu. Šī ciešā sadarbība ļauj pētniecības komandām agrīnā stadijā saņemt strukturētu, uz pierādījumiem balstītu atgriezenisko saiti, kas ir būtiska, lai attīstītu idejas virzienā uz reāliem produktiem un tehnoloģijām.
“Šajās prezentācijās redzējām ļoti augstu līmeni — daudzas no tām bija tik pārliecinošas, ka projektu pārstāvji varētu stāvēt uz starptautiskām skatuvēm. Tas ir skaidrs progress, salīdzinot pat ar iepriekšējo “BioPhoT” konkursu pavasarī un ir redzams, cik būtiski ir izmantot platformas piedavātās apmācības un mentoru konsultācijas — komandas, kas to darīja, sevi pierādīja daudz pārliecinošāk,” vērtē ekspertu paneļa dalībnieks, riska kapitāla fonda un akseleratora Buildit Latvia vadošais partneris un izpilddirektors Matīss Neimanis.
“Vienlaikus jāatceras, ka komerciālais potenciāls ir cieši saistīts ar ambīcijām: projekti ar skatījumu tikai uz Latvijas tirgu objektīvi ir ierobežoti. Visbūtiskākais jautājums paliek nemainīgs: kādu reālu problēmu projekts risina un kurš būs gatavs par to maksāt? Šāds industrijas pārstāvju iesaistes formāts ļoti labi palīdz identificēt, kuriem projektiem ir šis potenciāls un kuriem, iespējams, būtu jāmeklē citi attīstības ceļi,” viņš izceļ.
Ideju izvērtēšanā piedalījās arī citi pieredzējuši industrijas profesionāļi un deep-tech investori: bioloģijas zinātņu doktore un biznesa vadības speciāliste Tamar Raz, ārsts un vairāku medicīnas jaunuzņēmumu dibinātājs un vadītājs Barak Azmon, investors un valdes loceklis agrīnās attīstības stadijas dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumos aizsardzības jomā Daniel Carew, starptautisks eksperts pusvadītāju un lāzeru industrijā Julien Venturini un International SubFAB Research Labs dibinātājs, speciālists pusvadītāju rūpnīcu atbalsta iekārtās un infrastruktūrā Ilya Zabelinsky, kā arī uzņēmumu VLX Ventures un NetwoRx Bio vadītājs Ori Choshen. Projektu prezentācijas moderēja riska kapitālu un jaunuzņēmumu eksosistēmas eksperts, “BioPhoT” mentors Andris Baumanis.
Industrijas ekspertu paneļi ir būtiska daļa no “BioPhoT” konkursu pieejas mazināt plaisu starp pētniecību un uzņēmējdarbību, nodrošinot, ka zinātniskās ieceres jau pieteikumā tiek formulēta sar skaidru izpratni par tirgus vajadzībām. Industrijas ekspertu iesaiste vērtēšanā motivē pētniekus precizi definēt projekta mērķus, pareizi izvēlēties projekta grupas dalībniekus un identificēt komercializācijas iespējas.
Līdz 16. decembrim “BioPhoT” Platformas projektu vadības grupai jāpieņem lēmums, kuri projektu pieteikumi ir pārvarējuši 1. vērtēšanas kārtas kvalifikācijas slieksni un tiks virzīti zinātniskajai izvērtēšanai, ko veiks Latvijas Zinātnes padomes izvēlētie eksperti.
Platformas “BioPhoT” otrā Pētniecības un inovāciju projektu (PIP) konkursa ietvaros savas idejas starptautiskai ekspertu komisijai prezentēja 97 pētnieku komandas.
Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieki meklē jaunus risinājumus dzīvībai bīstamu sēnīšu infekciju ārstēšanai. Ja cilvēka imunitāte ir ļoti novājināta, patogēnās sēnes spēj no gļotādām nonākt asinīs un izraisīt sistēmisku infekciju jeb kandidēmiju, kas var skart sirdi, nieres, aknas vai smadzenes. Pētnieki cer 10 gadu laikā atrast jaunu zāļvielu, kas palīdzētu efektīvāk ar šo problēmu cīnīties.
Pirmā “BioPhoT – Latvijas inovāciju tramplīns” konference pulcēja plašu interesentu loku – teju 200 dalībnieki tikās, lai diskutētu par zinātnes un industrijas sadarbību, demonstrētu platformas pirmā gada rezultātus un iezīmētu tālāko ceļu uz efektīvu zinātnisko rezultātu komercializāciju. Konference norisinājās 24. novembrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrā.
Pasākumu atklāja “BioPhoT” platformas vadītājs Osvads Pugovičs: “Mēs esam radījuši platformu, kas ļauj zinātniekiem un ražotājiem satikties un runāt vienā valodā. “BioPhoT” aptver biomedicīnu, fotoniku, viedos materiālus un inženiertehniskās sistēmas, veidojot nozaru mijiedarbību, kas nepieciešama inovācijām ar augstu ietekmi.” Viņš izcēla programmas straujo izaugsmi un zinātnieku aktivitāti – pirmajā konkursā saņemti 124 projektu pieteikumi, no kuriem 40 jau tiek īstenoti, vēl 99 pretendē uz atbalstu otrajā kārtā. “Šāda aktivitāte mums sūta divus būtiskus signālus: Latvijā darbojas spēcīgas, starpdisciplināras pētniecības grupas, kas ir gatavas radīt tirgum pielāgojamas tehnoloģijas, un zinātnieki arvien aktīvāk iesaistās intelektuālā īpašuma, komercializācijas un uzņēmējdarbības procesos, uzņemoties ar to saistītos riskus,” uzsvēra Pugovičs.
Konferencē skaidri izskanēja arī augstākā līmeņa atbalsts programmas attīstībai. “Mums ir svarīgi, lai inovāciju atbalsta instrumenti atbilstu reālajām vajadzībām, tādēļ mēs augstu vērtējam iesaistīto pušu dialogu, lai kopīgi veidotu redzējumu par efektīvas, ilgtspējīgas un izaugsmi veicinošas inovāciju ekosistēmas izveidi. Zinātnisko rezultātu praktiskā ieviešana ir būtisks priekšnosacījums Latvijas ekonomikas konkurētspējai globālā mērogā,” sacīja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspejas departamenta vecākā eksperte Egija Aurēlija Liepiņa.
RTU rektors profesors Tālis Juhna norādīja, ka “BioPhoT” nav tikai atsevišķa iniciatīva, bet gan nacionālas nozīmes inovāciju kapacitātes attīstības instruments, kas palīdz pārvarēt zinātnes un industrijas “nāves ieleju”, savienojot abas ekosistēmas puslodes. Savukārt “BioPhoT” vadības grupas priekšsēdētāja un Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktore Dace Kārkle atzīmēja būtisku progresu konsorcija iekšējā sadarbībā, uzsverot, ka zinātnieki kļūst arvien pārliecinošāki, prezentējot savas idejas industrijai, pielāgojot tās tirgus vajadzībām un domājot komercializācijas kategorijās – tas ir pavērsiens, kas būtiski stiprina tehnoloģiju pārneses kvalitāti.
“”BioPhoT” ir kļuvusi par nozīmīgu zinātnes un industrijas sinerģijas manifestāciju Latvijā. Pirmā gada rezultāti skaidri rāda: valstij ir gan zinātniskais potenciāls, gan infrastruktūra, gan ambīcijas radīt tehnoloģijas ar globālu ietekmi. Programma veicina kultūras transformāciju, kurā pētnieki, uzņēmēji un valsts institūcijas darbojas kā vienota sistēma, un šīs sadarbības rezultāts būs jaunas tehnoloģijas, jauni uzņēmumi, jauni tirgi un stabils pamats Latvijas ilgtspējīgai izaugsmei,” sacīja D. Kārkle.
“BioPhoT” platformas stratēģiskie mērķi līdz 2032. gadam ietver 35 jaunu tehnoloģiju radīšanu, 23 no tām attīstot līdz TRL 5–6 līmenim, kā arī paredzot vismaz četrus komercializācijas fāzē iegājušus produktus. Platforma veicina zinātniskās infrastruktūras efektīvu koplietošanu un sistemātisku zinātnieku komercializācijas kompetenču stiprināšanu.
Konferences laikā starp RTU un AS “Latvenergo” tika parakstīts līgums par industriālās profesūras izveidi, iezīmējot jaunu zinātnes un industrijas sadarbības modeli. Industriālā profesūra ļaus integrēt industrijas ekspertu zināšanas universitātes pētniecībā un studijās, radīt augstas pievienotās vērtības projektus viedās enerģētikas un zaļo tehnoloģiju jomās, paātrināt laboratoriju risinājumu pārvēršanu praktiskos industrijas produktos un stiprināt Latvijas konkurētspēju Eiropas Zaļā kursa mērķu īstenošanā.
Nozīmīgu atspērienu zinātnieku un industrijas sadarbībai sniedz arī “BioPhoT” izveidotā industriālo izaicinājumu jeb Industry Challenge datubāze, kurā jau apkopoti 18 konkrēti industrijas izaicinājumi no tādiem uzņēmumiem kā “GSK”, “Cellbox Labs”, “Veolia”, “ABB” un citiem. Šī datubāze kalpo kā orientieris pētniekiem, ļaujot identificēt reālas tirgus vajadzības un precīzi pozicionēt savus risinājumus. Vienlaikus “BioPhoT” kļuvusi par Latvijas pārstāvi ES iniciatīvā “Innovate Together”, paplašinot vietējo pētnieku pieeju Eiropas tehnoloģiju pārneses tīklojumam.
Konferences starptautisko dimensiju stiprināja vairāki vieslektori. Dr. Skots Dakss (Dr. Scott L. Dax), kurš zināms kā viens no biotehnoloģiju inovāciju arhitektiem, dalījās pieredzē par farmaceitisko molekulu izstrādes ciklu, investoru piesaisti un uzņēmuma “CersciTherapeutics” veiksmīgo pārdošanu 2020. gadā. Viņš uzsvēra agrīnas industrijas iesaistes un skaidras intelektuālā īpašuma stratēģijas kritisko nozīmi. Guntis Mārciņš no “Groglass”, viena no pasaules vadošajiem muzeju stikla ražotājiem, demonstrēja Latvijas spēju radīt globāli konkurētspējīgus produktus un izcēla tirgus validācijas nozīmi, savukārt Gatis Mozoļevskis no “Cellbox Labs” prezentēja jaunākos risinājumus imobilizētu orgānu tehnoloģiju jomā. Viņš uzsvēra, ka veiksmīgai komercializācijai nepieciešams skaidri definēt, kam tieši tehnoloģija palīdzēs.
Centrālās statistikas pārvaldes ģenerāldirektors Raimonds Lapiņš konferencē iepazīstināja ar drošas datu pieejamības iniciatīvu, kas ļaus pētniekiem analizēt starpnozaru datus atbilstoši augstākajiem drošības standartiem. Šī vide ir būtiska medicīnas datu interpretācijai, enerģētikas patēriņa prognozēšanai, transporta loģistikas optimizācijai un efektīvākai valsts pārvaldei.
Savās uzrunās Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents Normunds Bergs un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis bija vienisprātis: Latvijas attīstībai nepieciešama daudz ciešāka, strukturēta un ilgtermiņa sadarbība starp pētniekiem un uzņēmumiem, t.sk. slimnīcām, kā arī būtiski palielināti un precīzi mērķēti ieguldījumi, un koordinēta valsts politika.
Sekojošā ekspertu diskusijā iezīmējās vairāki būtiski soļi Latvijas zinātnes attīstībai – nepieciešamība veicināt akadēmiķu stažēšanos industrijā, paātrināt prototipu izstrādi, nodrošināt sistemātisku industrijas atsauksmju sniegšanu “BioPhoT” projektiem, stiprināt intelektuālā īpašuma pārvaldību un integrēt komercializācijas stratēģijas jau projekta sākumposmā. Ekonomikas ministrijas pārstāve Ē. A. Liepiņa akcentēja “BioPhoT” unikālo ieguldījumu agrīnās TRL fāzēs, kur finansējuma pieejamība tradicionāli ir visierobežotākā.
Konferences laikā bija iespēja iepazīties ar pirmajiem 40 projektiem, kas jau uzsākuši ideju īstenošanu. Pasākuma noslēgumā tika apbalvoti četri posteru konkursa laureāti:
fotonikas kategorijā uzvarēja Aleksejs Zolotarjovs ar pētījumu par infrasarkano spektroskopiju PFAS noteikšanai ūdens vidē (“Infrasarkanā spektroskopija PFAS noteikšanai ūdens vidē, izmantojot iegremdējamu sensora platformu”);
biomedicīnas kategorijā – Kristaps Kļaviņš ar biomarķieru noteikšanai veltīto SwyCard risinājumu (“Klīniski nozīmīgu biomarķieru noteikšana un uzraudzība, izmantojot sviedru analīzi (SwyCard)”);
hibrīdprojekta balvu ieguva Jānis Spīgulis ar balto lāzeru endoskopijas sistēmu ENDOLASE (“Baltā lāzera endoskopijas sistēma (ENDOLASE)”);
savukārt apmeklētāju simpātiju balvu saņēma Līga Kunrade par uz aptamēriem balstītu ierīci ātrai malārijas detekcijai (“Viedā diagnostika — uz aptamēriem balstīta ierīce ātrai malārijas detekcijai”).
“BioPhoT” platforma jau paziņojusi par nākamo nozīmīgo pasākumu – Industrijas dienu 2026, kas notiks 26. janvārī Latvijas Universitātē un kļūs par platformu pirmo ievērojamo rezultātu prezentācijai un jaunu industrijas izaicinājumu izcelšanai. Kā norādīja Pugovičs, šī būs iespēja akadēmiskajiem partneriem kritiski izvērtēt, cik lielā mērā viņu idejas atbilst industrijas vajadzībām, jo šāda saskarsme ir izšķiroša zinātnes ekonomiskās un sociālās vērtības radīšanai. Dalībai aicināti reģistrēties gan pētnieki, gan industrijas pārstāvji; reģistrācija bezmaksas dalībai – https://biophot.lv/event/biophot-industrijas-diena-2026/
“BioPhoT” Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadībā īsteno Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.
Projekts “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai” jeb “BioPhoT” tiek īstenots Ekonomikas ministrijas finansētās ilgtermiņa valsts pētījumu programmas “Inovāciju fonds – ilgtermiņa pētījumu programma” ietvaros. Platformas numurs: IVPP-EM-Inovācija-2024/1-0002.
“BioPhoT” 1. kārtas industrijas paneļa prezentācijas notiks 2.-3. un 9.-10. decembrī Rīgas Tehniskās Universitātes Zinātnes un Inovāciju Centrā (RTU ZIC), “Moon” zālē, Ķīpsalas ielā 6A, Rīgā.
Savu prezentācijas datumu un laiku iespējams atrast pēc NZDIS piešķirtā PIP reģistrācijas numura, kas tika norādīts lēmumā par administratīvo kritēriju izvērtēšanu. Lūgums to piefiksēt un uz RTU ZIC ierasties 5-10 minūtes pirms Jūsu norādītā prezentācijas laika.
Individuālo prezentācijas datumu un laiku mainīt vairs nav iespējams. Tehnisku jautājumu gadījumā, kas saistīti ar Industrijas eksperta paneli un prezentācijām, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi biophot@rtu.lv.
24. novembrī Rīgas Tehniskās Universitātes Zinātnes un inovāciju centrā notika pirmā “BioPhoT – Latvijas inovāciju tramplīns” konference, vienuviet pulcējot biomedicīnas un fotonikas pētniekus, uzņēmējus, industrijas pārstāvjus un zinātnes politikas veidotājus.
Pasākumā līdzās prezentācijām, diskusijām un idejām, kas veido ceļu uz nākamās paaudzes tehnoloģiju un veselības aprūpes risinājumiem Latvijā, dalībnieki iepazinās ar pirmajiem 40 platformas finansētajiem projektiem, kuru mērķis ir radīt starptautiski konkurētspējīgas inovācijas un stiprināt zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbību.
Laura Pauniņa un Rihards Ruska no Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta (CFI) kopīgi strādā pie tehnoloģijas, kas vienlaikus spēj cīnīties ar mikrobiem un liek tiem “pašiem par sevi” signalizēt par savu klātbūtni uz virsmas. Pirms nepilniem diviem mēnešiem viņi projektam “Bioaktīvi luminiscējoši pārklājumi antimikrobiālai aizsardzībai” saņēma atbalstu “BioPhoT” platformā.
Pētnieku piedāvātais risinājums būs gudrs izsmidzināms pārklājums, kas iznīcina mikroorganismus un ar luminiscences palīdzību vizuāli parāda savu efektivitāti. Balstoties uz LU CFI izstrādātajiem Dezosil un Fungosil pārklājumiem, pētnieki uzlabos biocīdās un optiskās īpašības, nodrošinot ilgtspējīgu un izmaksu ziņā efektīvu risinājumu.
Tas nākotnē var ievērojami atvieglot higiēnas kontroli vietās, kur tīrībai ir kritiska nozīme: ārstniecības iestādēs, procedūru kabinetos, laboratorijās un citur.
Novembra izskaņā pētnieki viesojās LU Radio NABA raidījuma “Studentu pietura”, kur skaidroja, kā radusies šī ideja, ar kādiem izaicinājumiem komanda saskārās ceļā uz projekta finansējuma iegūšanu un kādi eksperimenti viņus sagaida tuvākajos mēnešos.
24. novembrī notiks pirmā “BioPhoT – Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platformas inovatīvu produktu radīšanai” konference “BioPhoT – Latvijas inovāciju tramplīns”, kur vienuviet pulcēsies biomedicīnas un fotonikas industrijas pārstāvji, zinātnes politikas veidotāji, pētnieki un uzņēmēji. Pasākuma mērķis – iepazīstināt ar pirmajiem 40 platformas finansētajiem inovāciju projektiem, demonstrēt to starptautisko potenciālu un veidot dialogu par zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbības nozīmi.
““BioPhoT” platformas mērķis ir radīt vidi, kur zinātne un industrija strādā plecu pie pleca, veidojot jaunus produktus ar augstu pievienoto vērtību. “BioPhoT” nav tikai projekts – tās ir reformas, kas palīdz Latvijas zinātnes idejām pārtapt produktos ar reālu ietekmi uz cilvēku dzīvi un valsts ekonomiku. Mēs veidojam vidi, kur pētnieki un uzņēmēji satiekas, lai radītu eksportspējīgas inovācijas ar ilgtspējīgu vērtību. Konference “BioPhoT – Latvijas inovāciju tramplīns” ir viens no pirmajiem soļiem ceļā uz to, lai Latvijas inovācijas kļūtu par daļu no globāliem tehnoloģiju un veselības aprūpes risinājumiem,” uzsver platformas vadītājs Osvalds Pugovičs.
Konferencē būs iespēja iepazīt pirmos 40 “BioPhoT” platformas finansējumu ieguvušos pētniecības un inovāciju projektus. Tie ietver sepses, vēža un infekciju diagnostiku, jaunus sensorus un medicīniskās ierīces, optisko šķiedru risinājumus, luminiscējošus pārklājumus, infrasarkanās spektroskopijas tehnoloģijas, inovatīvus biomateriālus un kompozītus, vides un enerģētikas un citas inovācijas.
Konference notiks Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes inovāciju centrā, “Moon” zālē no plkst. 9.00 līdz 13.30. Reģistrācija dalībai konferencē:
Konference norisināsies angļu valodā, dalība – bez maksas.
Konferences programma
Pasākumu atklās Rīgas Tehniskās universitātes rektors prof. Tālis Juhna, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktore Dace Kārkle, kā arī Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vecākā eksperte Egija Aurēlija Liepiņa. Notiks arī AS “Latvenergo” un RTU sadarbības līguma par industriālā profesora projekta īstenošanu parakstīšana, kam sekos “BioPhoT” platformas vadītāja O. Pugoviča ziņojums par platformas līdzšinējo darbību un nākotnes iecerēm.
Konferences īpašais viesis būs Dr. Skots Dakss (Dr. Scott L. Dax), bijušais uzņēmuma “CerSci Therapeutics” zinātniskais direktors, kurš stāstīs par inovāciju lomu Build-to-Buy stratēģijā biotehnoloģijā un uzņēmuma veiksmīgo nonākšanu tirgū.
Ar pieredzi dalīsies arī Latvijas uzņēmumi: konferencē gaidāmi veiksmes stāsti no “Groglass” – viena no pasaules vadošajiem muzeju stikla ražotājiem –, ko pārstāvēs pētnieks, Pētniecības un attīstības nodaļas vadītājs Guntis Mārciņš, un “Cellbox Labs” – jaunuzņēmuma, kas attīsta mikrofluīdikas tehnoloģijās balstītus risinājumus šūnu biotehnoloģijā. To pārstāvēs dibinātājs un uzņēmum vadītājs Gatis Mozoļevskis.
Pasākuma dalībniekiem būs iespēja uzklausīt Centrālās statistikas pārvaldes ģenerāldirektora Raimonda Lapiņa ziņojumu “CSP – vērtīgu datu avots – iespējas un izaicinājumi”, kurā tiks parādīts, kā dati var kļūt par resursu jaunu produktu un pakalpojumu attīstībā. Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Normunds Bergs vēstīs, “kā zutim sarunāties ar putekļsūceju”. Savukārt Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas (LAĶĪFA) valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis rosinās sarunu par industrijas un akadēmiskās vides mijiedarbību biomedicīnā.
Paneļdiskusijā “No akadēmiskās vides līdz komerciālai vērtībai – galvenie aspekti, izaicinājumi un gudri izvēlētu atbalsta instrumentu nozīmīgums” piedalīsies LETERA prezidents Normunds Bergs, LAĶĪFA valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis, Ekonomikas ministrijas eksperte Egija Aurēlija Liepiņa, Latvijas Zinātnes padomes direktore Lauma Muižniece, “Cellbox Labs” vadītājs Gatis Mozoļevskis un “BioPhoT” vadītājs Osvalds Pugovičs. Diskusiju moderēs Andris Anspoks.
Par “BioPhoT”
“BioPhoT” Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadībā īsteno Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte. Projekts “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai” jeb “BioPhoT” tiek īstenots Ekonomikas ministrijas finansētās ilgtermiņa valsts pētījumu programmas “Inovāciju fonds – ilgtermiņa pētījumu programma” ietvaros. Platformas numurs: IVPP-EM-Inovācija-2024/1-0002.
Lai nodrošinātu vienotu izpratni par tehnoloģiju pārneses galvenajiem posmiem, terminoloģiju un sadarbības mehānismiem, stiprinot institucionālās kompetences šajā jomā, tehnoloģiju pārneses un intelektuālā īpašuma eksperti, zinātnieki un citi interesenti aicināti piedalīties vebināru ciklā “Tehnoloģiju pārneses pamati: No idejas līdz inovācijai”, kur savās zināšanās un pieredzē dalīsies “BioPhoT” platformas intelektuālā īpašuma un tehnoloģiju pārneses speciālisti.
Pirmajā vebinārā – “Tehnoloģiju pārneses process un loma pētniecības organizācijās” – savās zināšanās un pieredzē dalījās Dr. Anna Stikāne (Latvijas Organiskās sintēzes instititūta Tehnoloģiju pārneses centra vadītāja) un Dāvids Štēbelis (Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) industriālais koordinators Latvijā):
· Tehnoloģiju pārneses process no izgudrojuma atklāšanas līdz komercializācijai (tehnoloģiju identifikācija, izvērtēšana, aizsardzība, tirgošana, darījums, saistību uzturēšana);
· TTO funkcija pētniecības organizācijā, inovāciju ekosistēmas loma un tipiskākie izaicinājumi komunikācijā ar zinātniekiem un industriju.
Pētniecības integritāte un iekļaušana ir centrāli principi “BioPhoT” platformas finansētajos pētniecības un inovāciju projektos. Lai stiprinātu šo principu izpratni, veicināt refleksiju un diskusiju starp pētniekiem, kā arī veidotu kopīgu izpratni par atbildīgu un iekļaujošu pētniecības praksi “BioPhoT” kontekstā, interesenti aicināti uz semināru “Pētniecības integritāte un iekļaušana”, kas notiks 28. novembrī 10.00 tiešaistē Zoom platformā.
Semināru vadīs RSU docētāji un pētnieki Dr. Uldis Vēgners, Laura Bitiniece un Diāna Kiščenko.
Seminārs notiks divās daļās:
1. daļā paredzētas divas īsas prezentācijas par integritāti un iekļaušanu:
Laura Bitiniece pievērsīsies pētniecības integritātes tēmai, vēršot uzmanību sadarbības un savstarpējas komunikācijas jautājumiem.
Diāna Kiščenko sniegs ieskatu iekļaušanas un dažādības jautājumos.
2. daļā – praktiska darbnīca:
Semināra dalībnieki tiks aicināti piedalīties ētiskā refleksijā un diskusijā balstītā spēlē par dilemmām saistībā ar pētniecības integritāti, lai attīstītu savu spēju pieņemt kritiski izsvērtus un ētiski pamatotus lēmumus.
11. novembrī “BioPhoT” komanda – platformas vadītājs Osvalds Pugovičs un mentori Kaija Kurme–Jansone un Jānis Latvels – piedalījās Valsts inovatīvo kapitālsabiedrību iniciatīvas (VIKI) pasākumā uzņēmumā “Getliņi EKO”, kur prezentēja platformas misiju – veidot tiltu starp zinātni un industriju.
Tikšanās dalībnieki tika iepazīstināti ar “BioPhoT” platformu, kas apvieno biotehnoloģiju, fotonikas un augsto tehnoloģiju ekspertus, kā arī ar jaunoIndustry Challenge iniciatīvu. Šī platforma aicina uzņēmumus iesniegt savus izaicinājumus, kuros zinātnieki var piedāvāt inovatīvus risinājumus, veicinot sadarbību un jaunu produktu attīstību.
Pasākums notika uzņēmumā “Getliņi EKO” – vietā, kur inovācijas satiekas ar ilgtspēju. Dalībniekiem bija iespēja iepazīt poligona darbību, apskatīt modernās siltumnīcas un uzzināt par risinājumiem, kas veido nākotnes aprites ekonomiku. “BioPhoT” dalība šajā pasākumā ir nozīmīgs solis ceļā uz ciešāku sadarbību ar industriju un kopīgu inovāciju radīšanu.
7. novembrī noslēdzās pētniecības platformas “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai” (“BioPhoT”) otrā Pētniecības un inovāciju projektu (PIP) konkursa pieteikumu iesniegšana, kur zinātniekiem indikatīvi pieejami 4,826,110 eiro. Saņemti 99 projektu pieteikumi no 14 pētniecības organizācijām.
“Pirmā uzsaukuma 40 projektu īstenošana jau uzsākta un arī otrajā konkursā zinātnieku interese par “BioPhoT” finansējuma iespējām ir ļoti augsta. Pieteikumu skaits rāda, ka pētniecības kopiena ir gatava turpināt Latvijas zinātnes ceļu uz starptautisku atpazīstamību, domāt drosmīgi, sadarboties ar komercsektoru un virzīt zinātniskās idejas uz praktisku komercializāciju. Inovācijas sākas ar ideju, bet tās aug tur, kur ir uzticība, atbalsts un iespēja rīkoties,” uzsver “BioPhoT” platformas vadītājs Osvalds Pugovičs.
Visaktīvākie pieteicēji bijuši Rīgas Tehniskā universitāte ar 26 un Latvijas Universitāte (LU) ar 20 projektiem. Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts un LU Cietvielu fizikas institūts – katrs konkursā piedalās ar 11 projektiem. Astoņi projektu pieteikumi saņemti no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, projektu pieteikumus iesniedzis arī Elektronikas un datorzinātņu institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības vides zinātniskais institūts “BIOR” un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts. Līdztekus platformas konsorcija dalībniekiem savu dalību konkursā pieteikuši arī Daugavpils Universitātes, Ventspils Augstskolas, Vidzemes Augstskolas, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pētnieki, tādējādi ievērojami paplašinot dalībnieku loku un sekmējot starpdisciplināru sadarbību Latvijas zinātnē.
Lai īstenotu inovatīvus risinājumus divās Latvijas viedās specializācijas (RIS3) jomās – biomedicīnā, medicīnas tehnoloģijās un farmācijā, kā arī fotonikā un viedo materiālu pētniecībā, tehnoloģijās un inženiersistēmu izstrādē, otrā “BioPhoT” konkursa ietvaros tiks apstiprināti 25 pētniecības projekti un zinātniekiem indikatīvi pieejami 4,826,110 eiro. Katram PIP iespējams saņemt līdz 190 000 eiro, un tā īstenošanas termiņš ir 8 mēneši, ar iespēju pagarināt to par vēl 3 mēnešiem bez papildu finansējuma.
Latvijas Zinātnes padome jau ir uzsākusi projektu pieteikumu administratīvās atbilstības pārbaudi. Savukārt decembra sākumā projektu komandām būs iespēja prezentēt savas idejas Industrijas ekspertu panelim, kurā tiks vērtēts ideju inovatīvais potenciāls, kā arī atbilstība tirgus un lietotāju vajadzībām.
“BioPhoT” projektu konkursi tiek organizēti ar mērķi mazināt plaisu starp zinātni un komercsektoru, veicinot jaunu tehnoloģiju attīstību un komercializāciju. Vienlaikus ar konkursiem platforma piedāvā bezmaksas apmācību programmas, kas sniedz zināšanas par tehnoloģiju pārnesi, intelektuālā īpašuma aizsardzību un inovāciju komercializāciju, kā arī mentoru konsultācijas projektu gatavības līmeņa novērtēšanai.
“BioPhoT” Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadībā īsteno Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, LU, LU Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte. Līdz 2032. gadam platformas ietvaros plānots izstrādāt vismaz 35 jaunas tehnoloģijas, no kurām vairāk nekā divas trešdaļas tiks attīstītas līdz validācijai reālos vai pilna mēroga apstākļos, un vismaz četras nonāks līdz komercializācijas fāzei.
Projekts “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai” jeb “BioPhoT” tiek īstenots Ekonomikas ministrijas finansētās ilgtermiņa valsts pētījumu programmas “Inovāciju fonds – ilgtermiņa pētījumu programma” ietvaros. Platformas numurs: IVPP-EM-Inovācija-2024/1-0002.
24. novembrī notiks pirmā “BioPhoT” – Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platformas inovatīvu produktu radīšanai konference “BioPhoT – Latvijas inovāciju tramplīns”. Tā biomedicīnas un fotonikas industrijas pārstāvjus, zinātnes politikas veidotājus un zinātnisko sabiedrību iepazīstinās ar Latvijā uzsāktajiem inovāciju projektiem un platformas nākotnes iecerēm, piedāvās ieskatu virknē starptautisku nozares veiksmes stāstu, kā arī rosinās ekspertu diskusijas par inovāciju attīstīšanas nozīmi plašākā kontekstā.
““BioPhoT” nav tikai projekts – tās ir reformas, kas palīdz Latvijas zinātnes idejām pārtapt produktos ar reālu ietekmi uz cilvēku dzīvi un valsts ekonomiku. Mūsu mērķis ir radīt vidi, kur pētnieki un uzņēmēji satiekas, lai kopā radītu inovācijas ar eksportspēju un ilgtspējīgu vērtību,” – norāda “BioPhoT” platformas vadītājs Osvalds Pugovičs.
Konference notiks 24. novembrī no plkst 9.00 līdz 13.30 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrā, “Moon” zālē. Darba valoda – angļu.
Konferences programma:
Dalība konferencē klātienē un tiešsaistē ir bez maksas, ar iepriekšēju reģistrēšanos:
Konferencē ar saviem veiksmes stāstiem dalīsies starptautisku un Latvijas uzņēmumu pārstāvji, kuru zinātniskās idejas jau pārtapušas komercializētos produktos vai palīdzējušas ārvalstu partneriem īstenot savas inovācijas, sadarbojoties ar Latvijas pētniekiem.
Savukārt paneļdiskusijā “No akadēmiskās vides līdz komerciālai vērtībai – galvenie aspekti, izaicinājumi un gudri izvēlētu atbalsta instrumentu nozīmīgums” tiks uzsvērta valsts mēroga platformas nepieciešamība zinātnes attīstībai un to rezultātu iedzīvināšanai reālajā praksē.
Konferences īpašais viesis – Skots L. Dakss (Scott L. Dax), bijušais uzņēmuma CerSci Therapeutics zinātniskais direktors, konferencē piedalīsies ar stāstījumu par to, kā inovācijas virza “Build-to-Buy” stratēģiju biotehnoloģijā. Savukārt ar Latvijas veiksmes stāstiem dalīsies viens no pasaules vadošajiem muzejstikla (artglass) ražotājiem, Latvijas uzņēmums SIA Groglass, kā arī SIA Cellbox Labs – uzņēmums, kas attīsta jaunus risinājumus šūnu biotehnoloģijā, izmantojot inovatīvus mikrofluīdikas risinājumus.
Konferencē ikvienam būs iespēja iepazīt pirmos 40 “BioPhoT” platformas finasnējumu ieguvušos pētniecības un inovāciju projektus (PIP). To vidū – inovatīvas pieejas sepses, vēža un infekciju diagnostikai, jaunas ierīces, sensoru un diagnostikas risinājumu izstrāde, risinājumi optisko šķiedru sensoru, luminiscējošu pārklājumu un infrasarkanās spektroskopijas jomā, inovatīvi biomateriāli un ilgtspējīgi kompozīti, kā arī PIP, kas saistīti ar vides un enerģētikas tēmām. Labākie posteri kategorijās “Biomedicīna” un “Fotonika” saņems “BioPhoT” balvas.
Pasākuma dalībniekiem būs iespēja uzklausīt Centrālās statistikas pārvaldes ziņojumu “CSP – vērtīgu datu avots – iespējas un izaicinājumi”, kurā tiks parādīts, kā dati var kļūt par resursu jaunu produktu un pakalpojumu attīstībā. Konferences laikā notiks arī “Latvenergo” un RTU sadarbības līguma par industriālā profesora projekta īstenošanu parakstīšana. Tāpat gaidāmas Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidenta Normunda Berga un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Vitālija Skrīveļa prezentācijas.
Projektu pieteicēju ērtībai sagatavots pārskata fails “NZDIS_Nolikuma_pielikumu_uzskaitijums.pdf”, kas parāda aizpildāmo NZDIS sadaļu saistību ar “BioPhoT” pētniecības un inovāciju projekta Nolikuma pielikumiem.
“BioPhoT” platformā izveidota darba grupa, kuras mērķis ir stiprināt partneru kapacitāti konkurētspējīgu Eiropas Savienības (ES) projektu pieteikumu sagatavošanā. Tajā iesaistīti ES finansētu pētniecības projektu atbalsta speciālisti – platformas partnerorganizāciju projektu piesaistes speciālisti, projektu vadītāji, tehnoloģiju pārneses un inovāciju eksperti.
Izveidotā darba grupa “BioPhoT” partnerorganizāciju starpā veicinās sadarbību un pieredzes apmaiņu starp ES projektu atbalsta speciālistiem, nodrošinot iespēju savstarpēji konsultēties un rast praktiskus risinājumus ikdienas izaicinājumiem – sākot no starptautisku konsorciju veidošanas līdz administratīvās atbilstības jautājumu un budžetu sagatavošanai. Tāpat tiks nodrošināta pieeja kopīgi izstrādātiem materiāliem un rīkiem, kas atvieglos projektu pieteikumu izstrādi gan pētniekiem, gan atbalsta personālam.
Darba grupas galvenās aktivitātes: pētnieku un projektu atbalsta speciālistu vajadzību apzināšana konkurētspējīgu projektu pieteikumu sagatavošanā; pieejamā atbalsta apkopojums katrā partneriestādē; iespējamo papildus atbalsta mehānismu izvērtēšana un izstrāde, ko var nodrošināt “BioPhoT” projekta ietvaros.
Lai noskaidrotu, kādi atbalsta rīki un pasākumi būtu visnoderīgākie, darba grupa aicina partnerorganizāciju pētniekus un projektu atbalsta speciālistus līdz 16. novembrim aizpildīt īsu aptauju: https://forms.gle/f5Y1x6LGABYJ744s9
Anketas aizpildīšana aizņems 2–5 minūtes, un sniegtais viedoklis palīdzēs uzlabot atbalstu konkurētspējīgu projektu pieteikumu sagatavošanā.
Darba grupa aicina iniciatīvai pievienoties “BioPhoT” partnerorganizāciju pārstāvjus: speciālistus, kas ikdienā iesaistīti ES finansētu projektu pieteikumu sagatavošanā – projektu vadītājus, administratīvos un finanšu speciālistus, kā arī tehnoloģiju pārneses un inovāciju ekspertus, īpaši tos, kas strādā ar projektiem augstākos tehnoloģijas gatavības līmeņos. Lai pieteiktos dalībai darba grupā, interesenti aicināti rakstīt uz e-pasta adresi: elina_priede@osi.lv.
30. oktobrī Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI)notika “BioPhoT” 2. konkursa uzsaukuma Infodiena ar Latvijas Zinātnes padomes (LZP) un Aizsardzības ministrijas (AM) līdzdalību, kurā klātienē piedalījās ap 30, bet tiešsaistē – vēl aptuveni 60 dalībnieku. Pasākuma mērķis – palīdzēt projektu pieteicējiem labāk sagatavoties pieteikumu iesniegšanai, iepazīties ar vērtēšanas posmiem, kā arī saņemt konsultācijas par nosacījumiem, kas attiecas uz divējāda pielietojuma tehnoloģiju un projektu izstrādi.
LZP: Inovācijas un pielietojamība – “BioPhoT” prioritāte
Ar detalizētu pieteikumu iesniegšanas un vērtēšanas kārtību iepazīstināja LZP Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringa departamenta direktore Ineta Kurzemniece, atgādinot – “BioPhoT” konkursos galvenais akcents ir inovācijas un pielietojamība, nevis augstas raudzes publikāciju skaits. Viņa arī īpaši izcēla jaunumu – dalībai konkursā var pieteikties arī doktoranti un doktora grāda pretendenti.
LZP prezentēja arī vienkāršotāku administratīvās vērtēšanas kārtību, kā arī izskaidroja ekspertu piesaistes principus, kur liela nozīme ir projektu iesniedzēju norādītajiem atslēgvārdiem. Pēc tiem tiek meklēti eksperti ar atbilstošu kompetenci un pieredzi.
Padomes pārstāvji arī apliecināja, ka projektu pieteikumu procesa pilnveidei ņemta vērā atgriezeniskā saite pēc pirmā konkursa un tiek darīts viss, lai pieteikumu vērtēšanas process būtu pēc iespējas objektīvs un precīzs.
AM Inovāciju un pētniecības politikas nodaļas vecākais eksperts Jānis Erno infodienas dalībniekus iepazīstināja ar normatīvo bāzi, kas regulē duālā pielietojuma preču, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādi un licencēšanas kārtību. Viņš uzsvēra, ka šādas inovācijas aptver desmit preču kategorijas, tostarp sensortehnoloģijas, lāzerus, programmatūru, navigācijas sistēmas un citus risinājumus, kuriem iespējams gan militārais, gan civilais pielietojums.
Erno aicināja projektu iesniedzējus veidot šādus risinājumus apzināti un mērķtiecīgi, nevis ar domu, ka tie varbūt nākotnē varētu noderēt arī aizsardzības jomā, bet jau sākotnēji tos attīstīt ar konkrētu pielietojuma redzējumu.
Finansējums un termiņi
“BioPhoT” 2. konkursa projektu finansējums paredzēts līdz 190 000 eiro uz laiku līdz astoņiem mēnešiem, ar iespējamu pagarinājumu līdz 2026. gada novembrim.
Pieteikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, savukārt konkursa rezultāti tiks paziņoti līdz 2025. gada martam.
30. oktobrī Latvijas Organiskās sintēzes institūtā norisināsies “BioPhoT” Pētniecības un inovāciju projektu 2. uzsaukuma infodiena ar Latvijas Zinātnes padomi un Aizsardzības ministriju.
Pasākums notiks no plkst. 15.00 līdz 16.30 institūta Lielajā konferenču zālē (Aizkraukles iela 21, 4. stāvs), un būs iespēja piedalīties arī tiešsaistē.
Infodienas laikā dalībnieki tiks iepazīstināti ar aktuālajiem “BioPhoT” Pētniecības un inovāciju projektu 2. uzsaukuma nosacījumiem un pieteikumu sagatavošanas kārtību Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā (NZDIS). Tāpat paredzēts Aizsardzības ministrijas Inovāciju un pētniecības politikas nodaļas vecākā eksperta Jāņa Erno stāstījums par duāla pielietojuma tehnoloģijām – to būtību, izstrādi un komercializācijas iespējām.
Pasākuma programma sāksies ar dalībnieku ierašanos un pusdienu kafiju plkst. 14.30, kam sekos informatīvas prezentācijas un noslēgumā – neformāla diskusija ar pēcpusdienas kafiju.
Dalībnieki ir aicināti reģistrēties pasākumam iepriekš, aizpildot pieteikuma formu: https://luma.com/9dmypvvb
Tīklošanās ir jāuztver kā stratēģisks instruments karjeras un profesionālās izaugsmes veicināšanai, nevis kā stresa vai satraukuma avots. Intensīvā 2 stundu darbnīca palīdzēs mainīt skatījumu uz tīklošanos, mācot, kā pārvarēt bailes no sarunām ar nepazīstamiem cilvēkiem un gūt maksimālu ietekmi katrā mijiedarbībā.
Dalībnieki apgūs trīspakāpju metodoloģiju, kas palīdz pilnvērtīgi izmantot katru tīklošanās iespēju profesionāla izrāviena sasniegšanai:
Pirms pasākuma – nosaki mērķus un gaidas, izpēti sev nozīmīgākos dalībniekus un veido savu digitālo redzamību jau pirms ierašanās. Pasākuma laikā – apgūsti praksē pārbaudītas taktikas, tostarp “60 sekunžu likumu”, kas palīdz ātri veidot kontaktus un novērtēt to potenciālu. Pēc pasākuma – ieplāno laiku mērķtiecīgai kontaktu izmantošanai, lai jaunās pazīšanās pārvērstu reālās sadarbībās un iespējās.
Treneris: Voldemārs Brēdiķis – pieredzējis uzņēmējs un deep-tech mentors Rīgas Stradiņa universitātē. Viņa pieeja balstīta praktiskā pieredzē, kas gūta, piedaloties augsta līmeņa pasākumos – izstādēs, konferencēs, tirdzniecības misijās un starptautiskās vizītēs.
16. oktobrī Viļņā, Lietuvas Pētniecības padomē, notika Baltijas tehnoloģiju pārneses (Technology Transfer Office, TTO) tīkla konference 2025, kas pulcēja zināšanu un tehnoloģiju pārneses ekspertus no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Pasākums norisinājās kā daļa no Lietuvas Zinātnes foruma nedēļas (re)search 2025, piedāvājot platformu diskusijām par inovāciju ekosistēmu stiprināšanu, intelektuālā īpašuma pārvaldību un uzņēmējdarbības kultūras veicināšanu Baltijā.
Viens no konferences notikumiem bija paneļdiskusija par Tehnoloģiju pārneses biroju (TTO) lomu inovāciju ekosistēmas attīstībā, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes vadošais tehnoloģiju un inovāciju pārneses eksperts Jurijs Jastržemskis.
Baltijas TTO tīkla paneļdiskusijas dalībnieki dalījās ar labās prakses piemēriem un diskutēja par reģiona sadarbības potenciālu, lai veicinātu jaunuzņēmumu attīstību, uzņēmējdarbības vidi un starpvalstu inovāciju tīklu stiprināšanu.
Diskusijas laikā J. Jastržembskis uzsvēra “BioPhoT” platformas nozīmi kā pilotprogrammu Latvijā, kas veiksmīgi savieno zinātni ar uzņēmējdarbību, piedāvājot jaunas, efektīvas un proaktīvas tehnoloģiju pārneses iespējas. Šī iniciatīva apliecina, ka Latvijā jau tiek īstenoti konkrēti soļi zināšanu komercializācijas un inovāciju attīstības virzienā, veidojot spēcīgāku sadarbību starp pētniecības institūcijām un industriju. Plašāk par konferences norisi lasāms Lietuvas zinātnes foruma mājaslapā.
Projekta prezentācija ir viena no galvenajām “BioPhoT” konkursa atlases prasībām, un labi sagatavota uzstāšanās var būtiski palielināt izredzes iegūt finansējumu. Tāpēc šoruden platformas dalībniekiem bija iespēja piedalīties praktiskās prezentācijas prasmju apmācībās, ko vadīja pieredzējušais lektors Gleb Maltsev (Igaunija) — pasniedzējs, kurš ik gadu vērtē vairāk nekā 900 “pitch” prezentāciju un ir palīdzējis simtiem vadītāju, zinātnieku un uzņēmēju attīstīt pārliecinošas komunikācijas prasmes.
Apmācību laikā dalībnieki apguva, kā komunicēt sarežģītu zinātnisku informāciju 5 minūtēs, parādīt projekta vērtību skaitļos un efektīvi strukturēt savu “pitch”. Praktiskajā daļā katram bija iespēja sagatavot, vizualizēt un prezentēt savu ideju, saņemot profesionālu atgriezenisko saiti no pasniedzēja.
Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas departaments
Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai jeb “BioPhoT” uzsākusi jaunu iniciatīvu — “BioPhoT” Industry Challenge, kas rada ikvienam pieejamu telpu, kur satiekas zinātne un industrija. Te uzņēmumiem ir unikāla iespēja iesniegt savus tehnoloģiskos izaicinājumus, ko pētnieku komandas var risināt, pielietojot zinātniskās kompetences un radot risinājumus ar tiešu ietekmi uz industrijas attīstību.
Industry Challenge jeb industrijas izaicinājumi aptver plašu un zinātņietilpīgu nozaru problēmu loku, kas ietekmē vairākus nozares spēlētājus un citas ieinteresētās puses. Tādējādi pētniekiem Industry Challenge ir iespēja veidot kontaktus ar konkrētiem uzņēmumiem, attīstīt prototipus, balstoties uz reālām industrijas vajadzībām.
Uzņēmumiem šī iniciatīva sniedz iespēju izcelt aktuālākos tehnoloģiskos izaicinājumus, atrast piemērotus zinātniskos partnerus un saņemt piekļuvi pētnieku kompetencei, neveicot tūlītējas investīcijas. Procesu vadīs “BioPhoT” mentori, veicinot atklātu un radošu dialogu starp zinātniekiem un potenciālajiem industrijas partneriem.
Pēc uzdevuma atrisināšanas intelektuālā īpašuma tiesības paliek pētniecības institūciju īpašumā, tomēr industrijas partneriem tiek nodrošināta iespēja iegādāties pārbaudītus rezultātus sev ērtā veidā – izmantojot licenci, patenta iegādi vai citus sadarbības mehānismus. Plašāka informācija un pieteikšanās pieejama platformas mājaslapā www.biophot.lv.
“Zinātniskie rezultāti iegūst tautsaimniecisku vērtību tad, kad tie palīdz risināt reālas problēmas, un ar šo instrumentumēs radām vidi, kur notiek dialogs starp zinātni un industriju par reāliem risinājumiem. Šī iniciatīva ir abpusēji izdevīgas sadarbības tilts starp zināšanām un vajadzībām. Tas ir instruments, kas pārvērš zināšanas rīcībā un idejas – tehnoloģijās ar reālu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību,” stāsta “BioPhoT” vadītājs Osvalds Pugovičs.
Jau šobrīd zinātniekiem pieejami ap 15 uzņēmumu piedāvātie izaicinājumi divās viedās specializācijas jomās, ko iesnieguši uzņēmumi, tostarp “Roche”, “Cellbox Labs”, “Veolia”, “ABB” un citi.
Biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju un farmācijas jomās nepieciešami inovatīvi risinājumi gan laboratorijas pētījumiem, gan pacientu aprūpei — sākot no tehnoloģijām, kas atvieglo izpēti, līdz viedām sistēmām, kas ar mākslīgā intelekta atbalstītas datu analīzes palīdzību efektivizē klīniskos pētījumus, ārstu darbu un pacientu pieredzi.
Fotonikas un viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu jomās ir aktuāla ilgtspējīgu būvmateriālu un pārklājumu attīstība, pārstrādājamu būvniecības un elektronikas risinājumu radīšana, energoefektivitātes paaugstināšana un interaktīvu sistēmu izstrāde prasmju attīstībai.
“BioPhoT” aicina uzņēmumus un pētniecības komandas izmantot šo iespēju, lai veicinātu praktisku pētniecību, tehnoloģiju attīstību un stiprinātu sadarbību starp zinātni un industriju.
Visiem pētniecības un inovāciju projektu (PIP) īstenotājiem, kas plāno piedalīties “BioPhoT” projektu konkursā, mentora konsultācija ir obligāta.
Mentora galvenais uzdevums PIP sagatavošanas fāzē ir apstiprināt sākotnējo tehnoloģijas gatavības līmeni (TRL). Šī TRL vērtība tiks fiksēta pieteikuma veidlapā un būs saistoša projekta īstenošanas fāzē, ja PIP saņems “BioPhoT” finansējumu.
Saskaņā ar nolikumu, sākotnējais TRL nedrīkst būt zemāks par “2”.
Lai pieteiktos pirmajai mentora konsultācijai iepazīties ar mentoru profiliem sadaļā “Zinātniekiem” -> “Mentori”, un sekot procesam:
Iepazīstieties ar KTH Innovation Readiness Level metodiku, īpašu uzmanību pievēršot TRL definīcijai.
Aizpildiet pieteikuma anketu, norādot TRL informāciju par savu inovāciju projektu.
Izvēlieties mentoru un rezervējiet laiku, rezervācijas laukā pievienojot saiti uz aizpildīto anketu (piemēram, SharePoint vai Google Drive).
Svarīgi: plānojiet laiku savlaicīgi, lai nodrošinātu iespēju saņemt konsultāciju un TRL validāciju pirms projekta iesniegšanas termiņa!
